Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mežos sākas ugunsnedrošais periods

Evita Brokāne

2012. gada 1. maijs 07:15

367
Mežos sākas ugunsnedrošais periods

Ar šodienu, 1.maiju, Latvijas mežos tiks noteikts ugunsnedrošais periods. Tā kā bija samērā auksts un arī mitrs laiks, par laimi, līdz šim mūsu pusē meža ugunsgrēku vēl nav bijis. Pagājušajā gadā gan pirmais meža ugunsgrēks Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā tika reģistrēts pat nedēļu pirms ugunsnedrošā perioda noteikšanas.

Virsmežzinis Aldis Bricis stāsta, ka iepriekšējos divos gados mūsu virsmežniecības mežus sargājuši augstāki spēki.

 

"Lai arī vasaras ir bijušas diezgan karstas, tomēr ik pēc pāris dienām ir bijis lietus, un meža ugunsgrēku nav bijis daudz. Ceram, ka arī šogad virsmežniecības teritorijā nebūs sevišķi daudz meža ugunsgrēku," saka A.Bricis.

 

Meža dienesta darbinieki norāda, ka 99 procentos meža ugunsgrēku gadījumu pie vainas ir cilvēku rīcība, un pavasarī jo īpaši daudz meža ugunsgrēku notiek tieši kūlas dedzināšanas dēļ. Pagājušajā gadā, piemēram, pirmais meža ugunsgrēks noticis tieši šī iemesla dēļ. Beļavas pagastā tika dedzināta kūla un uguns ieskrējusi arī mežā, par laimi, izdegusī platība nebija liela, vien 0,05 hektāri. Dienesta darbinieki cer uz cilvēku saprātīgu rīcību un aicina būt uzmanīgiem ar uguni, lai nenodarītu postu mežam.

 

Cer atjaunot torņus

Līdz ar ugunsnedrošā perioda noteikšanu sāksies arī dežūras ugunsnovērošanas torņos. Šogad novērošana tiks veikta no 12 torņiem.

 

"Diemžēl pagājušajā gadā netika restaurēti ieplānotie torņi, tostarp arī Beļavas un Stradu tornis. A.Bricis cer, ka to varbūt izdosies realizēt šogad. Tāpat ir iecerēts uzbūvēt no jauna Rankas torni, kas arī bija plānots izdarīt jau pērn.

 

Virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Jānis Naglis stāsta, ka ugunsnedrošajā periodā nereti nākas cīnīties ar maldinošu informāciju.

 

"Mēs tērējam ļoti daudz laika, resursu un līdzekļu, lai meklētu dūmu, kas redzami no torņiem, izcelsmi, bet rezultātā izrādās, ka cilvēki savā īpašumā vienkārši dedzina lapas vai atkritumus. Ugunsnedrošajā periodā katra dedzināšana būtu jāsaskaņo ar meža dienestu, tādēļ aicinām cilvēkus paziņot mums, pirms kaut ko dedzina. Jāpiebilst, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu cilvēkiem var uzlikt arī naudas sodu," saka J.Naglis.

 

Ugunsapsardzības darbam - sezonāls raksturs

Runājot par tehniku, kas paredzēta ugunsgrēku likvidēšanai, dienesta darbinieki atzīst, ka vairums tehnikas vienību ir novecojušas. Pērnā gada rudenī gan saņemta viena jauna un moderna automašīna ugunsgrēku dzēšanai (visā Latvijā ir tikai desmit šādas tehnikas vienības). Ziemeļaustrumu virsmežniecībā tā atradīsies Smiltenes depo (kopš 1.janvāra Valsts meža dienestā ir veikta reorganizācija un Ziemeļaustrumu virsmežniecībai ir pievienots Smiltenes novads un divi Valkas novada pagasti, bet bijušā Balvu rajona teritorija pievienota Austrumlatgales virsmežniecībai).

 

J.Naglis gan uzskata, ka meža ugunsgrēku dzēšana būtu jānodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, jo dzēšanas darbi ir saistīti ar risku un tie būtu jāveic profesionāļiem. Meža dienesta darbinieku uzdevums būtu atklāt ugunsgrēkus.

 

"Mūsu gadījumā šim darbam ir sezonāls raksturs. Arī transporta vienības tiek izmantotas tikai vasaras sezonā, ziemā tās stāv. Daudz racionālāk būtu šo darbu uzticēt profesionālajam dienestam, taču, lai arī runas par to ir bijušas, lēmums par pārņemšanu vēl nav pieņemts," saka J.Naglis. Tādēļ šo darbu turpinās pildīt meža dienests, apelējot pie cilvēku sirdsapziņas un aicinot būt uzmanīgiem ar uguni mežā.

 

Uzziņai

* Pagājušajā gadā, tāpat kā 2010.gadā, Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā bijuši 10 meža ugunsgrēki, 3 no tiem Gulbenes novadā (Beļavas, Lejasciema un Tirzas pagastā).

* Kopējā izdegusī platība - 5,7459 hektāri (valsts mežos - 5,1535 hektāri, privātajos mežos - 0,5924 hektāri).


* Lielākais ugunsgrēks bija Apes pusē, kur mežs izdega gandrīz 2,9 hektāru platībā.