Cer uz Brīvības ielas rekonstrukciju

2012. gada 31. marts 07:45

1034

Gulbenē, Brīvības ielā, šopavasar lielāki plūdi nekā parasti. Tas skaidrojams ar sasalušo zemi, kas neļauj aiztecēt notekūdeņiem. Kāda Brīvības ielas iedzīvotāja "Dzirkstelei" stāsta, ka šonedēļ izstrīdējusies ar pašvaldības amatpersonām, taču cerēto palīdzību nav guvusi.

Tad kādā iestādē lūgusi palīdzību privāti par maksu, lai izsūknētu no pagalma lieko ūdeni. Sieviete ir neizpratnē, kāpēc pašvaldība nepalīdz iedzīvotājiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis "Dzirkstelei" saka, ka situāciju Brīvības ielā nevar saistīt ar plūdu jēdzienu tā parastajā izpratnē. "Tur ir saistība ar notekūdeņu drenāžas problēmām, jo caurtekas nedarbojas, ir aizsalušas. Caurtekas ir regulāri jātīra jau pirms ziemas. Tur sakrājas netīrumi, sanesumi, zari. Līdz ar to samazinās caurplūde," skaidro V.Griķis un norāda, ka tā vairāk ir pašvaldības kompetence.

Lauzījuši galvu daudzi speciālisti

Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Jānis Krastiņš "Dzirkstelei saka, ka šobrīd palīdzēt risināt liekā ūdens novadīšanu Brīvības ielā ir grūti. Vietām vispār nav ūdens novades sistēmas, citur tā nefunkcionē. "Ir gatavs Brīvības ielas rekonstrukcijas projekts. Tajā šis jautājums ir atrisināts. Nav tikai zināms, kad šis projekts tiks realizēts," saka viņš.

J.Krastiņš saka, ka par Brīvības ielas notekūdeņu novadīšanas problēmu ir lauzījuši galvu daudzi speciālisti, kuri strādājuši pilsētā jau pirms viņa. Risinājumu šai situācijai bez ielas rekonstrukcijas nav izdevies atrast. Viens no iemesliem, kas novērots praksē, iedzīvotāji pieļauj, ka notekgrāvji tiek piemēsloti ar atkritumiem, kā arī tajos met sniegu, tādējādi aiztaisot caurtekas galu. Tas novērots no reizes uz reizi. "Ja cilvēki paši grib sev sagādāt problēmas, tās ir. Vai vienas caurtekas dēļ jāsauc mašīna, ja tas izmaksā 200 līdz 300 latu?" retorisko jautā J.Krastiņš.

Iesaka pašiem strādāt ar lāpstu

Esot raksturīgi, ka zeme vēl ir sasalusi, atlaidusies ir tikai augsnes virskārta, tāpēc arī caurtekās vēl ir ledus. "Diemžēl īpaši neko līdzēt nevaram dotajā brīdī," atzīst J.Krastiņš.

Viņš skaidro, ka, lai atsūknētu pavasara ūdeņus, vajag ļoti jaudīgu sūkni. Tas arī esot laika ietilpīgs process, kā rezultātā tiek iegūts milzīgs kvantums ūdens, kuru pēc tam nav kur likt. Tomēr J.Krastiņš uzsver: ja cilvēki paši ar ar lāpstu netiek galā, lai zvana viņam.

"Lai paņemtu lāpstu rokās un atraktu to, kas samests grāvī, nav vajadzīgas ne nu speciālas zināšanas, ne milzīgs spēks. Galu galā katrs iedzīvotājs taču ir ieinteresēts, lai viņam būtu labi! Ja tomēr paši netiek ar problēmu galā, lai zvana mums, brauksim, skatīsimies, mēģināsim palīdzēt. Atteikušies nekad neesam. Taču, tad, kad ir par vēlu, tad ir par vēlu," saka viņš.

Kopumā situācija Gulbenes novadā saistībā ar plūdiem, kā norāda V.Griķis, ir normas robežās. Viņš klāsta, ka Krustalīces ūdeņi tiek regulēti ar slūžu palīdzību, ūdens līmenis upē un Dzirnavu dīķī nav īpaši palielinājies. Piemēram, Gaujā, kā liecina jaunākā informācija, ūdens līmenis ir pat krities par 3 centimetriem. Ledus šajā upē jau ir aizgājis, varbūt vienīgi tas aizkavējies vēl tikai dažu mazu hidroelektrostaciju teritorijā. Tirzas upe arī nerada plūdu draudus.

"Pededze vienīgi ir tāda upe, kur ledus vēl pat kārtīgi nav sācis kustēt," saka V.Griķis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cer uz Brīvības ielas rekonstrukciju

Kategorijas