Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tuvojas pavasaris... un vienam otram arī locītavu sāpes

2012. gada 10. marts 13:09

3789
Tuvojas pavasaris... un vienam otram arī locītavu sāpes

Pavasaros un rudeņos aktivizējas sāpes locītavās. Tie, kam šī problēma nav sveša, ziemas beigas parasti gaida ar bažām.

Rehabilitācijas centra «Tērvete» fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Andrejs Burkins uzskata, ka mūsdienās daudziem cilvēkiem, ja ne agrāk, tad mūža otrajā pusē nākas piedzīvot locītavu sāpes - jau pēc 20 gadu vecuma sākas dabisks novecošanas process, kas agrāk vai vēlāk ietekmē locītavas. Galvenie ar sezonalitāti saistītie faktori, it sevišķi lauku ļaudīm, ir mazkustīgāks dzīvesveids ziemā un pārslodze siltajos gadalaikos.  

Visbiežāk sāp kāju locītavas
Biežākais locītavu problēmu iemesls ir artroze. Tā ir slimība, kas norisinās ar sāpēm un stīvumu locītavās un apkārtējos audos. «Bērnībā un jaunībā cilvēka kaulu, locītavu un muskuļu sistēma attīstās, bet pēc 20 gadu vecuma sākas tās novecošanās. Protams, ja vienmēr ievēro pareizu slodzi un pietiekami kustas, tad novecošanās gaitu var palēnināt, un pēc 20 gadiem iestājas ilgstošs stāvoklis, kad viss ir kārtībā, - locītavas darbojas un nesāp ne rokas, ne kājas, ne mugura. Bet, sasniedzot lielāku vecumu, nereti no locītavu sāpēm neizsprukt,» skaidro ārsts. Vislielākā slodze ir tieši kāju locītavām, tāpēc ceļi un gūžas biežāk arī sāp, īpaši, ja cilvēkam vēl piedevām ir palielināts svars.


Kā veselas locītavas saglabāt pēc iespējas ilgāk? Ko trenēt, ko saudzēt? Kā skaidro dakteris, kustību-balsta aparātā ietilpst kauli, locītavas, saites, muskuļi, fascijas (pārvalki, kas nosedz muskuļus). Taču tikai muskuļi ir aktīvie elementi, kurus varam paši ietekmēt - trenēt, nostiprināt, attīstīt -, un tas arī katram jādara, lai nodrošinātu locītavu stabilitāti. Pārējie ir pasīvie elementi, kas vienkārši ir jāsaudzē, nepārslogojot un pareizi izmantojot.

 

Kas ir artroze?
Artroze ir deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kam raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās. Lielākoties tā cilvēku piemeklē mūža otrajā pusē. To var sekmēt pārslodze, mikrotraumas, piemēram, sportistiem saraujot vai sastiepjot locītavu saites, kaulu lūzumi. Arī mazkustīgs dzīvesveids ātri vien var izraisīt artrozi, jo ap locītavām ir vāji attīstīta muskulatūra. Vainīgi mēdz būt locītavu iekaisumi, kas spēj izraisīt nopietnas locītavu deformācijas. Tāpat locītavām bīstama ilgstoša atrašanās nelabvēlīgā vidē, piemēram, vēsumā, mitrumā, vibrāciju ietekmē.


Artrozes attīstību var veicināt kāda iedzimta nepilnvērtība locītavā. Tāpēc jau dzemdību namā zīdaiņiem tiek pārbaudīta locītavu attīstība, lai saslimšanas neattīstītos jau agrā vecumā. Piemēram, plakanā un greizā pēda (iedzimtas deformācijas) slodzes apstākļos ātri vien veicina artrozes veidošanos.
Pie novecošanās procesa pieder arī artēriju arteroskleroze, kā iespaidā cilvēkam pavājinās asinsrite. Anatomisku īpatnību dēļ šajā ziņā īpaši apdraudētas ir gūžu locītavas. Vecumā tieši šajās locītavās artērijas var «slēgties» pavisam. Vairs pietiekami nepieplūst asinis, kas ir bagātas ar skābekli, barības vielām - visu to, kas audus, arī skrimšļus, muskuļus un saites, uztur darbspējīgus.

Sāpes ar laiku palielinās
Locītavu sāpes mēdz izpausties dažādi. Locītavas var sāpēt pēc miera stāvokļa, kad cilvēks pēc ilgākas sēdēšanas pieceļas un ar sāpēm sper pirmos soļus vai otrādi - sāpes parādās pēc lielākas slodzes, bet atpūšoties pāriet. Bieži sāk sāpēt tad, kad mainās laika apstākļi.


Sākumā locītavu sāpes ir īslaicīgas un neregulāras, bet ar laiku var kļūt pastāvīgas un moka arī naktī. Tām bieži pievienojas kustību traucējumi. «Ar laiku locītavas izmainās arī vizuāli, deformējas, tajās var uzkrāties lieks šķidrums,» skaidro ārsts. «Ja sāpes jau ir biežas un regulāras, turklāt arī pa naktīm, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, pašārstēšanās vairs nebūtu pieļaujama.»

 

Procedūras mobilizē organismu
Locītavu ārstēšanā plaši izmanto ārstniecisko vingrošanu, ergoterapiju, masāžu, fizikālo terapiju, ūdens procedūras - tas viss palīdz uzlabot asinsriti, vielmaiņas procesus kustību-balsta aparātā, sagatavojot to slodzei. «Procedūras pašas par sevi kaites neārstē, bet, uzlabojot asinsriti un vielmaiņu, nodrošina to, ka bojātajai vietai tiek pievadīts vairāk skābekļa un barības vielu. Organismam tiek parādīts, tieši kurā ķermeņa vietā nepieciešams mobilizēt spēkus. Un organisms pats sevi ārstē,» skaidro dakteris Andrejs Burkins.


Ja artroze skārusi vairākas locītavas, visas vienlaikus ārstēt nav iespējams, jo organismam grūti mobilizēties vienlaicīgi vairākās vietās, tas «apjuks» un rezultāta nebūs. Tāpēc procedūras jāveic pakāpeniski un sistemātiski.