Dzirkstele.lv ARHĪVS

Galvassāpes. Par ko tās tev signalizē?

2012. gada 2. marts 12:41

2894
Galvassāpes. Par ko tās tev signalizē?

"Cilvēkam jābūt veselam gan psiholoģiski, gan fiziski, tad viņam galva nekad nesāpēs,» pārliecināta neiroloģe ar 20 gadu stāžu Astra Bērziņa. Galvassāpes pēdējos divos gados ir viena no aktuālākajām Latvijas iedzīvotāju veselības problēmām.

Galvassāpēm var būt neskaitāmi iemesli, bet vienmēr tas ir signāls, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā, tas ir slimības simptoms. Ārstēšanas taktika tiek izvēlēta atkarībā no cēloņa.  

Dzīves ritms dara savu
Ir cilvēki, kurus gadiem ilgi moka sāpes, bet viņi domā, ka tas ir normāli, ja pēc darba vakarā pasāp galva. «Mūsdienās ir ļoti saspringts dzīves ritms, esam pārņemti ar jaunām tehnoloģijām, nemitīgi kaut kur steidzamies, jo darbs dzen darbu, nav laika apstāties un pievērsties savai veselībai, tādēļ pārsvarā galvassāpju iemesli ir psiholoģiskas problēmas. Beidzamo divu gadu laikā man nācies pacientiem izrakstīt tik daudz antidepresantu, cik, iespējams, kopā pārējos 18 manas prakses gados! Bieži šo zāļu izvēles pamatā ir stipras un ilgstošas galvassāpes. Lietojot antidepresantus, tās mazinās - medikaments noņem spriedzi, atslābina muskulatūru, atrisināmas kļūst daudzas dzīves problēmas, jo trauksmes dēļ nereti cilvēks apjūk,» skaidro neiroloģe.

 

Arī ne «šad un tad»
Galvassāpju iemesli var būt arī organiski, piemēram, tās izraisa kakla spondiloze, trauma, audzējs, asinsrites traucējumi smadzenēs, dažādas cistas, kas veicina smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanos, tāpat kuņģa problēmas.


«Arī tas, ka galva sāp «šad tad», nav jāuzskata par normu. Ikreiz ir jāizvērtē iespējamie sāpju iemesli: varbūt darbā slodze par lielu, sācies izdegšanas sindroms, pie datora piepūlētas acis. To jāmēģina novērst, galvai nav jāsāp,» atgādina ārste. Bet, ja sāp regulāri - vismaz divas trīs reizes nedēļā -, tas ir pietiekami nopietns signāls, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā un jādodas pie ārsta.

 

Ciest nevajag
Sāpes nevajag paciest, jo tās ir smadzeņu apvalka kairinājuma simptoms.
Jāmeklē iemesls, un problēma jārisina. Izmeklēšana parasti tiek sākta ar vienkāršākām metodēm - asins analīzi, kakla daļas rentgenogrammu, okulista vai neirologa konsultāciju.


«Cilvēki ir slinki kustēties, bet tieši sports noņem dienas saspringumu, mazina muskuļu spriedzi, kas parasti rada galvassāpes. Ja sāp galva, vajag paskriet pa mežu vai pakustēties, pēc darba izmest kājām kādu līkumu, jo, cilvēkam atslābstot, sāpes sāk izzust. Joprojām esam ļoti maz izglītoti par veselīgu dzīvesveidu, bet man prieks, ka pamazām situācija sāk mainīties - daudzi nūjo, iet uz sporta zāli, brauc ar velosipēdu,» saka neiroloģe.


Daktere atzīst, ka Latvijā galvassāpes mēdz būt arī tādēļ, ka mūsu platuma grādos ir ļoti maz saules. Dienas ir īsas, klimats nav no siltajiem. «D3 vitamīna trūkums cilvēkam var radīt depresīvu noskaņojumu un galvassāpes, tādēļ nereti slimniekiem «izrakstu recepti» - braucienu uz siltajām zemēm, jo tas mazina šīs nepatīkamās sajūtas,» smaida A.Bērziņa.

 

Migrēna
Tā izpaužas ar ļoti stiprām, spiedošām sāpēm galvas vienā pusē. Sāpes spiež arī uz acs daļu, tādēļ uz mirkli var rasties redzes traucējumi, vienas ķermeņa puses notirpums, pēc tam «komplektam» pievienojas slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu, troksni, pat ja tas nav pārāk skaļš.

 

«Migrēnas lēkme maksimāli ilgst trīs dienas jeb 72 stundas un ne minūti ilgāk. Ja šis nosacījums nav spēkā, tad tā nav migrēna,» uzsver daktere.

 

«Parasti tā pāriet pati - citiem ātrāk, citiem precīzi pēc 72 stundām. Mūsdienās lēkmju noņemšanai tiek lietoti medikamenti, jo sāpes patiešām ir neizturamas.»


Migrēnai var būt dažādi iemesli, piemēram, nekvalitatīvs uzturs, hormonu preparāti, hormonālās izmaiņas organismā, sasprindzinājums. Lai noteiktu diagnozi, galva ir jāizmeklē. To dara ar magnētiskās rezonanses palīdzību, lai pārliecinātos par asinsvadu un smadzeņu vielas stāvokli, ar elektroencefalogrammu, jo tiek uzskatīts, ka viens no migrēnas cēloņiem varētu būt epilepsijas izpausmes.