Bezlaulības vainags

2012. gada 2. marts 12:17

1883

Viņa - skaista sieviete, lieliski gatavo, maģistra grāds, sabiedrības dvēsele, bet... viena. Attiecībās allaž kaut kas noiet greizi. Radu tantes sačukstas, ka viņai uzlikts bezlaulības vainags. Kas tas tāds, un vai patiešām eksistē?

Brīvprātīgais celibāts
Bezlaulības lāsts sastopams ļoti reti. Īstais bezlaulības vainags ir pilnīga un absolūta atteikšanās no seksuālās enerģijas izmantošanas tam paredzētajiem nolūkiem. Tā ir cilvēka pārliecība. Šī programma cilvēkam tiek dota jau piedzimstot, tāpat kā visi talanti un misijas. Agri vai vēlu tā izpaudīsies.
Bezlaulība nav raksturīga tikai sieviešu vidū. Seksuālās enerģijas neesamību var novērot arī vīriešiem, kam nolemts dzīvē realizēties kādā vienā jomā, uz to ļoti koncentrējoties. Jo cilvēks ciešāk tendēts uz kaut ko vienu, jo vājāka un pat mazsvarīga kļūst seksuālā enerģija, tā pārveidojas garīgajā, intelektuālajā enerģijā.

Īstais, iedzimtais bezlaulības vainags ir cilvēka iekšējā būtība. Viņam nav vēlmes pēc otra cilvēka, viņam ir labi vienam. Pārliecinātie vecpuiši un vecmeitas itin nemaz nejūt bezlaulību kā problēmu. Spilgts piemērs ir pāvests Jānis Pāvils II. Jaunībā viņš bija visparastākais puisis, bet vienā brīdī sajuta aicinājumu un kļuva par to, kas viņš bija. Ja jau dzimstot nebūtu dota šāda misija, viņš to nespētu nest, jo tā ir smaga nasta. Kad parādās aicinājums atteikties no seksuālās enerģijas par labu citai, cilvēks var izvēlēties, vai to attīstīt.

Taču ir sievietes, kas nevairās no vīriešiem un seksuālām attiecībām, vienkārši viņām nav laulības. Šos gadījumus nevar saistīt ar bezlaulības vainagu. Tas, ka neizveidojas attiecības, ir cilvēka paša darbību rezultāts un dažkārt neveiksme.

Kad konkurente vai skaudīga sieviete veic rituālus, tad gan tas ir lāsts, kas nosaukts bezlaulības vainaga vārdā, jo tā ir vienkāršāk saprotams, ko cilvēkam vēlas nodarīt. Bet tie ir reti gadījumi.

Guna Drēģere, zintniece

Sāciet domāt citādi!
Katrs esam lādēti ar savu enerģiju - gan pozitīvo, gan negatīvo. Un mums visiem ir spēja enerģiju uztvert un nodot. Kāds pret to ir vairāk jutīgs, cits mazāk. Ja cilvēks ir ļoti atvērts, viņu var pārliecināt par jebko - arī par lāstiem un noburšanām. Ja viņš šādām lietām tic, ja par to ļoti daudz domā un vēl kļūst par skaudības un aprunāšanas objektu, savā ziņā viņš patiešām ir noburts, ietekmēts. Ja citu raidītā negatīvā enerģija summējas ar pašas negatīvajām domām par sevi, tad domas materializējas un viss notiek tā, kā notiek. Enerģija dara savu darbu. Un tad kārtējā neveiksme privātajā dzīvē ir kā apstiprinājums - «esmu nolādēta».

Cilvēks var atraisīt arī pretējo enerģiju, mainot attieksmi pret sevi. Jā, liktenis ir zvaigznēs ierakstīts, un ir dažādas apstākļu sakritības, bet arī mēs paši daudz varam darīt dzīves kvalitātes uzlabošanā. Vajag sākt domāt par sevi pozitīvi, mēģināt atlaist pārlieko paškontroli un atkarību no citu viedokļa. Viens ir tas, ko citi par jums runā un domā, otrs - kādu enerģiju paši kultivējat. Vai jūs vispār ticat, ka laime mīlestībā un laulībā jums ir iespējama.

Vēl jāskatās uz pieredzi attiecību veidošanā ar pretējo dzimumu. Jāizvērtē, kas noticis cilvēka ģimenē vairāku paaudžu laikā. Kādi bijuši sieviešu likteņi, laulību kvalitāte, seksualitāte. Vai ir kādi ģimenes noslēpumi. Bieži tas diemžēl izrādās ģimenes mantojums - problemātiski vīrieši, asinsgrēks, vardarbība, satrunējusi vecāku laulība. Vecāki spēj dot bērniem gan ticību sev, gan arī traumēt.

Es ieteiktu vispirms visu to izpētīt. Ja nu tur nekā tāda nav, visās paaudzēs ir jaukas laulības, cieņpilna mīlestība, bet vienalga sieviete nevar apprecēties, tad, iespējams, jāsāk domāt, ka varbūt viņa ir noskausta, noburta vai nolādēta. Jāpārdomā, kam viņa varētu būt ceļu pārgājusi. Mēdz teikt, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj, bet nekas nav tik bīstams un tik spējīgs ievainot kā vārds. Pateikts vārds ir enerģija.

Ir dažādi attīrīšanās rituāli, ko varam paši veikt, galvenais ir gaišās enerģijas piesaiste, labo domu laišana kosmosā. Notiek tas, kam mēs ticam. Ja ticam veiksmei, tā atnāks; ja domāsim, ka esam nelaimes putni, par tādiem kļūsim. Iedarbojas un piepildās viss, par ko ļoti domājam. Sliktais aug no sliktā, savukārt tas neattīstās, ja pretī liek labo. Ja jums ir nelabvēļi - smaidiet viņiem pretī! Neuzņemiet viņu ļaunumu, nebīstieties.

Tiem, kuri uzskata, ka nēsā bezlaulības vainagu, pirmkārt jāaprunājas ar sevi. Vai esmu gatavs laulībām no sirds un pa īstam? Vai esmu gatavs smagam darbam? Var izrādīties, ka patiesībā cilvēks nemaz nevēlas kopdzīvi. Otrkārt, vai man līdz šim bijusi attiecību pieredze un kālab tā bijusi neveiksmīga? Godīgi atbildot, cilvēks noteikti redzēs pats savas kļūdas un sapratīs, ko darīt citādi. Treškārt, ko jūs par sevi domājat? Un kāpēc jūs ticat tam, ko apkārtējie iestāstījuši. Vienmēr būs kāds, kurš pateicis, ka cilvēks ir nederīgs attiecībām, un līdz ar to iebūvējis pamatīgu fundamentu zemapziņā un iedragājis pašapziņu.

Palīdzēs tas, kam ticam. Ja cilvēks lielu varu pār savu dzīvi atdod ārējiem apstākļiem un citiem cilvēkiem, viņš neticēs, ka pats var ar to tikt galā. Ja cilvēks tic ārējai ietekmei, tikai tā spēs palīdzēt. Viņam vajag dzirdēt: «Jā, es noņēmu lāstu, tagad viss būs kārtībā.» Arī psihoterapeits ir kā pārmijnieks, kas dod drošību sākt problēmu risināt.

Ināra Vārpa, psihoterapeite un psiholoģijas zinātņu maģistre

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bezlaulības vainags

Kategorijas