Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tikai pirmo palīdzību

2011. gada 29. decembris 13:29

2545
Tikai pirmo palīdzību

Novembris telpaugiem ir otrs grūtāk pārciešamais mēnesis gadā aiz oktobra, jo, kaut arī vairumā mājokļu sākta apkure, gaismas bez mākslīgā apgaismojuma ir gaužām maz. Tāpēc šajā periodā istabas puķēm ļauj mierīgi atpūsties, samazinot laistīšanu, bet pārstāda tikai tad, ja bez tā augs var aiziet bojā.

 

Viena no lielākajām sāpēm telpaugiem rudenī ir vēsums, mitrums un tumsa. To ietekmē pilnībā apstājas augšana, bet podiņa substrātā var uzdzīvot puves izraisītājas sēnes.  

Sāļu kārtu noberž un nomazgā
Telpaugu dārzniece Gundega Gene stāsta, ka ļoti bieži istabas puķu podiņos oktobrī un novembrī substrāta virskārtu pārklāj viegla pelējuma kārtiņa. Tas tāpēc, ka daudzos mājokļos vēl nav sākta apkures sezona, turklāt šajā siltajā rudenī cilvēki ekonomē kurināmo. Vēsās telpās, sevišķi, ja augs nolikts pie loga, mitrumā vairojas pelējuma sēnes, un augsnes virskārta tām ir ideāla dzīvotne. Lielu skādi augam gan gaišā apsarme nenodarīs, un puķkopim nevajadzētu paslinkot ar kādu irbulīti regulāri augsnes augšējo slāni izkustināt. Ja sēņu slānis biezāks un podiņā substrāta vairāk, var nomainīt tā virsējo slāni. Tādējādi arī augs jutīsies labāk, ticis pie atveseļotas dzīvesvietas.


Aprūpējot augus ziemā, ik pa laikam pievērš uzmanību māla podu augšējai maliņai. Sāļu ietekmē trauka mala apaug ar smalkiem kristāliņiem, māls drūp. To speciāliste mudina regulāri noslaucīt. Pavasarī, augus pārstādot, lietotos podus iesaka kārtīgi izmazgāt ar rupju birsti, tādējādi notīrot arī sāļus.

 

Līdakaste grib kaktusu augsni
Kāda lasītāja «Dzīvespriekam» atklāj nedienas ar parasti tik pacietīgo svītraino sansevjēru jeb līdakasti. «Laikam neuzmanīgi pārstādīta - pirms pāris gadiem niķojās un gribēja pūt, tad atguvās, bet tagad izskatās, ka būs kāda cita vaina,» stāsta puķu mīļotāja.


Visticamāk, pie vainas pārlaistīšana, kas ir tipiskākā kļūda sansevjēru audzēšanā, secina Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas dārzniece Rita Riekstiņa. Daudziem šķiet, ka augs ar tik lielu lapu masu noteikti arī grib daudz dzert, taču līdak­aste ir sukulents, mitrumu ārkārtīgi mazprasīgs augs. Līdakastes audzē līdzīgi kā kaktusus. Tāpēc, ja tās nīkuļo, speciāliste iesaka augu izņemt no vecā substrāta, sagādāt kaktusu augsni (diezgan smilšainu) un iedēstīt jaunā podā.
Salīdzinot ar puķes lielo augumu, tai ir ļoti maza sakņu sistēma, tāpēc līdak­asti stāda seklā traukā, vēlams, māla, jo tas ir smagāks un negāzīsies. Laista reti, ziemā nemaz, tikai apsmidzina. Uzmanīšanās ar mitrināšanu ziemas mēnešos ir pamatnosacījums arī citu telpaugu kopšanā. Līdakastei labāk patiks augt gaišā vietā. Tumsu tā labi pacieš, taču tad neaug nemaz vai ļoti lēni, turklāt nav ko cerēt uz uzziedēšanu. Gaismā izteiktāk veidojas lapu līnijas, pods pieaug ātrāk, tāpēc var sagaidīt arī puķes ziedēšanu.

 

Papardes nelej, bet apsmidzina
Atstāt mierā līdz pavasarim telpaugu speciāliste R.Riekstiņa iesaka arī papardes - pat tad, ja tās blīvi pieaugušas podu. Ja apkopšanas laikā ar stīgu izrauta papardes atvase, to var iestādīt papardēm domātajā substrātā, kurā vairāk viegli skābas kūdras. Tādu jauno augu dēsta mazā māla podiņā, liek siltā un gaišā vietā. Laista maz, labāk reizumis aprasināt jaunās lapiņas.


Līdz martam papardes arī nemaz nemēslo. Piebarot reizi mēnesī var tikai tos augus, kas, novietoti gaišā un siltā vietā, turpina strauji kuplot.