Kā palikt veselam?

2011. gada 29. decembris 13:26

2599

Rudens mūsu organismam ir pārbaudījumu laiks, kas atklāj, cik labi esam sagatavojušies aukstajai sezonai - vai norūdījušies, nostiprinājuši imūnsistēmu, gana daudz uzņēmuši vitamīnus. Kā vēl paši varam sev palīdzēt?

Ķīniešu medicīnā rudeni mēdz dēvēt par metāla stihijas sezonu, tāpēc cilvēkiem šajā laikā īpaši jāuzmana plaušas, resnā zarna, āda, deguns un arī mati, ko Austrumu medicīnā sauc par «metāla orgāniem»,» skaidro Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, ārsts homeopāts, netradicionālās medicīnas speciālists un medicīnas «Cigun» līderis Latvijā Igors Kudrjavcevs.

Gādā par siltumu!
Kad viltīgā rudens saule, aiz loga spīdēdama, sajauc prātu, nemaz negribas vilkt no skapja ārā silto virsjaku un šalli, par cepuri nemaz nerunājot - bez tās nu gan varēs vēl kādu laiku iztikt. Bet I.Kudrjavcevs saka pavisam ko citu - nevajag eksperimentēt, galvai jābūt siltumā, tāpat kā visam pārējam ķermenim. Ja neesi jau laikus pamatīgi pieradinājis ķermeni pie vēsuma un temperatūras maiņām - tā, ka tas nejūt diskomfortu -, tad šis galīgi nav tas laiks, kad būtu jāsāk norūdīties. Cepure rudenī noteikti būtu jānēsā un nevajadzētu pārbaudīt, kādu aukstumu galva var izturēt un kad sāksies iesnas.

«Cilvēkam virs pieres galvas matainajā daļā atrodas divi iesnu punkti, tāpēc šīm zonām jābūt siltumā, īpaši, ja nav kuplu matu. Šņaukāšanās ir bieža parādība pusaudžiem, kas cepures ne sevišķi vēlas valkāt, jo tas «nav stilīgi». Ja vienam no kompānijas būs laba perifērā asinsrite, iesnu viņam nebūs, bet pārējiem kompānijas jauniešiem iesnas būs kā likts!» uzsver I.Kudrjavcevs.
Šis ir laiks, kad organisms jāstiprina un jāsilda arī no iekšpuses. Austrumos labs līdzeklis ir tā dēvētā «tēja «baltā roze»». Patiesībā tā nav nekāda tēja, bet parasts karsts ūdens, kas katru rītu jāiedzer tukšā dūšā, - aptuveni 100 gramu. «Ūdenim jābūt tik karstam, cik karstu var iedzert. Tas ķermenim dod iekšēju siltumu un ļoti labi sasilda. Tā ir ļoti vienkārša procedūra, par kuru reti kurš aizdomājas. Siltums arī ļoti labi stiprina imunitāti,» piebilst I.Kudrjavcevs.

No rīta nedrīkst aizmirst arī par kājām. Ārsts kā ļoti labu kāju sasildīšanas veidu iesaka pēdu masāžu. Kreiso pēdu masē ar labās rokas plaukstas centru, visā garumā horizontāli berzējot, pēc tam otru pēdu izberzē ar otru roku. Noteikti nedrīkst aizmirst izmasēt papēža centru un punktus, kas ir zem kājas īkšķa. Saskaņā ar ķīniešu medicīnu tas ir ļoti svarīgs nieru punkts, kas ņem enerģiju no zemes un arī palīdz ķermenim pasargāties no aukstuma. Jāmasē tā, lai pēdas kļūst siltas un pat karstas.

Vēdera un plaušu sildīšana
Vasarā staigāšanu īsā topiņā «smukuma» vārdā vēl var atļauties, bet tagad ļoti jāuzmanās, lai apģērbs kustoties neatsegtu vidukli. Tāda apaukstēšanās nepaliek bez sekām, kuras agrāk vai vēlāk liek par sevi manīt. «Tik un tā uz ielas var redzēt dāmas īsās jaciņās, kas knapi sniedzas pāri jostas vietai, un, paceļot rokas, rēgojas pliks vēders. Lūdzu, lūdzu, dāmas, rudenī un ziemā sekojiet, lai vēderu un muguru segtu veļa, citādi mums, dakteriem - ginekologiem, neirologiem un urologiem -, būs ļoti daudz darba,» atgādina ārsts un piebilst, ka par sevis saudzēšanu teiktais neattiecas tikai uz sievietēm vien. Proti, vīriešus, kam tīk staigāt īsās jaciņās, mēdz piemeklēt vēl cita problēma, kas saistīta ar viņu reproduktīvo veselību: «Kungiem atšķirībā no sievietēm dzimumorgāni ir ārpusē, tāpēc šauri džinsi, īsas jakas un aukstums, kas iedarbojas uz orgāniem, noved pie dzimumfunkciju problēmām. Dibenam jābūt siltumā, jo tā muskuļi ir cieši saistīti ar dzimumorgāniem.»

Arī vēderu var labi sasildīt ar masāžas palīdzību, skaidro ārsts: «Plaukstas centru novieto zem nabas un pulksteņrādītāja virzienā masē. Kad vēders kļūst silts, pāriet uz augstāku punktu un turpina kustības, tāpat vēlams pamasēt arī nieru apvidu. Ar plaukstām šīs vietas masējot, varam ļoti labi stiprināt imunitāti.»

Savukārt plaušām noderēs masāža pa sānu līnijām, virzienā no paduses uz leju līdz pat gurnu kauliem. Šīs līnijas var masēt ar rokām vai plaukstu centriem. Masē tā, lai jūt siltumu.

Diētas jāatliek uz pavasari
Pirms Ziemassvētkiem un Jaungada ballēm sievietes mēdz ieplānot dažādas tievēšanas kūres, izvēloties ēdienus, kas nesatur daudz kaloriju. I.Kudrjavcevs dod padomu šādu ieceri atstāt uz siltāku laiku, jo tagad, kad sākas aukstums, organismam nepieciešams izejvielas uzņemt pilnā apjomā - daudz tauku un pietiekami daudz olbaltumvielu, tādēļ ļoti būtiski ir ēst pilnvērtīgu ēdienu: «Ja kāds vēlas gavēt, būdams ticīgs, arī tādā gadījumā izejvielas labi jāsabalansē. Daži jauc gavēšanu ar badošanos. Gavēnis ir garīga attīrīšanās. Ir daudz cilvēku, kas aizraujas ar dažādām Austrumu tehnikām, piemēram, jogu. Ir jogas veidi, kas aizliedz ēst ķiplokus. Pie mums bez tiem ziemā - vīrusu un gripas laikā - saglabāt labu veselību būs ārkārtīgi grūti. Ķiploks ir viens no mūsu būtiskākajiem dabiskajiem imunitātes stiprinātājiem.»

Elpo un ēd vitamīnus!
Aukstā laikā vēlams elpot caur degunu, ja tas ir ciet - jāiztīra. Dziļa elpošana caur degunu, ir labs rīta vingrinājums. Svarīgi klāt pievienot labas domas.

Balsij patīk, ja organismā ir aktīva asinsrite, tādēļ nevajag aizmirst par vingrošanu. Vingrot ieteicams arī svaigā gaisā un vēsā laikā, tikai pareizi jāelpo. «Ļoti labs izkustēšanās veids ir nūjošana, tikai tas jādara pareizi. Nūjojot kustas krūškurvis, plaušas, darbojas pārējie muskuļi, svaigā gaisā labāk riņķo asinis,» stāsta Kudrjavcevs.

Ārsts noteikti piekodina neaizmirst par vitamīniem. Vispirms jau dabiskajiem, kas rudenī vēl bagātīgi atrodami svaigos dārzeņos, pašmāju ābolos un dzērvenēs, medū, ziedputekšņos, jau pieminētajos ķiplokos. Arī aptiekās nopērkamajiem vitamīniem nav ne vainas, spriež ārsts, taču viņš priekšroku dotu tiem kompleksiem, kuru pamatā ir kāds konkrēts vitamīns, nevis to sastāvdaļu kopums. Nedrīkst aizmirst par C vitamīnu. Tikai ar to nevajadzētu īpaši aizrauties, jo pastāv risks sabojāt kuņģi un nieres. «C vitamīna uzņemšanai es ieteiktu uzturā lietot mežrozīšu tēju. To jau vakarā var pagatavot un uz nakti atstāt termosā, lai ievelkas, bet otrā dienā pamazām izdzert.»

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā palikt veselam?

Kategorijas