Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kurš segs zaudējumus?

Evita Brokāne

2012. gada 16. marts 12:40

1419
Kurš segs zaudējumus?

Uz šosejas Gulbene - Smiltene, uzreiz aiz Gulbenes robežas, vasaras beigās tika veikta ceļa virsmas apstrāde ar granīta šķembiņām, taču šobrīd šajā ceļa posmā ir vērojami defekti. Lai arī tur ir izvietotas brīdinājuma un ātruma ierobežojuma ceļa zīmes, ne visi autovadītāji tās ievēro, tādēļ daudzām pretimbraucošajām automašīnām nereti jāsaņem logā akmeņi.

Iepriekš rakstījām, ka defekti ceļa virsmā būs jānovērš par garantiju firmai, kas veica šos darbus, - tā skaidroja VAS “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters. Taču autovadītāji vaicā, kurš apmaksās viņu automašīnām radītos zaudējumus?

 

Interneta portālā “eocta.lv” var lasīt, ka OCTA (obligātā civiltiesiskā apdrošināšana) polise paredz transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīga lietotāja civiltiesisko atbildību par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem trešajai personai. Tas nozīmē, ka OCTA apmaksā zaudējumus, ja transportlīdzekļa vadītājam gadījies tos nodarīt apkārtējiem cilvēkiem vai to mantai. OCTA apdrošināšanas polise atlīdzina gan personai nodarītu kaitējumu, gan mantai nodarītus zaudējumus, gan arī nemateriālus zaudējumus. AAS “Balta” Gulbenes filiāles vadītāja Marija Kantāne norāda, ka obligātā civiltiesiskā apdrošināšana diemžēl nesedz zaudējumus, kas radušies automašīnu īpašniekiem, izsitot stiklu ar pretimbraucošas automašīnas paceltu akmeni. Šajā gadījumā zaudējumus varētu segt tikai KASKO apdrošināšana, ja tāda, protams, ir iegādāta.

 

“Dzirkstele” sazinājās ar juristu Guntaru Sīmani, lai noskaidrotu, kā rīkoties autovadītājiem, kam ir nodarīti zaudējumi, bet nav KASKO apdrošināšanas. “Šiem cilvēkiem formāli ir iespēja vērsties ar prasības pieteikumu tiesā pret ceļa apsaimniekotāju par nodarītajiem zaudējumiem, bet ir viens “bet”. Ceļa apsaimniekotāji šajā posmā ir izlikuši brīdinājuma zīmi. Ja brīdinājuma zīmes nebūtu, būtu vienkāršāk. Ja prasība tiks iesniegta tiesā, radīsies jautājums, ar kādu ātrumu brauca pretimbraucošais transportlīdzeklis, kas pacēla akmeni. To būs problemātiski pierādīt,” saka G.Sīmanis. Viņš piebilst, ka viennozīmīgi ir jāizsauc policija, jāfiksē konkrētais negadījums, jāfiksē ceļa stāvoklis. “Ir jāpierāda cēloniskā sakarība starp ceļa apsaimniekotāja neizdarību un nodarīto bojājumu. Riskēt var, bet pateikt, ka iznākums būs pozitīvs, viennozīmīgi pateikt nevar, lai gan arī neiespējami tas nav. Katrā ziņā šī situācija ir ļoti nejēdzīga – labojot šo ceļa posmu, līdzekļi ir vienkārši izbērti zemē un turklāt tiek vēl arī nodarīts kaitējums citiem. Darbu veicējiem pēc iespējas ātrāk būtu vajadzējis novērst radušos bojājumus,” vērtē G.Sīmanis.