Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā «laimes hormonu» noturēt līmenī

2012. gada 3. februāris 12:29

1711
Kā «laimes hormonu» noturēt līmenī

Kad dabā iestājusies pelēcība - drēgns un lietains laiks, tumši vakari -, nereti cilvēki mēdz teikt: «man ir drūms noskaņojums» vai «man ir depresija». Ja cilvēks jūtas nomākts un ir depresīvā garastāvoklī, tas vēl nenozīmē, ka tā ir de­presija, skaidro psihoterapeite Solvita Lauva.

«Ja nomākta pašsajūta saglabājas ilgāk par divām nedēļām, tad tā var būt pirmā depresijas sākuma pazīme. Tās raksturīgie simptomi ir nomāktība, trauksme, ātra aizkaitināmība, vainas un bezspēcības izjūta, nespēja koncentrēties vai pieņemt lēmumus, pavājināta apetīte, svara izmaiņas, intereses zudums par savu izskatu vai iemīļotajām izklaidēm, no rītiem grūti piecelties, pastāvīgs nogurums, enerģijas trūkums, dažādi fiziski simptomi, piemēram, slikta dūša, galvassāpes, reiboņi, seksuālās dzīves problēmas. Depresija var noritēt viegli, vidēji smagi un smagi, tādēļ to nedrīkst ignorēt un ir jārīkojas,» stāsta speciāliste. Vairāk gaišuma
Nervu sistēmas līdzsvaru un psihisko stabilitāti ietekmē serotonīna jeb tā dēvētā «laimes hormona» līmenis nervu šūnās. Depresijas gadījumā ir pazemināts serotonīna daudzums un līdz ar to var pasliktināties garastāvoklis, pastiprināties apātisks un pesimistisks noskaņojums. Tādēļ liela loma ir gaismai.


Serotonīns nervu šūnās veidojas tieši gaišā dienas laikā no aminoskābes L-triptofāna, tāpēc bieži tiek runāts par tā saucamo sezonālo depresiju rudenī un ziemā, jo serotonīna sintēzei pietrūkst saules.


«Kā sev palīdzēt? Atrast iespēju uzturēties labi apgaismotās telpās un gūt gandarījumu, prieku no kaut kā, smaidīt, jo pozitīvas emocijas veicina serotonīna sintēzi nervu šūnās, sāk darboties spēcīga biosintēzes reakciju ķēde, un serotonīna līmenis paaugstinās,» mudina psihoterapeite.

Atcerēties labo
Depresijas cēlonis var būt arī individuālās psiholoģiskās attīstības īpatnības. Katram ir sava pieredze, kā tuvie cilvēki ir izturējušies, kad bijis skumīgi, nedroši, kad māc bailes, nogurums un citas sajūtas. Tādēļ jāmeklē sevī pozitīvais, jācenšas atcerēties labo.
«Nereti pārdzīvojumi saistās ar kādu konkrētu dzīves notikumu, piemēram, ar tuvinieka zaudējumu, šķiršanos, konfliktsituācijām attiecībās, ar smagu slimību un tamlīdzīgi. Liela nozīme ir dziļi psihē apspiestiem bērnības pārdzīvojumiem, piemēram, emocionāla un fiziska vardarbība, un ar šādiem depresijas cēloņiem cilvēks pats bez speciālista palīdzības var netikt galā,» norāda Solvita Lauva.

 

Kā ārstē depresiju
Ja ir intensīvi izteikti un ilgstoši depresijai raksturīgie pašsajūtas traucējumi, tad izmanto divas pamatmetodes. Viena ir medikamentozā terapija, kuras laikā tiek lietoti antidepresanti, kas nodrošina nervu šūnās normāla serotonīna līmeņa uzturēšanu. Medikamentu izvēli nosaka ārsts. Otra metode - psihoterapija, kas palīdz izprast depresijas iemeslus, atrisināt psiholoģiskas emocionālas grūtības, izmantojot psiholoģisku pieeju.