Spēles ar naudu

2012. gada 3. februāris 12:17

362

Dailes teātris šajā sezonā ieviesis svētīgu aizsākumu - tapusi otrā izrāde jaunajiem skatītājiem.

Vienu no teātra funkcijām - rosināt skatītājos iztēli - lieliski veic iestudējums Kamerzālē «Dullais». Skatītāju vērtējumam nodotais režisora Paula Timrota veikums «Pasaka par vērdiņu 2012» rosina domāt un vērtēt. Piezvanīt mammai
Kārlis Skalbe zināmajā pasakā par pirtnieku Ansi iekrāsojis vairākas skumjas tēmas. To vidū ir stāsts par pirtnieka mammu, kura tik ļoti vēlēja savam bērnam labu, ka nemācēja viņu pasargāt no naudas ļaunā un postošā spēka. Arī iestudējumā Anša un mātes dialogi, attiecību izspēle ir patiesi savā sirsnīgumā, skatītājus ļoti uzrunājoši. Izrādes starpbrīdī mani pēkšņi pārņēma nepārvarama vēlme piezvanīt savai māmiņai un pārmīt ar viņu kaut pāris vārdu. No skatuves man tika atgādināts, cik ļoti mūsu vecie cilvēki gaida šādus zvanus, īsās tikšanās reizes.

Apmulsums
Izrādes raitajā, atraktīvajā visiem it kā zināmā sižeta izklāstā režisors piedāvā negaidītu finālu. Tiek sajaukti visi gadu desmitos, pat simtos veidotie priekšstati, lietu vērtību skala. Tik provokatīvi negaidītas ir izrādes pēdējās ainas, ka, priekškaram aizveroties, es apjaušu, ka pēkšņi vairs nekā nesaprotu. Man fināls šķiet nežēlīgs, aktieris Intars Rešetins sarunā to nosauc par skaisti cinisku. Atbildi uz daudzajiem jautājumiem iesaku meklēt izrādes nosaukumā ietvertajā gadskaitlī.

Kopš laika, kad K.Skalbe sarakstīja šo pasaku, pagājis gadsimts. Pasaule ir mainījusies - ļoti. Uz labu vai uz sliktu - te, lūk, materiāls pārdomām! Pamatskolas un vecāko klašu audzēkņiem uz izrādi iesaku doties kopā ar skolotājiem, vecākiem, izlasīt K.Skalbes pasaku un pēc izrādes pārrunāt režisora piedāvāto versiju. Diskusijas noteikti veidosies.

Atbilstīgi spējām
Iestudējumā uzteicams viss aktieru ansamblis, taču īpašs gandarījums par Intaru Rešetinu pirtnieka lomā. Galvenokārt tāpēc, ka talantīgais aktieris beidzot ticis vaļā no jokdara, āksta un transvestīta tēla. I.Rešetinam veiksmīgi izdevies iekļauties režisora nostādnē par naudas lomu mūsdienu sabiedrībā. Viņa Ansis izrādes gaitā mainās, tēlojot to augstā ticamības pakāpē. Saistoša ir Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, režisora izdomā būtu gribējis vairāk brīnumu, lai interesantāk arī ne tik lieliem skatītājiem.

Pirms izrādes kafejnīcā daudz netērējieties, jo starpbrīdī noderīgs var izrādīties katrs ietaupītais lats. Izrāde taču ir par naudu, un vērdiņi ripo ne tikai uz skatuves. Tie skan un prasās tapt krāti, iemainīti, pirkti un pārdoti, ļaujot biznesam uzņemt apgriezienus arī foajē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Spēles ar naudu

Kategorijas