Kopējā aktivitāte Gulbenes novadā - 65,48% balsstiesīgo iedzīvotāju (4 x papildināts)

2012. gada 18. februāris 13:15

1334

Kopējā aktivitāte Gulbenes novadā - 65,48% balsstiesīgo iedzīvotāju (4 x papildināts)

Šodien Latvijā notiek tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt valsts valodas statusu. Vairāk foto šeit.

„Dzirkstele" rīta pusē devās uz vēlēšanu iecirkņiem Galgauskas un Tirzas pagastā. Tur uzrunātie vēlētāji vienprātībā atbildēja, ka balsojuši pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Vēlētāji izsaka arī savas replikas, piemēram, „runāt varam vienalga cik valodās, bet valsts valodai ir jābūt tikai vienai" vai arī „tā vairs nav politika, bet gan goda lieta".

Galgauskas pagastā pirmais vēlētājs bijis klāt uzreiz pēc pulksten 7.00. Vēlētāji nāk ļoti aktīvi. Vēlēšanu komisijas pārstāvji stāsta, ka dažiem vēlētājiem šis esot bijis pirmais zīmogs pasē, acīmredzot pirms tam nav vēlējuši. Vēlēšanu komisijas pārstāvji novērojuši, ka šoreiz nāk balsot tādi, kas pirms tam to nav darījuši.

Vēlēšanu iecirknī Galgauskas pagastā sastaptā Zane Poiša uzskata, ka šāds referendums vispār nebija vajadzīgs. Viņa balsojusi „pret". „Manuprāt, latviešu valoda un kultūra ir jāsaglabā, jo tikai tā var pastāvēt valsts. Nav pat divu domu par to, ka valstī jābūt tikai vienai valsts valodai - latviešu valodai."

„Es balsoju „pret", jo jābūt tikai vienai valsts valodai. Nevar sēdēt mājās, ir jānāk un jābalso," teica Ingrīda Gāršniece.

Arī Galgauskas pagasta iedzīvotājas Baiba Bērziņa, Anita Strode, Maruta Bērziņa balsoja „pret". „Mēs esam latvieši, te ir Latvija, tāpēc valsts valodai ir jābūt tikai latviešu valodai," teica sievas.

Tirzas pagastā apmēram pulksten 10.30 bija izveidojusies pat rinda, lai tiktu pie balsošanas. Pirmais vēlētājs ieradies jau pirms pulksten 7.00. Uzreiz pēc pulksten 7.00 ieradušies nākamie vēlētāji. Vēlētājiem neskaidru jautājumu neesot. Tur 81 vēlētājs pieteicis balsošanu mājās, un tas esot vairāk nekā citreiz.

Tirzas pagasta iedzīvotāja Maija Kaļva atzīst, ka balsoju „pret", jo valstī jābūt vienai valsts valodai. „Viena valsts un viena valoda. Es eju parasti uz pašvaldības vēlēšanām, uz citām nobalsošanām vairs neeju, bet uz šo referendumu ir jāiet. Izskatās, ka arī aktivitāte šoreiz ir lielāka nekā citreiz."

Arī Boļeslavs Ivanovs balsojis „pret". „Manuprāt, šādam referendumam vispār nevajadzēja būt. Es esmu aktīvs vēlētājs, vienmēr piedalos vēlēšanās un referendumos. Grūti tagad spriest, kādas būs latviešu un krievu savstarpējās attiecības pēc referenduma. Bet kāds gan naids var būt? Vienmēr ir bijis tā, ka valsts valoda ir latviešu valoda."

* * *

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, līdz plkst. 12 bija piedalījušies 414 867 jeb 26,85% pilsoņu, informē Centrālās vēlēšanu komisija (CVK).

Četru stundu laikā vislielākā aktivitāte novērota Kurzemes pusē, kur tautas nobalsošanā piedalījušies jau 62 313 jeb 30,45% balsstiesīgo.

Joprojām liela aktivitāte vērojama Vidzemē, kur savu izvēli pauduši jau 121 137 jeb 29,60% pilsoņu.

Seko Zemgale (67 619 jeb 29,14%) un Latgale (62 158 jeb 26,33%).

Pagaidām zemākā aktivitāte vērojama galvaspilsētā Rīgā, kur līdz pusdienlaikam piedalījušies 101 140 jeb 24,75% pilsoņu.

* * *

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, līdz pulksten 16.00 bija piedalījušies 785 066 jeb 50,81% pilsoņu, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Vislielākā aktivitāte pašreiz bijusi Kurzemē 111 610 jeb 54,54%), Vidzemē (222 694 jeb 54,41%) un Rīgā (221 524 jeb 54,22%). Seko Zemgale (119 528 jeb 51,50%) un Latgale (108 192 jeb 45,83%).

* * *

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, līdz plkst. 20 bija piedalījušies 959 661 jeb 62,11% pilsoņu, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Līdz plkst.20 galvaspilsētā jau bija reģistrēta visaugstākā aktivitāte starp visiem vēlēsānu apgabaliem - savu izvēli bija izdarījuši 282 834 jeb 69,22% vēlētāju.

Ne mazāk aktīvi balsojuši arī vidzemnieki (272 309 jeb 66,53%), kurzemnieki (132 151 jeb 64,58%) un zemgalieši (144 637 jeb 62,32%). Latgalē aktivitāte bijusi mazākā, taču ne mazāk vērā ņemama - 127 730 jeb 54,11%. Gulbenes novadā līdz pulksten 20.00 nobalsojuši 11 398 balsstiesīgie iedzīvotāji jeb 59,03%.

* * *

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, kopumā piedalījušies 1,069 miljoni jeb 69,23% pilsoņu, informe Centrālās vēlēšanu komisija (CVK).

Līdz pulksten 22.00 Rīgā nobalsojuši 74,22% (303 252 balsstiesīgo pilsoņi), ārzemēs - 48,96% (26 711), Vidzemē - 68,72% (281 237), Kurzemē - 67,31% (137 741), Zemgalē - 64,7% (150 159), Latgalē - 56,49% (133 333 balsstiesīgo iedzīvotāju). Gulbenes novadā līdz pulksten 22.00 nobalsojuši 60,83% (11 746); kopējā aktivitāte novadā - 65,48% (12645 balsstiesīgie iedzīvotāji).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kopējā aktivitāte Gulbenes novadā - 65,48% balsstiesīgo iedzīvotāju (4 x papildināts)

Kategorijas