"Ātro" izsaukums – pamatots vai ne?

2012. gada 10. februāris 08:00

1027

Gada sākumā īpašā kampaņā iedzīvotāji tika aicināti izvērtēt, "vai ir tik švaki", ka jāsauc "ātrie", un neskaidrību gadījumos lūdza zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Lasītāji ne reizi vien ir pauduši savu satraukumu "Dzirksteles" redakcijai, kā tad lai zina, kad saukt "ātros" un kad ne, kā lai pats, ja nav mediķis, izvērtē savu veselības stāvokli?

Daudz maldu izsaukumu Gulbenes novada ātrās palīdzības brigādes vecākā feldšere Sandra Aldere "Dzirkstelei" skaidro, ka viņu skatījumā nepamatots izsaukums ir tāds, kad "ātrie" ir izsaukti cilvēkam, kurš ir alkohola reibumā. Šādi izsaukumi ir daudz.

""Nepamatoti izsaukumi" nav pēc motīva, bet gan pēc rezultāta, kad izsaukums ir apkalpots. Diemžēl ikdienā diezgan daudz, dažkārt diennaktī pat trešdaļa izsaukumu ir pie cilvēkiem alkohola reibumā, bet šeit paredzēt neko nevar," piebilst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītājs Juris Memļuks.

S.Aldere stāsta, ka daudz ir maldinājuma izsaukumu - aizbraucot uz norādīto adresi, tiek konstatēts, ka tur tāds cilvēks nemaz nedzīvo vai norādītā adrese dabā nemaz nepastāv. Ir gadījumi, kad greizsirdīgi vīri izsauc "ātros" bijušajām sievām, sakot, ka viņām ir slikti. "Bērni šad tad ākstās, īpaši brīvdienās un aukstajā laikā, kad neiet uz skolu. Maldinājuma izsaukumus saņem palaikam. Bet ja cilvēkam, piemēram, ir paaugstināts asinsspiediens, sāpes sirds apvidū, viņš nevar pats novērtēt, cik slikti ir, mēs braucam un nevienam netiek pārmests," saka S.Aldere.

Zvani tiek izvērtēti

J.Memļuks uzsver, ja ir veselības problēmas, saukt "ātros" nav jābaidās. Operatīvās vadības centrā izvērtē katru zvanu. S.Aldere skaidro, ja pacients piezvana uz 113, zvans nonāk pie dispečeriem Rīgā, kuri to izvērtē. Ja nav nepieciešama ātrā palīdzība, iesaka, kur slimniekam vērsties, ja tomēr nepieciešama "ātro" palīdzība, tad informācija tiek nodota tālāk uz Valmieru un tālāk uz Gulbeni ātrās palīdzības brigādēm.

J.Memļuks atgādina, ja dispečeri uzskata, ka palīdzība ir neatliekama, tad tā tiek nodrošināta un ir par brīvu. "Ja izsaukums netiek vērtēts kā neatliekams, to "ātrie" var apkalpot par samaksu. Operatīvā vadības centra vecākais dežūrārsts iepriekš brīdina par samaksu un vienojas ar izsaucēju," norāda J.Memļuks.

Uz citas pilsētas slimnīcu braukt negrib

Gulbenes novada iedzīvotājus "ātrie" atkarībā no saslimšanas pacientus nogādā Balvu, Valmieras, Rīgas vai Madonas slimnīcā. Insulta slimniekus, piemēram, ved uz Valmieru, bet, ja ir lieli lūzumu, traumas - uz Madonu.

Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, uzzinot, ka viņu "ātrie" vedīs uz citu slimnīcu, ir atteikušies turp braukt.

"Uz savas pilsētas slimnīcu viņi brauktu, bet uz citu ne, bet šajos gadījumos pacientu veselības stāvokļi nav bijuši tik akūti. Ja cilvēkam palīdzība ir vajadzīga un ja viņš ir jāved uz slimnīcu, neatsakās braukt arī uz Balviem," stāsta S.Aldere un piebilst, ka ir pacienti, kuriem slimības ir ielaistas, daudz ir sirds slimnieku, problēmas ar asinsspiedienu, tagad bērni vairāk slimo ar akūto augšējo elpceļu vīrusiem. "Vidēji diennaktī saņemam 10 līdz 12 izsaukumus, bet ir bijuši arī 15 un 17," saka mediķe.

J.Memļuks norāda, ka Gulbenē ir divas "ātro" brigādes, bet ir nepieciešama vēl trešā (Velēnā vai Lizumā), taču tuvākajā nākotnē papildu punkta izveidošana netiek plānota. Savukārt ar personālu Gulbenes Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir nodrošināta un darbinieku netrūkst.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

"Ātro" izsaukums – pamatots vai ne?

Kategorijas