Dzirkstele.lv ARHĪVS

100 dienas – labas ziņas, sliktas ziņas?

2012. gada 2. februāris 10:47

182
100 dienas – labas ziņas, sliktas ziņas?

Valda Dombrovska trešās valdības pirmās simts dienas ir bijušas notikumiem bagātas, ir pieņemts budžets, noslēgta starptautiskā aizdevuma programma, pieņemti ilgi atlikti likumi, sāktas visādas aktivitātes dažādās ministrijās.

Tomēr maz ir bijis labu ziņu. Dombrovska pastāvīgie atgādinājumi par ekonomikas atkopšanos, eksporta pieaugumu un stabilizāciju paliek tikai saukļi līdz brīdim, kamēr cilvēki un uzņēmumi to nepamana savā maciņā. Pēc Dombrovska teiktā, neīstenojot visus ekonomikas stabilizācijas pasākumus, situācija būtu daudz sliktāka, un, iespējams, mēs pašlaik būtu Grieķijas situācijā. Taču diez vai tas ir mierinājums uzņēmumiem, kas nespēj samaksāt legālas algas un nodokļus, un iedzīvotājiem, kas ar bažām gaida nākamos komunālo maksājumu un nodokļu aprēķinus.  

Ikdienas cilvēks redz to, kas tieši ietekmē viņa dzīvi, - gāzes, benzīna un maizes cenu, draudīgas notis tekstos par sociālā budžeta ilgtspēju, draudus vecumdienās palikt bez pensijas, ieviest tikai maksas augstāko izglītību, maksas medicīnu nodokļu nemaksātājiem un visbeidzot - eiro zonas sabrukumu un krīzi visā pasaulē... un tā tālāk. Un tad ir ļoti grūti nebūt pesimistiskam latvietim un neļauties domām, kādas sliktas ziņas vēl ir jāgaida.

 

Ir arī nesaprotamas un neizskaidrotas lietas - kāpēc Kukule tik ļoti grib strādāt ostās? Kāpēc Olšteinam tomēr piešķirts parlamentārā sekretāra amats Satiksmes ministrijā? Kāpēc notikušas amatu pārdales daudzās valsts iestādēs un institūcijās?

 

Daudzi uzdod jautājumu, vai situācijā ar „Latvijas Krājbanku" tika izdarīts viss, ko varēja. Gaidāmais referendums, kur Dombrovskim, jau trešo reizi vadot valdību, tomēr jāuzņemas zināma atbildība par bezjēdzīgi apsaimniekoto integrācijas naudu un nespēju sakārtot integrācijas jautājumu mūsu valstī. Diez vai ir pareizi turēt galvu smiltīs un pieļaut starpnacionālu nesaskaņu izpausmes sabiedrībā.

 

Arī tautas skaitīšanas dati nav laba ziņa - tas nozīmē, ka taisnība bija profesoram Mihailam Hazanam, kuru visas oficiālās iestādes bargi apstrīdēja, ka esam zaudējuši vismaz 200 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas, neredzot iespējas nopelnīt iztiku te, dodas prom.

 

Un ir likumsakarīgi, ka valdības reitings ir tik zems - tikai trim ministriem tas ir ar plusa zīmi -, jo nepopulāri un dažbrīd nesaprotami lēmumi ir ikdiena, un cilvēks, kas ekonomikas uzlabošanos nejūt, tikai kā brīnumā klausās tajā, kas atskan no valdības.

 

Tomēr uz valdības 100 dienām gribētu novēlēt, lai valdībai nākamos mēnešus ir patiešām labas ziņas, ko stāstīt sabiedrībai, lai izdodas patiešām jēgpilnas reformas sabiedrības interesēs, lai sabiedrība tās saprot, atbalsta un beidzot jūt, ka cilvēks šajā valstī ir vajadzīgs ne tikai kā pēc iespējas lielāku nodokļu un soda naudu maksātājs, bet kā unikāls savas skaitliski jau tā mazās valsts pilsonis. Lai vecāki jūt, ka viņu bērni te ir vajadzīgi, un lai vecīši un smagi slimie jūtas pārliecināti, ka šī valsts rūpējas, lai viņi dzīvotu.