Katram ļauts atrast savu Liepāju

2011. gada 5. oktobris 17:53

774

Liepāja ir pilsēta hameleons. Vieniem tā šķiet smagnēja un nopietna ar rūpniecisko infrastruktūru, citiem - viegla un gaisīga ar daudzajiem festivāliem un izklaidēm, vēl kādam - romantiska ar lielisko arhitektūru un daudzveidīgajiem apstādījumiem. Tajā ir vēstures elpa un jaunības spraigums.

Vislabāk uz Liepāju, protams, doties vasarā, jo īpaši jūlija otrajā pusē vai augusta sākumā. Tad jūra kā milzīga murrājoša kaķe glaužas gar zeltaino liedagu, kaltie bruģakmeņi dienā uzkrāto siltumu izelpo līdz pat jaunam saullēktam un visur skan mūzika. Martā notiek vērienīgas pilsētas dzimšanas dienas svinības, maija nogalē - Līvas tirgus, jūlijā - gleznotāju plenērs un jūras svētki, septembrī - ērģeļmūzikas festivāls. Protams, Liepājā ko darīt un apskatīt ir arī ziemā.

Savs transports, dodoties ekskursijā pa Liepāju, ir vēlams, bet nav obligāts, jo šauro zemes strēmeli starp Liepājas ezeru un jūru var izstaigāt kājām, nepaspējot pa īstam nogurt. Uz Karostu iespējams ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu.

Pilsētu iepazīt var vairākos veidos - uz savu roku, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā paņemot īpašo maršrutu karti «Liepāja kā pa notīm», vai pieteikt gida vadītu ekskursiju.

Kurp ved sudraba notis
«Ja ekskursantiem ir tikai stunda laika, arī tad iespējams apskatīt daudz interesanta,» saka viena no pieredzējušajām pilsētas gidēm Aija Stanke. Viņa katrai grupai vai individuālajam ceļotājam palīdz izvēlēties savai noskaņai atbilstošus objektus.

«Te ir jūra un osta, tās veido pilsētas īpašo tēlu,» atzīmē gide. Viņai nav vienas noteiktas vietas, no kuras sākt ekskursiju, bet biežāk tas notiekot no Rožu laukuma - pilsētas sirds. No agra pavasara tur zied puķes, vasarā rimti šalko milzīgais riekstkoks, bet garām dārdina tramvajs. Starp citu - pirmais elektriskais tramvajs Krievijas impērijā ierīkots tieši Liepājā pirms 111 gadiem. Un šodien tas esot ātrākais Latvijā. Sestdienās pusdienlaikā tramvajā vienu stundu var klausīties Liepājas mūziķus vai stāstījumu par pilsētu. Tur pie Rožu laukuma ir pompozā «Staļina klasicisma stila» celtne - Liepājas Universitāte, netālu atrodas Liepājas simfoniskā orķestra mītne, dažu desmitu soļu attālumā - Svētās Trīsvienības katedrāle ar lielākajām mehāniskajām ērģelēm pasaulē un barokālā zeltījumā mirdzošu altāri.

No Rožu laukuma var sākt arī vienu no maršrutiem «Kā pa notīm», jo no tā aizvijas Zivju iela ar Latvijas mūziķu slavas aleju, kur katrs var likt savu plaukstu iemīļotā elka bronzas saujas iespiedumā vai fotografēties pie lielās ģitāras. Tālāk doties mudina bruģī un dažviet asfalta klājumā iestrādātās sudrabainās nošu zīmes. Tās ved arī uz Jūrmalas parku, kur lielais bungu komplekts, un estrādi «Pūt, vējiņi!». Tajā aizsākās leģendārie festivāli «Liepājas dzintars», kas pārauguši «Baltic Beach Party» un šovasar «Summer Sound» sarīkojumos.

Vēl var doties uz Liepājas teātri un uzzināt, ka tur kādreiz darbojusies pat operas trupa, citos laikos tapušas skanīgas dziesmu spēles, bet patlaban top nākamās sezonas jauniestudējumi, viens no tiem -
Dž.Dž.Džilindžera «Pūt, vējiņi!».

Savu elku pēdās sekosiet arī tad, ja iesiet uz Tirdzniecības kanāla pusi, jo tā promenādē atrodams ne vien lielākais dzintara pulkstenis, bet arī Fontaine mūzikas klubs, kur ik nedēļas nogalē muzicē interesantas pašmāju un ārzemju grupas, bet reizi gadā tam ir savs festivāls. Kad Ventspils ostas promenādē novietoja Krišjāņa Valdemāra bronzas skulptūru, tas rosināja Liepājai radīt savu projektu -
Kūrmājas prospektu tagad grezno piecas bronzas skulptūras, kuras mudina atcerēties pilsētas himnu.

Sasaucas katedrāļu zvani
Kā nevienā citā Latvijas pilsētā Liepājas ielās akcentus liek sarkano ķieģeļu celtnes. Daudzas arī šodien pilda savus uzdevumus, daudzas kritušas par upuri laika zobam. Pirms simts gadiem mūžībā aizgājis arhitekts Pauls Makss Berči, pirms tam paspējot uzcelt baznīcas, skolas, lepnus dzīvojamos namus un pat malkas šķūnīšus. Sev par to viņš nopelnījis septiņas zemes pēdas Vecajos kapos un krāšņu mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa un mazmazmeitas Angelikas Berči veidotu grāmatu.
Kad svētdienas rītos katedrāļu torņos sacenšas zvani, liepājniekiem grūti izšķirties, kurā no tām klausīties dievkalpojumu. Iebraucējus no Rīgas puses sagaida pirms Otrā pasaules kara celtā Mārtiņa Lutera baznīca, ko vieni mēdz saukt par Akmens, citi par Zviedru baznīcu. Svētās Annas baznīca lepojas, ka tās pirmsākumi meklējami līdz ar pilsētas rašanos, no šejienes 1919. gadā karot izvadīti brīvības cīņu dalībnieki. Svētā Jāzepa katedrāle ir Kurzemes Romas katoļu diecēzes sēdeklis, un tajā bieži skatāmas laikmetīgās mākslas izstādes. Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīcā var nolikt svecīti pie svētbildēm un noskaitīt lūgšanu. Tālāk no pilsētas centra meklējamas vēl dažas nelielas, bet savdabīgas baznīciņas. Bet pati lepnākā, iespējams, ir Svētā Nikolaja Jūras katedrāle Karostā, kas padomju režīma laikā cietusi visvairāk, ja vien neskaita vācu okupācijas periodā nograuto ebreju sinagogu.

Turklāt Liepāja varētu būt tā Latvijas pilsēta, kurā cita pēc citas tiek būvēti jauni dievnami. No pasaules izstādes Hannoverē atceļoja Svētā Meinarda draudzes baznīca, Jaunliepājā paceļas Svētā Dominika klostera un Māras draudzes baznīca. Vecpilsētā savu vietu pirms diviem gadiem atrada Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīca jeb mormoņu saieta nams.

Senā un darbīgā
Liepājas muzejs, kas iekārtots pagājušā gadsimta sākumā celtā dzimtas savrupnamā, starp citu, jau minētā pilsētbūvnieka Berči projektētā, atrodas pa ceļam uz jūru. Kūrmājas prospektā (kūrmājas, jo pirms pirmā lielā kara tā galā atradusies sanatorija ar dūņu vannām un citām veselību glābjošām un glabājošām procedūrām). Muzeja darbinieki ir sagatavojuši vairākas izglītojošas programmas par dzīvi senajā un mūsdienu Liepājā.

Darbīgo Liepāju raksturo nemitīgā dunoņa no ostas puses un «Liepājas metalurga» skursteņi. Dažādu krāstoņu dūmu grīstes no četriem augstajiem skursteņiem gan vairs pilsētas debesīs nekāpj, jo martenkrāsnis beidza darboties pagājušā gada nogalē. Ap Ziemassvētkiem gaidāma jaunu elektrokrāšņu nodošana ekspluatācijā. Vēl darbīgo Liepāju iespējams iepazīt, vizinoties ar kuģīti jeb, kā kuģu reģistrā ierakstīts, ar kreiserjahtu «Četri vēji». Tās kapteiņi piedāvā ekskursiju pa ostas akvatoriju līdz Karostas kanālam un atpakaļ, kā arī izbraukumus makšķerēšanai jūrā.

Liepājā darbojas vienīgais profesionālais leļļu teātris ārpus Rīgas, atraktīvie gidi piedāvā ekskursijas pa pilsētas «spocīgajām» vietām. Te var apgūt daudzas Latvijas vēstures lappuses, jo Liepāja pusgadu bijusi Latvijas galvaspilsēta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katram ļauts atrast savu Liepāju

Kategorijas