Dārza atkritumu zelts

2011. gada 3. septembris 17:20

1198

Vasaras pilnbriedā dārzs ne tikai priecē ar ziedu krāšņumu, augļiem un dārzeņiem, bet arī liek atkal prātot, ko darīt ar skaistuma un ražas pārpalikumiem.

Tradicionāli visu, ko neliekam katlos vai vāzēs, pārvietojam uz kādu ikdienā mazāk manāmu vietu dārza tālākajā galā. Tā, ik vasaru un rudeni papildināta, kaudze «izplūst» aizvien neglītāka. Čaklākie dārzkopji pavasarī, ielabojot augsni, «pakašā» no komposta apakšas, kur atlikumi pārvērtušies auglīgā mēslošanas līdzeklī. Bieži vien dārzos redzam ķirbjiem apaugušas čupas, tādējādi visi nesmukumi tiek nosegti koši zaļi, taču vēl jo vairāk pievērš uzmanību un nodod, ka tieši tur tiek krāti atlikumi.

Kaste, kaudze un vieta
To, ka no skaistumam un vēderam audzētajiem augiem liela daļa paliek pāri, ikviens labi zina, tādēļ nevajadzētu arī kaunēties dārza atkritumiem ierīkot kārtīgu krātuvi. Novietojumu tai izvēlas ikdienā viegli aizsniedzamā vietā, jo tālākais un grūti aizsniedzamais teritorijas nostūris var likt ikreiz saraukt pieri, kad klēpis ar gurķu lakstiem jāstiepj tik tālu vai jādomā, kā ķerru pa rakumiem aizstumt līdz īstajai vietai.
Kompostu vienkāršākajā variantā krāj uz zemes neierobežotā kaudzē. Tā dara arī puķu audzētāja, Bauskas novada zemnieku saimniecības «Sprīdīši» īpašniece Iveta Ļekūne.

«Parasti visu lieko saliekam kaudzē. Tā kā tur nonāk gan nestandarta dēsti, gan kāpostu lapas un citi dārzeņu atkritumi, trūdēšanas process norisinās ātri,» viņa stāsta.

Ja dārzs mazāks un visa platība kā uz delnas, glītāk tomēr kompostam ierādīt kārtīgu vietu. Kaudzi var ierobežot ar dēļiem, betonēt ar laukakmeņiem. Lielveikali piedāvā arī speciālas kompostēšanas kastes, tomēr tās ir mazas ietilpības, turklāt dārgas un derēs vien pavisam miniatūros dārziņos, kur kompostā nonāk pāris vasaras puķu un dažu gurķu mizas.

Pieredzējuši dārzkopji zina - lai kaudze labi izsiltu, tai jābūt pietiekami apjomīgai. Tādēļ dārzā kompostam rēķina vismaz divus metrus platu un tikpat garu vietu, kaudzes augstumam paredzot pusotru metru.

Ko likt un ko ne
Kompostē visu, kas pūst. Zinot šo vienkāršo patiesību, tomēr jāņem vērā, ka trūdēšanai liek tikai organiskas izcelsmes produktus. Kompostā nav vietas bērnu autiņbiksītēm un kaķu smiltīm, kas ne vien bojā skatu, bet arī palēnina pūšanas procesu un piesaista parazītus. Taču kartona kastes un tukšā olu brete gan komposta vidū ātri vien sadalīsies.

Tradicionāli komposta kaudzes apakšā liek zarus. Pašlaik pirmspēdējo reizi jāapgriež dzīvžogi, kā arī ir apcirpšanas laiks ziedošajiem košumkrūmiem, tādēļ visu nogriezto droši var likt kaudzes pamatā. Rupjākie materiāli nodrošinās skābekļa pieplūdi no apakšas, tādējādi trūdēšana norisināsies ātrāk. Par pamatslāni der arī salmi un kūdra.

Palīdzam satrūdēt ātrāk
Iveta teic, ka viņas saimniecībā kompostā nonāk arī diezgan daudz kūdras, kas bijusi podiņos pie dēstu saknēm. Tad mēslojums veidojas bagātīgāks un saturīgāks. Stādu audzētāja atklāj, ka reizumis kaudzi pārlej ar biokompostēšanas līdzekli. Veikalos nopērkami gan šķidri un ar ūdeni šķaidāmi, gan granulas, kas paredzētas kaisīšanai uz katra nākamā kaudzes slāņa. Lielisks kompostēšanas paātrinātājs ir arī virtuves notekūdeņi, kūtsmēslu uzlējums vai ūdenī saraudzēts zaļmēslojums.

Saulainā vietā komposts veidosies ātrāk, tomēr tad arī drīzāk izžūs. Tā kā mikroorganismu rosībai vajadzīgs gaiss, siltums un mitrums, kaudze ik pa laikam kārtīgi jāsalej. Vērtīgais trūds būs gatavs drīzāk, ja to pāris reižu gadā kārtīgi apmaisīs. Baktērijām un citām sīkbūtnēm kompostā vide būs omulīgāka, ja kaudzi pārsegs ar plēvi.

I.Ļekūne stāsta, ka kaudzes saturu vienkārši izkaisa uz lauka un iestrādā augsnē rudenī. Pavasarī, noņemot varbūt vēl nesatrunējušo virskārtu, kompostu var izmantot gan dobju ielabošanai, gan stādot krūmus un augļukokus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dārza atkritumu zelts

Kategorijas