Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas palīdzēs hroniskam slimniekam?

Diāna Odumiņa

2011. gada 21. novembris 15:22

1550
Kas palīdzēs hroniskam slimniekam?

Taupības režīms un pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā pacientos rada apjukumu, stresu un neziņu. Daudzi prasa padomu "Dzirkstelei".

"Esmu hroniska astmas slimniece. Vairs nezinu, kur tagad drīkstu vērsties, ja man sākas lēkme. Ģimenes ārstam ir maza alga, viņš pie manis uz mājām nenāks. Baidos, ka Gulbenē, aizejot uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, mani apsmies un dzīs mājās, sakot, lai eju ārstēt gripu. Tā jau reiz man norādīja. Izsaucot ātro palīdzību, arī nav garantiju, ka viņiem būs zāles, ko man iešpricēt. Tādas atrunas jau dzirdētas," "Dzirkstelei" saka 87 gadus vecā gulbeniete Olga Grase.  

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka "Dzirkstelei" saka, ka šajā gadījumā pacientei nav jākautrējas izsaukt ātro palīdzību.

 

"Astmas slimnieki ir mūsu klienti. Pacients pats nevar objektīvi izvērtēt, kurā brīdī viņam sākas dzīvībai bīstams astmas saasinājums. Tāpēc ir jāzvana mums, mēs izjautājam un braucam. Kategoriski nepiekrītu, ja kāds domā, ka pie astmas slimnieka ātrajai palīdzībai nav jābrauc," saka S.Bračka.

 

Līdzīgi esot gan ar sirdskaitēm, gan ar asinsspiediena svārstībām - tā saucamajām hipertoniskajām krīzēm.

 

S.Bračka aicina hroniskos slimniekus regulāri atrasties ģimenes ārstu uzraudzībā un lietot to izrakstītās zāles. Taču, ja ir pēkšņs veselības saasinājums, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība.

 

"Tagad sākas otra galējība - nesaukt ātro palīdzību nemaz. Tas nav pareizi! Pēkšņu problēmu gadījumā ir jāzvana ātrajai palīdzībai! Gulbenes steidzamās medicīniskās palīdzības punktā pacientam nevar sniegt tik efektīvu palīdzību, kādu nodrošina ātrā palīdzība," saka S.Bračka.