Iedzīvotājus satrauc kailcirtes gar lielo ceļu malām

2011. gada 28. oktobris 08:06

1153

Iedzīvotājus satrauc kailcirtes gar lielo ceļu malām

Laikrakstam "Dzirkstele" zvanīja Daukstu pagasta iedzīvotājs un pauda neizpratni, kāpēc Daukstu pagasta Bričos cērt kailcirti. "Tur skaitās dabas liegums, vietējiem neļāva cirst kokus, bet tagad visu nocērt pa tīro," stāsta zvanītājs, kurš atturējās atklāt savu vārdu un uzvārdu. Viņaprāt, kailcirte atrodoties "Latvijas valsts mežu" teritorijā.

Sazinājāmies ar mežsargu Mārtiņu Neilandu, kura apgaitā tiek cirsts mežs.

"Ja ir runa par kailcirti, tad tā tiek cirsta Lapšos, un šī teritorija ietilpst manā apgaitā. Tā neatrodas dabas lieguma zonā. Šā darba veikšanai ir izsniegta ciršanas atļauja un viss notiek saskaņā ar likumu. Daukstu pagastā dabas lieguma statuss ir tikai Mārku purvam. Katram mikroliegumam ir savi nosacījumi un zonējums ar norādi, ko drīkst, ko nedrīkst tajā darīt. Piemēram, arī privātpersonas no tiem pašiem Bričiem droši strādā tajās vietās, kur mežsaimnieciskā darbība nav ierobežota. Tiklīdz sākas Lielais Mārku purvs, darbība tiek pārtraukta," saka M.Neilands.

Viss jāredz dabā

Arī Ziemeļaustrumu virsmežniecības Gulbenes mežniecības mežzinis Ilgvars Jačuks apliecina, ka ne pie Bričiem, ko ir minējis zvanītājs, ne arī Lapšos, nav dabas lieguma.

"Bez aplūkošanas dabā ir grūti noteikt robežu, kur beidzas privātais un kur sākas valsts mežs, jo Briči un Lapši ir apdzīvotas vietas, kur līdz valsts mežam ir vairāki simti metru. Kailcirte, kas tiek veikta pie Lapšiem, nav saistīta ar valsts meža teritoriju. Tur nocirsts privātais mežs," saka I.Jačuks.

M.Neilands apliecina, ka dabas liegumā kailcirte ir aizliegta. Tajos ir atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas nav pretrunā ar lieguma izveidošanas mērķiem. Katrā liegumā atļautās un neatļautās darbības ir raksturotas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos. Latvijā kopumā ir 216 dabas liegumi.

Ciršana kļūst pamanāmāka

Cilvēki arvien vairāk pauž savu satraukumu par to, ka tiek izcirstas valsts meža teritorijas. Īpaši uztrauc kailcirtes. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka mežu izciršana ir kļuvusi daudz pamanāmāka. Lielā apjomā tiek izcirstas arī tās mežu platības, kas atrodas lielo ceļu malās. Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema mežniecības mežzinis Pēteris Drozdovs uzskata, ka kailcirtes, kas vērojamas arī gar lielo ceļu malām, rada cilvēkos emociju sakāpinājumu, liekot domāt, ka meži šodien tiek izcirsti pārāk lielās platībās.

"Es domāju, ka ciršanas intensitāte nav tik ļoti palielinājusies, lai par to vajadzētu uztraukties. Agrāk ceļmalās kailcirtes nebija atļautas. Tagad tās ir atļautas un visiem labi redzamas. Emocionālu iespaidu uz cilvēkiem rada arī vizuālais efekts, kad viņi aizbrauc sēnēs vai tāpat atpūsties pie dabas un ierauga, ka viņu iemīļotajā vietā viss ir izcirsts, tāpēc tur nav vairs ko darīt," domā P.Drozdovs.

Arī viņš uzsver, ka dabas liegumos, tāpat kā mikroliegumos un aizsargājamās dabas teritorijās kailcirtes ir aizliegtas ar likumu. Šīm teritorijām netiek izsniegti ciršanas apliecinājumi.

"Ja kāds tomēr ir uzdrošinājies rīkoties uz savu galvu, tad viņam tiek piemērots sods trīskāršā apmērā. Speciālas robežas mežā netiek nospraustas. To, kur sākas mirkroliegums, labi zina meža īpašnieks vai cits meža speciālists. Ja, piemēram, tiktu izliktas norādošas zīmes, tās tikai vēl vairāk veicinātu cilvēku interesi. Tad no tā, kas konkrētajā lieguma teritorijā ir aizsargājams, pāri var nepalikt nekas, jo ikvienam gribēsies apskatīt aizsargājamo augu un tamlīdzīgi. Dabas liegumi jau tāpēc ir noteikti, lai tajos nebrauktu ar tehniku, lai postījumus neizdarītu arī cilvēki," skaidro P.Drozdovs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iedzīvotājus satrauc kailcirtes gar lielo ceļu malām

Kategorijas