Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Aktualizē klaiņojošu mājdzīvnieku problēmu

Diāna Odumiņa
Vietējās ziņas

2011. gada 26. oktobris 15:00

722
Aktualizē klaiņojošu mājdzīvnieku problēmu

Izskatot gulbenieties Maijas Zujānes iesniegumu par nepieciešamību Gulbenē vairāk uzmanības veltīt klaiņojošajiem mājdzīvniekiem, cenšoties tos nevis nogalināt, bet izglābt, Gulbenes novada domes deputāti 19.oktobrī tautsaimniecības komitejas sēdē vienojās uzdot domes speciālistiem sagatavot priekšlikumus, pirmkārt, vietai, kur ierīkot dzīvnieku kapsētu un, iespējams, arī patversmi.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika atzina, ka pie šīs tēmas deputāti ir atgriezušies ne reizi vien, taču pagaidām risinājums un atbilstošs finansējums nav rasts.
Pilsētā ir prakse, pagastos ne

Gulbenes pilsētas pārvaldes sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons - Linards - Nuka sacīja, ka gadā iedzīvotāji viņam ziņo par vismaz 20 klaiņojošiem mājdzīvniekiem. Taču faktiski tādu ir vēl vairāk. "Suņi klaiņo nepārtraukti un arī kož nepārtraukti," viņš atzīst.

 

Klaiņojoša suņa vai kaķa likumīga noķeršana Gulbenē esot sarežģīta. Pēc tam jāmeklē, kur dzīvnieku likt. Gandrīz vai jāved līdzi uz savu māju vai pie draugiem! Labi, ja izdodas uzreiz atrast saimnieku. Ja ne, dzīvnieks jānogādā patversmē. Tuvākā ir Alūksnē. Par pakalpojumu maksā pašvaldība.

 

Prakse liecina, ka viena dzīvnieka nogādāšana patversmē izmaksā 125 latus. Nav vienkārši arī ar mirušajiem bezsaimnieku dzīvniekiem, kurus atrod pilsētā. M.Didrihsons - Linards - Nuka to dara pats un pēc tam meklē ledusskapi, kur uzglabāt līķi, līdz to savāks firma, kura sniedz šādu pakalpojumu. Gadā Gulbenē tiekot atrasti vismaz 10 beigti bezsaimnieka mājdzīvnieki vai meža zvēri.

 

Pagastu pārvalžu vadītāji piebalsoja, ka arī pagastos ir klaiņojoši mājdzīvnieki, taču risinājuma šai problēmai pagaidām nav, kaut gan šo dzīvnieku izķeršanu un neitralizēšanu pašvaldībai nosaka likums.

 

Problēma jārisina likumīgi

Gulbenes novada domes deputāte, veterinārārste Ilze Mezīte uzsvēra, ka, piemēram, klaiņojoša suņa noķeršana uz turēšana labvēļa mājās, kamēr varbūt atradīsies jauns saimnieks, no likuma viedokļa ir apšaubāma.

 

"Ja pēkšņi pieteiksies īstais noklīdušā suņa saimnieks, būs tikai problēmas. It kā, gribot palīdzēt, paliec vainīgs. Ir jāievēro likums! Problēma ir, un tā ir jārisina. Tas nozīmē, ka Gulbenē vajadzētu dzīvnieku patversmi. Tāda ir nepieciešama katrā pilsētā! Taču no prakses zināms, ka šādām patversmēm pastāvēt ir grūti. Ir vajadzīgi klienti. Vai 20 suņiem gadā un 2 suņiem mēnesī Gulbenē vajag patversmi?" teica I.Mezīte.

 

Deputāts Guntis Blūms uzsvēra, ka novadā tomēr visvairāk ir nepieciešama dzīvnieku kapsēta, jo daudzi saskaras ar problēmu, ka nav, kur savu dzīvnieku apglabāt. Sevišķi aktuāli tas ir pilsētā.

D.Švika uzstāja, ka vislabākais risinājums būtu, ja dzīvnieku kapsētas un patversmes izveide būtu privātā iniciatīva. Tāpēc viņš ar cerībām raugās uz novada veterinārārstiem. I.Mezīte atzina, ka viņa nebūtu gatava uzņemties šādu atbildību.

 

D.Švika arī bilda, ka dzīvnieku patversme nav lēta. Piemēram, Cēsīs tā gadā izmaksājot aptuveni 25 000 latus. Patversmē strādā divi darbinieki. Dzīvnieki tiek nodrošināt ar barību, siltumu un apgaismojumu. Latvijā pārsvarā esot tikai privātas dzīvnieku patversmes, kuras tiek veidotas un darbojas sadarbībā ar pašvaldībām.

Kategorijas

Kategorijas