Vai ģimenes ārstam jāstrādā kā ekstrasensam?

2013. gada 15. augusts 13:03

619

Vai ģimenes ārstam jāstrādā kā ekstrasensam?

Pēkšņas sāpes vēderā, kas nepāriet, bet progresē, var izrādīties smagas saslimšanas simptoms. Kādai 20 gadus vecai sievietei no Gulbenes novada tieši šādas sāpes kļuva par pēdējo brīdinājumu, vēl dodot pēdējo iespēju kaut ko darīt dzīvības glābšanā. Taču ne viņa pati, ne ģimenes ārsts draudīgo situāciju neizprata līdz galam. Rezultātā neticami strauji progresēja aknu saslimšana, līdz pacientes dzīvību vairs nespēja glābt pat paši labākie Rīgas mediķi.
“Dzirkstele” par šo traģisko gadījumu uzzināja no jaunās sievietes mammas laikā, kad Rīgā, reanimācijā, ārsti vēl darīja, ko varēja, lai glābtu pacienti. Viņas ārstēšanas gaitā konsultācijas sniedza izcilākie speciālisti. Tika darīts viss iespējamais. Tomēr jaunietes dzīvība dzisa...
Sāp neatbildētais “kāpēc?!”
Mamma stāstīja, ka meita līdz šim ir bijusi veselīga, nemēdza slimot pat ar gripu, piekopa veselīgu dzīvesveidu bez kaitīgiem ieradumiem, līdz vienā dienā sajuta nepatīkamas, nepārejošas sāpes vēderā. Aizgāja pie sava ģimenes ārsta, kurš izrakstīja zāles pret gastrītu. Uzlabojuma nebija. Pēc kāda laika viņa atkārtoti devās pie sava ģimenes ārsta ar tādām pašām sūdzībām. Daktere sacīja, ka pacientei ir kuņģa gļotādas iekaisums, tāpēc zāļu kurss jāturpina divus mēnešus, vienlaikus turpinot darba gaitas. Un tad kādā rītā jauniete no sāpēm vēderā un nu jau arī galvā nespēja aiziet uz darbu. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Infekciju nodaļā viņa ārstējās desmit dienas. Beidzot tika veiktas analīzes. Atklājās aknu ciroze. No kā? Jaunietei, kura nelieto alkoholu! Vispirms bija aizdomas par dzelteno kaiti, pēc tam – jau par C hepatītu. Taču šāda diagnoze neapstiprinājās. Sekoja nosūtījums ārstēties Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļā. Izvirzīja hipotēzi, ka jauniete ir tikusi sazāļota, ir saindējusies ar ikdienā lietotiem, šķietami nekaitīgiem medikamentiem. Nekas neapstiprinājās. Jauniete pusotra mēneša laikā vairs neiznāca no slimnīcas. Tika veikta visa iespējamā diagnostika, taču saslimšanas iemesls netika atklāts. Kuņģis bija vesels, bet jaunietes vairs nav...
“Es nezinu, vai šī ir ārstu nolaidība. Nesaprotu, kā ģimenes ārsts var noteikt diagnozi, neveicot rūpīgu izmeklēšanu? Kāpēc neieklausījās sūdzībās? Vai tagad ģimenes ārsti ir ekstrasensi, kuri apskata pacientu tikai vizuāli un viņiem viss ir skaidrs? Kāpēc uzreiz netika veiktas analīzes, kāpēc nenosūtīja konsultēties pie ārsta speciālista?” jautā jaunietes mamma. Viņa saka, ka tagad sapratusi – trūka pieredzes, kā cīnīties par savas meitas veselības stāvokļa tūlītēju noskaidrošanu pie pirmajiem satraucošajiem simptomiem. Ko darīt, ja ģimenes ārsts pret situāciju izturas nenopietni?
Aknu saslimšanas ir viltīgas
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Infekciju nodaļas vadītāja Ērika Balode atgādina: ja pacientam sāp vēders, ja sāpes nepāriet vairākas dienas, ir jātiek pie diagnozes! Viņa saka, ka minētās jaunietes saslimšana nav saistīta ne ar kādu infekciju. Līdz pēdējam brīdim bijušas vairākas citas hipotēzes, kāds ir galīgais slēdziens, ārste neesot informēta. Vien saka, ka runa ir par retu slimību. Izmeklējumus un diagnostiku veica Rīgas profesori. Ē.Balode šo saslimšanas gadījumu uzskata par sevišķi smagu, grūti izskaidrojamu un traģisku.
Ē.Balode uzsver, ka aknas ir jāsaudzē! “Vislabākā profilakse ir sabalansēts uzturs ikdienā, mazāk stresa, mazāk pieļaut dažādas blakus saslimšanas, mazāk lietot medikamentus, ja tie nav vajadzīgi. Ir jābūt arī atpūtai! Mūsu aktīvā, nemierīgā dzīve, pārskrējieni no vienas darbavietas uz otru, nepietiekama atpūta, neizmantots ikgadējais atvaļinājums novājina imunitāti. Un tad ir ceļš vaļā infekcijām,” viņa saka. Arvien raksturīgāki ir grūti atklājami saslimšanas gadījumi. “Slimību klīniskā norise vairs nav tāda, kā rakstīts medicīnas grāmatās. Ir izmainījusies cilvēku dabiskā imunitāte. Stress, pārpūle, kaitīgs uzturs. Arī “niknāki vīrusi”. Ir arī HIV slimnieki (imūndeficīta vīrusa nēsātāji). Ir gadījumi, kad sūdzības ir par sāpēm, bet patiesībā pacients sirgst ar depresiju. Tāpēc ir jāveic izmeklēšana pie katras sūdzības. Turklāt neatkarīgi no tā, vai pacients ir gados jauns vai vecs! Tikai tā ir iespējams noteikt pareizo ārstēšanu,” uzskata Ē.Balode.
Valsts apmaksātie pakalpojumi - ierobežoti
“Bieži vien slimības gaita ir nemanāma, tās pazīmes ir viltīgas. Tāpat kā aknu saslimšana arī sirds slimības ir laikus jāatklāj,” “Dzirkstelei” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Ja pacients uzskata, ka ģimenes ārsts nav laikus veicis savus pienākumus, jāvēršas Veselības kontroles inspekcijā.
L.Kozlovska skaidro, ka katrs saslimšanas gadījums tāpat kā katrs pacients ir individuāls un nekādi vispārinājumi nav iespējami. Latvijā šodien cilvēku sociāli ekonomiskais stāvoklis ir slikts, tāpēc liela daļa pacientu pie ārsta atnāk novēloti. Piemēram, no visiem ielaistajiem onkoloģiskajiem gadījumiem pēc statistikas tikai 20 % ir ārstu vaina, bet 80 % pacients nav laikus atnācis, lai tiktu veikti izmeklējumi. L.Kozlovska pakavējas pie jēdziena “smagi gadījumi” skaidrošanas. Viņa klāsta, ka “mēdz būt akūti, neatliekami gadījumi, kuri, iespējams, nav laikus novērtēti un izmeklēti, nosūtot pie speciālista, un domājams, ka tad apstākļu skaidrošanā iesaistās kontroles institūcijas”. Taču smagi gadījumi mēdz būt arī hronisku slimību rezultāts, uzsver L.Kozlovska. Ja runa ir par hroniskām kaitēm, būtiski kļūst, cik ilgā laikā diagnoze ir vai nav atklāta.
Šajā sakarā L.Kozlovska nosauc vienu no problēmām – valsts apmaksāto laboratorijas pakalpojumu daudzums, ko izmanto ģimenes ārsti, ir nepietiekams un regulāri tiek pārtērēts. Ģimenes ārstiem noteikto limitu neievērošanas gadījumā tiekot draudēts ar kontrolēm. “Slikti, jo tas tieši ir viens no tādiem iemesliem, kas neļauj profesionāli darīt darbu. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija ir iestājusies par šīs problēmas risināšanu,” viņa saka. Savukārt par to, ka reizēm ģimenes ārsti ir kūtri pacientu nosūtīšanā pie speciālistiem, L.Kozlovska izbrīnīta saka: “Jaunākā Nacionālā veselības dienesta statistika liecina, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ģimenes ārsti desmit reizes aktīvāk nosūta pacientus pie speciālistiem. Taču te ir cita problēma. Arī speciālistiem valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas ir ļoti mazas, tāpēc rindas pie speciālistiem ir ļoti garas vai arī par ārsta apmeklēšanu ir jāmaksā no sava maka.”

Pacientam jākļūst izglītotākam, uzstājīgākam
“Mēs katrs esam atbildīgi par savu veselību. Tas, protams, nenozīmē, ka mazāka ir ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atbildība. Taču, ja pacientam parādās simptomi, kas agrāk nav bijuši, ja tie atkārtojas, kļūst pastāvīgi, tam ir jāpievērš uzmanība! Jā, mēs esam pacietīga tauta. Taču jāatceras, ka runa ir par mūsu pašu, par mūsu bērnu, mūsu vecāku veselību. Nedrīkst atmest ar roku, ka gan jau pāries,” “Dzirkstelei” saka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne. Viņa uzskata, ka cilvēks nedrīkst nonievāt savu organismu, kurā nepārtraukti noris dažādi ķīmiskie procesi. “Mēs, cilvēki, zvaigznes esam izpētījuši vairāk nekā paši sevi,” saka A.Vāne, kura ir pārliecināta, ka pacientam ir jābūt uzstājīgam un izglītotam. “Ir gandrīz vai jāsit dūre uz galda un jāsaka: man ir sāpes, man ir aizdomas, man tā nekad nav bijis,” saka A.Vāne. Viņa atgādina, ka ir ļoti būtiski zināt, ar ko slimojuši radinieki, jo līdzīgi saslimšanas gadījumi dzimtā mēdz atkārtoties. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai ģimenes ārstam jāstrādā kā ekstrasensam?

Kategorijas