Gūt pozitīvas emocijas Zemgalē

2013. gada 16. augusts 12:32

(Turpinās no 9.augusta)

Turpinot braucienu pa Zemgales līdzenumiem, dodamies uz Rundāles pils muzeju. Tā apmeklējums nav lēts, taču stāvlaukumi pie pils ir tūristu autobusu un vieglo automašīnu pārpilni. No tiem izkāpušie runā dažādās valodās, kas liecina, cik liela ir interese redzēt slavenā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli baroka meistardarbu un pils plašo dārzu, kurā ir vairāk nekā 2000 šķirņu apmēram 12 000 rožu stādu.

Mūža darbs – atjaunot unikālas vērtības
Arī es pirmo reizi braucu skatīt dārzu, jo daļu atjaunoto pils zāļu biju redzējusi. Negribu piekrist tiem, kuri jutās vīlušies, jo vairums rožu bija jau noziedējušas. 10 hektārus plašais baroka stila franču dārzs ir pilnībā saglabājis Rastrelli projektēto plānojumu ar ornamentālo parteru, strūklakām, vīnogulājiem segtām alejām jeb pergolām pastaigām, rožu dobēm un soliņiem. Pils muzeja atjaunošana ir tā direktora Imanta Lancmaņa mūža darbs, kuru viņš sāka 1975.gadā. Tāpēc tagad pilī ir unikāla ekspozīcija no gotikas līdz jugendstilam, kurā var izstāstīt katra mākslas priekšmeta vēsturi. Taču to nevar izdarīt vienā vai pusotrā stundā, kopā ar gidu izejot lielo vai mazo loku pa pils zālēm un telpām. Nav brīnums, ka apmeklētājus brīdina nepieskarties ekspozīcijas priekšmetiem vai auduma tapetēm, kuras ixmaksā milzu naudu. Par šo unikālo vērtību drošību ir gādāts – atskan signalizācijas zvans, ja kāds kaut nejauši pieskaras ekspozīcijai. Rundāles pilī nav iespējams ugunsgrēks, kāds izpostīja Rīgas pili, jo koka konstrukcijas ir apstrādātas, lai nedegtu. Turklāt Rundāles pils pat pārspējot franču karaļu Versaļu, jo tajā esot tikai viena vannas istaba, bet mūsu pilī – 17 vannas istabas.

Izcils darbs rada izcilu daiļdārzu
Vecumniekos pārsteidz Strūbergu ģimenes daiļdārzs, kas daudzus gadus ticis atzīts par izcilāko Latvijā. Izkāpjot no autobusa glīti nopļautajā, smaragdzaļajā zālienā, daudzi novelk apavus, lai sajustu, cik zīdaini mīksts un blīvs kā samta paklājs ir saaudzis gadu gadiem koptais mauriņš. Inese un Juris Strūbergi dārzu veidojuši neatlaidīgi un rūpīgi, arī eksperimentējot, tāpēc tagad var dalīties pieredzē. Un jautājumi birst kā no pārpilnības raga gan par labi zināmu, gan par retu augu audzēšanas īpatnībām. „Stādi ir cilāti un pārcilāti no vienas vietas otrā, skujeņi ieaudzēti no pašaudzētiem spraudeņiem, ko atveda no Lietuvas,” stāsta I.Strūberga. Dārzā skujeņi veido lielus, zemus krūmus vai noklāj zemi. „Pirmos 3 līdz 5 gadus, kad neprofesionālis vēlas apsakņot stādus, tur vispār nekas neiznāk,” atzīst I.Strūberga. Saimniece uzsver, ka viss dārzā ir paveikts pašu rokām, izejot cauri kļūdu un arī neveiksmju rūgtumam. Protams, liela interese ir par vēl neredzētiem augiem, taču neviltotu sajūsmu raisa arī flokši, kas zied koši rozā čemuriem un saldi smaržo. Tos tāpat arī citas puķes un stādus no saimnieces pa ceram vēlas iegādāties daudzi, lai iestādītu savos dārzos. Tie atsauks atmiņā izcilo skaistumu un mudinās iekopt tos tādus, lai varētu teikt kā Strūbergi: „Dārzs ir vieta, kur veldzēties sirdij un dvēselei.”

Dievmātei velta koka skulptūru dārzu
Amatnieka sētai „Jūras” pašā ielas malā Vecumniekos grūti pabraukt garām, jo saista koka skulptūras un veidojumi iekoptajā dārzā. Tā plašu popularitāti ieguvusi, pateicoties saimniekam – koktēlniekam Jurim Audzijonim. Viņš Jēzus Kristus un svētās jaunavas Marijas tēlus atveidojis mājas vārtos, lapenē, dzirnavās... Pirms vairāk nekā 20 gadiem J.Audzijonis piedzīvoja klīnisko nāvi. Viņš esot ieraudzījis spilgtu gaismu, kas lika atgriezties dzīvē, tāpēc no ateista kļuvis par ticīgo un, slavējot Dievu, uzcēlis nelielu baznīciņu, ierīkojis lūgšanu un meditācijas vietu dārzā. „Kad kaut ko veidoju, vienmēr rodas kāda atklāsme. Agrāk es nebiju pārliecināts par Dieva esamību. Bet kāds augstāks spēks mani atgrieza dzīvē, tāpēc sāku ticēt un veidot skulptūras,” stāsta J.Audzijonis. Turklāt viņš sapratis, ka cilvēki ir jāmīl un viņiem ir jāpiedod. Ja nespēj vai negrib piedot, tad cilvēks bojā pats savu veselību. „Naids visu laiku grauž, bet piedodot kļūst viegli,” atzīst koktēlnieks. Neparasti, ka koka veidojumus papildina tehniski izgudrojumi, izmantojot dažādus sadzīves priekšmetus gan apgaismojumam, gan vēja un ūdens dzirnaviņām. Bērniem sevišķi patīk koka krokodili, kas apsargā dārzu. Var sēsties koka zirga pajūgā, šūpolēs vai mest mērķī apļus. Bet pāri visam, šķiet, jūtama īpaša svētība.
Tāds bija ceļojums kopā ar “Dzirksteles” lasītājiem. Arī turpmāk “Dzirkstele” organizēs interesantas ekskursijas saviem lasītājiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gūt pozitīvas emocijas Zemgalē

Kategorijas