Šoruden neaizlidos

2013. gada 20. augusts 00:00

287

Sergejs Mollers, dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītājs:
Jau trīs mēnešus manā paspārnē mītošais stārķa mazulis, kurš pie manis nonāca pēc tam, kad zibens spēriens bija iznīcinājis viņa vecāku vīto ligzdu, tagad ir izaudzis liels un iemācījies lidot. Taču rādās, ka šoruden putns nedomā lidot projām uz siltajām zemēm. Tas nozīmē, ka nāksies parūpēties par viņa pārziemošanu. Esmu sazinājies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai legalizētu šo stārķi un dotu iespēju viņam ziemu pārlaist drošos apstākļos Rīgas zooloģiskajā dārzā.
Manā mūžā šis nav pirmais nelaimē nonākušais stārķis, par kuru esmu uzņēmies rūpes. Taču šis ir pirmais no diviem stārķa mazuļiem, kura dzīvību man ir izdevies saglabāt par spīti tam, ka ornitologi ieteica nest uz mežu lapsām par barību. Kā var pamest bērnu nelaimē?! Iepriekš esmu parūpējies arī par ievainojumus guvušiem pieaugušiem stārķiem, kuri pēc izārstēšanas veiksmīgi ir atgriezušies dabā un rudenī aizlidojuši uz siltajām zemēm. Arī šis mazais putnēns, ja ne šoruden, tad nākamajā rudenī noteikti aizlidos. Pašlaik viņš ir labi apguvis apkārtējo teritoriju. Pats jau meklē sev barību – vardes, sliekas. Tomēr katru rītu viņš gaida, kad vēl viņu piebarošu. Trīs mēnešos gaļas konservos būšu viņam izbarojis aptuveni 300 latu. Ko padarīt... Interesanti, ka viņš ir iejuties manas mājas saimnieka lomā tāpat kā mans kaķis un suns. Šķiet, viņš cenšas sargāt šo teritoriju. Vārdu putnam devis neesmu, lai būtu mazāk sāpīgi vēlāk šķirties. Arī rokās stārķi necentos ņemt šā iemesla dēļ. Pārāk liela pieķeršanās arī viņam varētu traucēt atgriezties savvaļā. Mans mērķis ir darīt visu, lai lidonis agri vai vēlu veiksmīgi iekļautos savvaļas putna dzīvē. Dabas likumos gan esmu iejaucies tiktāl, ka neļāvu putnēna likteni izšķirt stiprākā izdzīvošanas principam. Mums, cilvēkiem, ir tomēr jāpalīdz nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Tāpēc jau mēs esam cilvēki un gribam būt šā vārda cienīgi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šoruden neaizlidos

Kategorijas