Mudina glābt Gulbenes Balto pili

2013. gada 20. augusts 00:00

1015

“19.gadsimtā celtā Gulbenes Baltā pils, kura tautā tiek saukta par Vidzemes Rundāli un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, diemžēl var nepārziemot un aiziet galīgā postā. Mums vajadzētu vākt parakstus un iesniegt tos pašvaldībai vai kur citur, lai liktu tomēr īpašniekam rīkoties,” “Dzirkstelei” viedokli pauž gulbenietis Aivars Krūmiņš.
“Dzirkstelei” neizdevās sazināties ar Baltās pils īpašnieka – SIA “Gulbenes Baltā pils” - administratori Ivitu Baumani, lai noskaidrotu, vai ir kāda cerība pārdot pili kādam, kurš būtu spējīgs to atjaunot. Minētajai firmai pirms gada ir pasludināts maksātnespējas process.

Pieminekļi tiek iznīcināti
A.Krūmiņš uzskata, ka iedzīvotāji šajā situācijā nedrīkst palikt vienaldzīgi, ir kaut kas lietas labā jādara, jo Gulbenē nav nekā vērtīgāka par Balto pili, kura uzskatāma par šā novada identitātes kodu un par bagātas kultūrvēstures liecinieci. Šajā sakarā iedzīvotājos ir neizpratne, kāpēc vispār savulaik tagadējais pils īpašnieks – SIA “Gulbenes Baltā pils” - to ir pircis no pašvaldības, ja problēmas risinājumā nekas nav pavirzījies uz priekšu. “Es nezinu, kas tur ir vainīgs – likumi vai vēl kas cits. Rodas sajūta, ka novadā valsts nozīmes kultūras pieminekļi tīšām vai netīšām tiek iznīcināti,” saka A.Krūmiņš.
Viņš saka, ka novadā jau ir vairāki vēsturiski objekti, kuri jau zaudēti, nododot tos privātīpašnieku rokās. Starp tādiem ir 19.gadsimta otrajā pusē celtās Krapas muižas ēkas, ieskaitot pārvaldnieka māju, Daukstu pagastā. A.Krūmiņš uzskata, ka īpašnieki neko nedara, lai tiktu saglabāta muižas apbūve, kas ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tāpat viņam sāp SIA “Augulienas muiža” piederošās vēsturiskās 18. līdz 20.gadsimtā būvētās vēsturiskās vietējās nozīmes ēkas Jaungulbenē, kur jaunais īpašnieks divas kalpu mājas ir nojucis, vietā uzceļot ne tuvu ne autentiskas ēkas. A.Krūmiņš ir sašutis arī par pašvaldībai piederošās 19.gadsimtā celtās Stāmerienas pils dramatisko stāvokli, uzsverot, ka šis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas arī pamazām brūk. “Arī par šīs ēkas glābšanu iedzīvotājiem būtu jāvāc paraksti,” viņš uzskata.

Pašvaldība neko nevar darīt
“Ja iedzīvotāji vēlas ne tikai pievērst uzmanību Baltajai pilij, bet arī kaut ko panākt, savāktie paraksti būtu jānosūta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vai Kultūras ministrijai, kuras pakļautībā šī inspekcija strādā. Inspekcija ir vienīgā, kura var vērsties pret piļu un muižu īpašniekiem ar kaut kādiem ietekmēšanas līdzekļiem. Savukārt Kultūras ministrijas pienākums ir kontrolēt valsts nozīmes kultūras pieminekļu izmantošanu. Pašvaldībai šādu iespēju nav. Vienīgā saskare ar šo objektu īpašniekiem ir tik tālu, ka viņi pašvaldībai maksā nekustamā īpašuma nodokli,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Vita Kravale.
Kā zināms, pašvaldībai novadā pieder vairākas pilis, tostarp Stāmerienas pils, par kuru tiesāšanās joprojām nav beigusies, tāpēc novada domes rokas ir sasietas. V.Kravale informē, ka pagājušajā nedēļā Gulbenes rajona tiesā tikusi apturēta pēc novada domes iniciatīvas sāktā tiesvedība ar pils īrnieku Andreju Vīcupu par viņam noteikto īres tiesību izbeigšanu, jo viņš ir iesniedzis tiesā prasību atzīt Stāmerienas pili par dzīvojamo ēku.

Vajadzīga nauda un iemesls
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Ozola “Dzirkstelei” saka, ka Baltās pils īpašnieks nav vērsies inspekcijā, prasot finansējumu pils glābšanai. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka, ja arī nauda no inspekcijas šim nolūkam tiktu prasīta un piešķirta, tā būtu pārāk niecīga šim objektam. “Inspekcija piešķir finansējumu tikai pieminekļu izpētei un glābšanai no īpašas programmas, kuras īstenošanai tiek iedalīta nauda no valsts budžeta. Tā nav pietiekama, ņemot vērā, ka Latvijā šādu pieminekļu ir ļoti daudz. Piešķirt iespējams tikai nelielas summas caurumu aizlāpīšanai. Tas var būt tikai kā līdzfinansējums kādiem iesāktiem darbiem,” skaidro I.Ozola. Viņa uzskata, ka Baltās pils glābšanā ir vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi. Turklāt, kā uzsver I.Ozola, likums par kultūras pieminekļu aizsardzību paredz, ka pieminekļu uzturēšana īpašniekiem ir jāveic par saviem līdzekļiem.
Tajā pašā laikā I.Ozola priecājas, ka gulbeniešiem nav vienalga, kas notiek ar Balto pili. Sabiedriskās domas aktivizēšanās, viņasprāt, var veicināt jauna interesenta atrašanu, kurš varētu un gribētu šo valsts arhitektūras pieminekli saglabāt un atjaunot.
“Nav jau tā, ka kāds no vēsturisko ēku īpašniekiem negribētu atjaunot šos kultūrvēsturiskos pieminekļus. Taču tam vajag ne tikai naudu, bet arī pielietojumu. Vajag attīstītu tūrisma vidi. Diemžēl šobrīd Gulbenes novadā tā ir problēma,” “Dzirkstelei” atzīst Krapas muižas pārvaldnieka mājas īpašniece Jevgēnija Kallase. Iepriekš arī SIA “Gulbenes Baltā pils” administratore I.Baumane “Dzirkstelei” ir paudusi līdzīgas domas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mudina glābt Gulbenes Balto pili

Kategorijas