Pie manis augi nāk paši

2013. gada 22. augusts 00:00

395

Rankas pagasta vides saimniecībā „Kalna Pakalnieši” arvien paplašinās saimnieces Guntas Kalniņas garšaugu un ārstniecības augu kolekcija, - tajā ir arī kāds ļoti vērtīgs augs – jiaogulāns, kas izmantojams gan profilaktiski, gan ārstējot onkoloģiskas saslimšanas, uzlabo arī asinsrites sistēmas darbību.

20.šķirņu mētras
„Var teikt, ka tagad augi jau paši nāk pie manis. Cilvēki zina, ka mani šī lieta interesē un vienmēr atved kaut ko jaunu, tā papildinot manu kolekciju. Man ir ļoti daudz un dažādu šķirņu mētras, šķiet, tās ir pāri par 20, piemēram, kaķu mētra, ananasu mētra, zemeņu mētra, aprikožu mētra, ābolu mētra, šokolādes mētra, ķimeņu mētra, pupu mētra, mentolmētra un vēl daudzas citas, bet pati jaunākā ir banānmētra. Mētras ir tējas augi, bet tās var izmantot, arī gatavojot dažādus ēdienus,” stāsta Gunta. Turpat līdzās aug arī sier-āboliņš, kas šovasar jau iesēts otro reizi. „Tas nepieciešams manam firmas sieram. Visaromātiskākās ir sierāboliņa sēkliņas, taču es izmantoju arī sažāvētas un saberztas lapiņas,” stāsta saimniece.
Garšaugi un ārstniecības augi saimniecībā aug dažādās vietās gan dārzā, gan siltumnīcā. Gunta ir izveidojusi arī nelielu interesantu dobi gliemeža formā līdzās mājai, kur, kā viņa pati saka, aug pirmās nepieciešamības augi - gan garšaugi, gan arī tējas augi. Gunta gan atzīst, ka nemaz jau tik vienkārši arī nav ar šiem visiem augiem – katram ir jāpaspēj izsekot līdzi, daudzi augi pa ziemu ir jāpārstāda podos un jānes iekšā telpās, citi gan itin labi ir pielāgojušies pārziemošanai arī āra apstākļos. „Ziemā varu priecāties par sasaldētajiem garšaugiem, un izžāvētās ārstniecības augu tējas veido tādu buķeti!” saka Gunta.
Šajā vasarā „Kalna Pakalniešu” saimniecībā bijusi liela rosība, kas noteikti turpināsies arī rudenī. Šeit viesojas gan lielākas, gan mazākas cilvēku grupas, kas vēlas apskatīt ārstniecības un garšaugu kolekciju, nodegustēt garšīgos sierus, kā arī iemēģināt roku maizes cepšanā.

Eksperimentē ar
sieru receptēm
Saimniece Gunta Kalniņa atklāj, ka viesi ar lielu interesi iesaistās maizes cepšanā. „Ja ir labs laiks, iznesam pagalmā garo galdu, pa vidu noliekam abras - vienā mīca mīklu, kuram ir vēlēšanās, otrā ir jau izraudzēta mīkla, no kuras tiek taisīti maizes klaipi un izrotāti ar dažādiem rakstiem,” stāsta Gunta. „Mēs darbojamies arī virtuvē, gatavojot sieru. Cilvēki grib redzēt, kā no piena top siers. Visiem arī patīk dzīvā uguns, jo pilsētā jau tikai gāzes vai elektrisko plīti vien var redzēt, bet, gatavojot uz dzīvās uguns, ir arī pavisam cita garša.”
Ar pašu gatavotajiem sieriem „Kalna Pakalniešu” saimniece septembra sākumā pošas arī uz izstādi „Riga Food”. „Sieri man ir oriģināli. Visas piedevas un garš-augus esmu izaudzējusi pati un cenšos arī eksperimentēt. Gatavoju ne tikai sāļos, bet arī saldos sierus – ar augļiem un dārza ogām. Pirms kāda laika biju ekskursijā Aglonā, kur noskatījos vēl kādu siera recepti, kuru vēlos izmēģināt. Tas būs vēl citādāks siers,” atklāj Gunta.

Ciešā saiknē ar dabu
Viesiem, kas ierodas „Kalna Pakalniešos”, tiek dota iespēja doties arī pastaigā pa dabas taku gan ar izzinošām, gan arī garīgām pieturvietām. „Dabas takai esam devuši nosaukumu „Augšā, lejā”. Un tas nav domāts tikai tiešā nozīme, bet arī ar domu redzēt visu – sākot no tā, kas ir pie kājām, no vissīkākajiem kukainīšiem, no zemes skatīties uz augšu līdz pat koku galotnēm. Dabas takā viena pieturvieta ir neapstiprināta, bet, iespējams, vēsturiska kulta vieta ar trīs ugunsāderu krustpunktu, kas ir enerģētiski spēcīga vieta,” stāsta Gunta.
„Kalna Pakalniešu” saimniece atzīst, ka laukos darbošanās rit ciešā saiknē ar dabu, to labprāt vēlas izbaudīt arī visi tie cilvēki, kas ierodas saimniecībā. „Šajā vasarā esam uzņēmuši ļoti daudz viesu gan no tuvienes, gan tālienes, gan pensionārus, gan mazus bērnus. Pie mums viesojas arī viesi no ārzemēm, laba sadarbība ir ar jauniešu centriem, kuros apmaiņas programmās darbojas ārzemju jaunieši,” stāsta Gunta. Viņa pateicas arī Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra darbiniecēm par ieguldīto darbu novada popularizēšanā. „Kādi viesi, kas šeit bija ieradušies no Dundagas puses, stāstīja, ka atraduši informāciju par mūsu novadu internetā un šis piedāvājums viņiem licies tik vilinošs, ka nevarējuši nebraukt. Citviet nav sagatavoti tik labi maršruti, mums tādi ir – tikai brauc un baudi! Šeit Rankas pusē visi – Sveču muzejs, „Lācītes, „Vecpāpani”, mēs – esam tepat blakus, taču katrs citādāks, un ar to arī esam interesanti. Ļoti labi, ka arī „lielie brāļi”, piemēram, „Lācītes” nav lepni. Mēs ļoti labi sadarbojamies, izpalīdzam cits citam, sūtām viesus cits pie cita,” saka saimniece. Viņa atklāj, ka gan viņai, gan arī dēla Gata ģimenei ir dažādas idejas nākotnei.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pie manis augi nāk paši

Kategorijas