Tūristiem nevaram piedāvāt „džungļus”

Iveta Kovtuņenko, Pašvaldības aģentūras „Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore

2013. gada 22. augusts 00:00

346

Izlasot rakstu, kurā Aivars Krūmiņš aicina iedzīvotājus vākt parakstus un glābt Balto pili, piekrītu viņam, ka ļoti daudzi kultūras pieminekļi aiziet bojā, taču pilnīgi un galīgi nepiekrītu Jevgēnijas Kallases viedoklim, ka mūsu novadā problēma ir attīstīta tūrisma vide. Man jebkuram kultūrvēsturiskā mantojuma objekta īpašniekam gribas uzdot jautājumu – ko viņi domāja, tos nopirkdami savā īpašumā, vai viņi apzinājās, ko viņi dara? Otrdien apmeklējām arī Krapas muižu un apskatījāmies esošo situāciju. Lai tās ēkas sāktu atjaunot, ir vajadzīgi miljoni! Bieži vien šie privātie objekti nav ne sakopti, ne appļauti, un kā šādā situācijā var pārmest pašvaldībai par neattīstītu tūrisma vidi? Aģentūra ir ļoti daudz darījusi, lai Gulbenē veidotu arvien pievilcīgāku tūrisma vidi. Mēs nedalām – vai tas ir privātais vai novada tūrisma objekts -, cenšamies visus reklamēt, ar visiem sadarboties. Diemžēl jau kopš pagājušā gada mēs regulāri „iekrītam”. Ieguldām naudu gan karšu izdošanā, gan reklāmā, tiek noslēgti sadarbības līgumi ar objektiem, bet tad tūrisma sezonas vidū pēkšņi objekts vairs nedarbojas vai nav pienācīgi sakopts. Un šādu sāpju objektu novadā ir daudz! Stāmerienas pils parks tiek sakopts, jo zeme pieder pašvaldībai, bet kas būs ar pašu pili? Kad aizved tūristu grupas uz turieni, visi ir neizpratnē, kāpēc nevar ieiet iekšā pilī, kā Stāmerienas pils var būt dzīvojamā ēka? Nākamais objekts, par ko arī saņemam pārmetumus, ir Jaungulbenes pils. Tagad jau mēs diskutējam, ka nākamajā gadā Jaungulbenes pili nāksies ņemt ārā no reklamējamo tūrisma objektu saraksta. Esam pārdomās arī par Vecgulbenes muižu. Mēs nevaram tūristiem piedāvāt „džungļus” un nesakoptu vietu! Bet diemžēl tie visi ir privātīpašumi! Ļoti daudz mums ir tūristus piesaistošas saimniecības ar dažādiem apskates objektiem, produktu degustāciju laukos. Šie lauku tūrisma objekti ir sakopti, to īpašnieki domā par attīstību, līdzekļu piesaisti, par sadarbību. Ja kultūrvēsturisko objektu īpašnieki, kas savulaik tos ieguva īpašumā, bet nevar tos ne sakopt, ne uzturēt, uzskata, ka pašvaldība veido tūrisma vidi, rodas jautājums - kas tad palīdz šiem lauku saimniecību cilvēkiem? Tūrisma vides sakārtošana notiek, savstarpēji sadarbojoties, un sadarbības formas var atrast, ja vien ir interese arī no pašiem īpašniekiem, taču pašvaldībai likumdošana neatļauj ne atjaunot, ne uzturēt privātos īpašumus. Gribas zināt – kāds darbs ir ieguldīts Krapas muižā? Lasu internetā 2006.gadā rakstīto, ka ar laiku tā varētu pārvērsties par interesantu atpūtas vietu pilsētniekiem. Viss būtu ļoti jauki, šī vieta ir pie paša asfaltētā ceļa, bet nekā nav. Tagad sāpju bērns ir Baltā pils – ja tai šogad neuzliks pagaidu jumtu, nākamgad tam jau būs maza nozīme. Taču pašvaldība to nevar darīt, tas ir privātīpašums! Diez vai ir labi priecāties, ka man ir īpašumā muiža vai pils, bet tur patiesībā ir tikai grausts. Tā nav nekāda varonība! Runājot par objektu pielietojumu – to nu gan nosaka paši īpašnieki. Ne jau kāds ies un teiks priekšā, ko konkrētajā vietā veidot, to taču, iegādājoties īpašumu, zina pats īpašnieks, kādam mērķim tas tiek pirkts. Pielietojums ir jāmeklē pašam! Es uzskatu, ka tūrisma vide mūsu novadā ir attīstīta un ar katru gadu tā attīstās arvien vairāk (tiek veikti ceļu, ielu remonti, mums ir bānītis, notiek vērienīgi pasākumi, skolēnu grupu ekskursijas pavasaros un rudeņos - izsūtīts novada tūrisma piedāvājums 697 Latvijas izglītības iestādēm, pieaugušo grupu ekskursijas, izvietotas informācijas norādes zīmes, reklamēti tūrisma objekti tūrisma gadatirgos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, nākamgad plānots „iekarot” Somijas un Krievijas tirgu, aģentūras darbs sestdienās un svētdienās un cits). Apkopojot statistikas datus salīdzinoši ar pagājušo gadu, šogad maijā tūristu apmeklējums novadā ir pieaudzis par 68 %, savukārt jūnijā - jau par 154 %, jūlijā - par 125 %. Jau šī gada septiņos mēnešos tūristu skaits novadā pārsniedz pagājušā visa gada kopējo tūristu skaitu (pēc aģentūras uzskaites datiem). Tātad par novada apmeklētību mēs nevaram raizēties, vien jādomā par tūrisma sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu (šeit es domāju tieši kultūrvēsturiskā mantojuma objektu sakopšanu). Pašiem objektu īpašniekiem jādomā par attīstību. Ir jādomā, kādi būs pasākumi, kā piesaistīt tūristus, kā piesaistīt līdzekļus, lai kaut ko darītu lietas labā. Tuvākajā mūsu novada apkārtnē ir vairāki labi piemēri, kā Mārcienas muiža (atrodas 7 kilometrus no galvenā ceļa), Ērmaņu muiža (kuru īpašnieki soli pa solim atjauno, piesaista līdzekļus, rīko koncertus), kuras atrodas pat ne tik ļoti izdevīgās vietās kā Vecgulbenes muiža vai Krapas muiža, ir tikai jābūt īpašnieku vēlmei kaut ko darīt arī pašiem. Palīdzība (iespēju robežās) un sadarbība no pašvaldības puses ikvienam tūrisma uzņēmējam tiks sniegta, ja vien pašiem īpašniekiem būs par to interese un vēlme sadarboties ar pašvaldību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tūristiem nevaram piedāvāt „džungļus”

Kategorijas