Dzirkstele.lv ARHĪVS

Būs publiskā apspriešana

Diāna Odumiņa

2013. gada 23. augusts 00:00

823
Būs publiskā apspriešana

Fantastika vai realitāte? To var jautāt Gulbenes novada iedzīvotāji, lasot pašvaldībā tapušo jauno dokumentu - novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju laika posmam no 2014. līdz 2030.gadam.
Līdzās vispārīgiem pārspriedumiem tur ir formulētas arī praktiskas ieceres, ieskaitot sliežu ceļa atjaunošanu Krievijas virzienā.
“Ir nosaukti vārdā sapņi, ieceres, kuras novadam ir vajadzīgas. Laika gaitā cerētais var realizēties, bet var arī palikt tikai kā sapnis. Šis tas varbūt šobrīd izklausās pēc fantastikas, bet dzīvē notiek brīnumi. Valsts politika var veidoties tā, ka mūsu iecere var izrādīties pavisam reāla,” “Dzirkstelei” skaidro novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja.
Viņa uzsver, ka izstrādātajā novada stratēģijā turpmākajiem 17 gadiem ir jāparedz visas iespējas, lai izdevīgā brīdī varētu balstīties uz šo pašu galveno pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu. 
Visticamāk, nākamajā Gulbenes novada domes sēdē šī stratēģija tiks apstiprināta pirmajā redakcijā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā dokuments tiks nodots publiskajai apspriešanai, cerot saņemt papildinājumus, ierosinājumus vai aizrādījumus no iedzīvotājiem. Pēc tam stratēģija vēlreiz tiks kritiski pārskatīta, līdz to būs iespējams apstiprināt galīgajā redakcijā.
M.Mikolaja uzsver, ka līdz šim pašvaldībai bija divi nākotnes attīstībā tendēti svarīgi dokumenti - attīstības programma un teritorijas plānojums. Tagad tiem pievienojas stratēģija. Faktiski tas no šiem trim būs pats svarīgākais, no kura izrietēs un ar kuru cieši saistīti būs visi pārējie. 
Jaunradītais dokuments nosauc vārdā teju visas jau agrāk skaļi pieteiktas vīzijas. Taču ir arī pilnīgi jaunas ieceres. Starp stratēģiskajiem objektiem, kādu pagaidām nav, bet perspektīvā vajadzētu, minēta Tehniskā koledža novadā un brīvdabas estrāde, kā arī tirgus paviljonu izveide pilsētā. Netiek formulēts, kā realizēt šos sapņus. Tie ir tikai dokumentāli pierakstīti kā nepieciešamība vai iespējamība.
Nav atmesta arī doma par savu peldbaseinu Gulbenē, kā arī par mājdzīvnieku kapsētu novadā. Jaunums ir vēlme saglabāt vairākus grants seguma ainaviskos ceļus novadā, kuriem raksturīgi pietiekami seni koku stādījumi.
Tie ir ceļu posmā no Virānes līdz Lizumam, no Balvu šosejas līdz Punakrogam, tālāk no Punakroga līdz Kalnienai, no Pērles līdz Tirzai, no Gulbenes līdz Pilskalnam, no Stariem līdz Gulbītim, posmā no Augulienas līdz Pilskalnam. Jau agrāk ir izskanējusi doma par nepieciešamību izbūvēt veloceliņus uz Stariem, Ozolkalnu un Stāmerienu. Saglabājusies doma par Gulbenes stadiona kā multifunkcionāla objekta un Sarkanās pils kā muzeja mājvietas attīstību. Ir arī grandiozi, pat maz ticami plāni, piemēram, platsliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Vecumi atjaunošana un savienošana ar Krievijas dzelzceļu tīklu, kā arī divu Gulbenes apvedceļu izveide: savienojot valsts autoceļus Gulbene-Balvi-Viļaka- Krievijas robeža un Rēzekne-Gulbene; savienojot autoceļus Smiltene-Velēna-Gulbene un Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža. No fantastikas sērijas ir ideja par gāzes vada izbūvi novadā un par privāto lidlauku attīstību. Stratēģiski svarīgo objektu sarakstu deputāts Ivars Kupčs aicināja papildināt ar Stāmerienas pili, kura, kā zināms, ir pašvaldības īpašums un gaida savu atdzimšanu.
Pirmo reizi novada vēsturē tapis dokuments, kurā formulēta šīs teritorijas atpazīstamība Vidzemē, Latvijā un Eiropā ar objektiem, kas raksturo novada identitāti: bānītis, muzeji Druvienā, baronu laiku arhitektūra novadā, izcilie novadnieki literāri – Jānis Poruks, Apsīšu Jēkabs, Jūlijs Madernieks, dabiska, tīra un zaļa vide, pašražotie pārtikas un citi produkti. Izraudzīts pat savs moto novadam - “No pagātnes vērtībām - ar tagadnes darbiem – līdz nākotnes mērķiem!”. Novada attīstībā likts akcents uz uzņēmējdarbību, kas balstās lauksaimniecības zemes un mežu resursu racionālā izmantošanā, inovatīvā ražošanā, tūrisma un pakalpojumu nozares attīstībā. Pirmo reizi šāda veida dokumentā likts akcents uz to, ka uzņēmējdarbībā nav jābalstās uz darbaspēka resursu palielināšanu, bet gan uz ilglaicīgu attīstību. M.Mikolaja uzsver, ka savā stratēģijā pašvaldība paredzējusi radīt uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi ar atbilstošu infrastruktūru. Tai neesot nekādu citu instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai novadā.