Uzreiz ņemtu trīs atslēdzniekus!

2013. gada 29. augusts 00:00

375

Gulbenes novadā apmēram 11 procenti iedzīvotāju darbspējīgajā vecumā ir bezdarbnieki, tāda ir oficiālā statistika, bet faktiski bezdarbs ir lielāks. Taču Gulbenes novada domē valda uzskats, ka pašvaldības teritorijā pat trūkst darbaroku. Vai tā ir patiesība? “Dzirkstele” vēlējās noskaidrot novada deputātu-uzņēmēju argumentus šajā sakarā.

“Protams, ka trūkst darbaroku. Tagad pat es uzreiz ņemtu darbā trīs atslēdzniekus. Meklēju! Bet nav!” saka SIA “Mega Rem” valdes loceklis Zintis Mezītis no Gulbenes. Viņš uzskata – tās ir muļķības, ja kāds saka, ka novadā ir bezdarbs. Drīzāk problēma ir tā, ka daļa cilvēku negrib strādāt.

Laukos – sezonveida darba piedāvājums
SIA “Vecpāpani” valdes priekšsēdētājs Māris Brencis no Rankas stāsta, ka savā uzņēmumā nodarbina nelielu cilvēku skaitu, darbam ir sezonas raksturs.
“Reizēm, kad vajag papildu darbarokas, ir grūti tās atrast. Pirmkārt, saprotu, ka nespēšu cilvēkus katru dienu nodrošināt ar darbu. Varu piedāvāt tikai epizodisku iespēju pastrādāt un nopelnīt. Daudzi uz tādiem noteikumiem nav gatavi. Otrkārt, tagad, kad man jānovāc avenes, arī mežā ir ogu laiks. Cilvēks labāk ies lasīt mellenes, nevis nāks darbā pie manis, jo es nespēju daudz maksāt, bet cilvēks grib pelnīt daudz un tūlīt pat,” stāsta M.Brencis.
Viņam šovasar ražu novākt palīgā nākušas Rankas pamatskolas skolotājas, par ko uzņēmējs ir ļoti pateicīgs. “Prieks sadarboties ar nopietniem, saprotošiem cilvēkiem,” saka M.Brencis. Viņš atzīst, ka atrast atbildīgus darbiniekus nav viegli. Kuri ir tādi, jau strādā lielajos Rankas uzņēmumos, piemēram, akciju sabiedrībā “Rankas piens” vai SIA “Grantiņi 1”, vai zemnieku saimniecībā “Ķelmēni”, turas pie savām darbavietām un jādomā, ka arī nemainīs savu ierasto ikdienas taciņu.
Meklē darbiniekus ārpus novada
“Darbaroku, protams, trūkst,” saka SIA “Dimdiņi” valdes loceklis Normunds Audzišs no Lizuma. Arī viņa uzņēmumā nekvalificētam darbam ir lielākoties sezonveida raksturs. Tāpēc ir savs cilvēku loks, ar kuru pierasts rēķināties. Īpaši strādnieku vienkāršāku darbu veikšanai netrūkst. N.Audzišs stāsta, ka visvairāk savā uzņēmējdarbībā izjūt tieši speciālistu trūkumu. Piemēram, nupat bijuši nepieciešami profesionāļi, kuri pārzina tirdzniecības jomu. Nācies meklēt tādus darbiniekus ārpus novada. Viens atrasts Rīgā, otrs – Cēsīs.
Pirms tam kādu laiku atpakaļ novadā nav izdevies atrast pārtikas tehnologu, tāpēc uz šejieni pārvilināts speciālists no Ogres. Līdz ar to uzņēmumam jārisina sadzīves jautājumi, jānodrošina speciālistiem iespēja dzīvot darbavietas tuvumā vai arī jādomā, kā cilvēks nokļūs no mājām uz darbu un otrādi.
Normunds Audzišs saka, ka šodien uzņēmējdarbības vide novadā mainās, attīstās un nereti piepeši ir vajadzīgi darbinieki tādās specialitātēs, kādas agrāk vietējā darba tirgū nebija aktuālas. “Ja uzņēmums atrodas nepārtrauktas izaugsmes ceļā, tad parasti notiek darbinieku izaugsme uz vietas. Tas ir labākais variants. Ja tomēr tā nenotiek, tikai tad jāmeklē darbinieki no malas. Reizēm dzīve iet uz priekšu straujāk, nekā spējam nodrošināt paši savu darbinieku izaugsmi. Mums visu laiku ir jādomā par jaunumu ieviešanu ražošanā, bez tā nevaram pastāvēt,” stāsta N.Audzišs.
SIA “ZDZ” valdes loceklis Dzintars Poļaks no Stāmerienas uzskata, ka bezdarbs drīzāk ir tā saucamā IQ jeb intelekta koeficienta problēma. Nenoliedzami bezdarbs novadā ir, viņš saka, bet vienlaikus trūkst darbinieku, tostarp uzņēmumā “ZDZ” - trūkst profesionāļu, kuri prot strādāt prasmīgi, kvalitatīvi un ražīgi. Pēc Dz.Poļaka domām, bezdarbnieki bieži vien ir cilvēki bez atbildības sajūtas. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tam, ko viņi dara, ir jābūt segumam. Uz darbu jau atnāk. Tādā ziņā viss ir kārtībā. Bet vai uzņēmējs ar šā cilvēka darbu var nopelnīt naudu firmai, kura savukārt tiek ieguldīta gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku atalgojumā?” viņš vaicā.
Kur ir vaina? Dz.Poļaks spriež, ka novadā netrūktu brīvu darbaroku sēņu un zemeņu lasīšanai, vistu dīrāšanai. “Ja valstī būtu daudz rūpnīcu, bezdarba nebūtu. Tāds darba piedāvājums apmierinātu tos, kuri grib nostrādāt savas astoņas darba stundas un viss,” saka Dz.Poļaks. Viņš uzskata, ka būtu ideāli, ja novadā un valstī ikviens cilvēks varētu atrast tādu darbu, kāds to apmierina. Taču – tas nav iespējams. “Pie konveijera cilvēks vienu un to pašu darba operāciju var veikt daudzus gadus vai pat visu mūžu. Tas ir vienkārši. Sarežģīti ir strādāt darbu, kur pats esi atbildīgs par lēmumu pieņemšanu,” prāto Dz.Poļaks

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzreiz ņemtu trīs atslēdzniekus!

Kategorijas