Ir sava veiksmes formula

2013. gada 30. augusts 00:00

423

Krievu tautas pasakās ir iemīļots tēls – Jeļena brīnišķīgā. Tas ir skaistas, jaunas sievietes ideāls. Šim vārdam atbilst Jeļena Vavilova. Prātā nāk doma, ka vecāki laikam tīšām viņai devuši šo vārdu. Savulaik modeles gaitas Gulbenē uzsākusī 26 gadus vecā Jeļena nebaidās no publicitātes, jo apzinās reklāmas spēku un prot prasmīgi to izmantot savā labā, nezaudējot labas gaumes un mēra sajūtu. Viņa arvien prot pārsteigt novadniekus. Nesen Jeļena sevi pieteica kā Ukrainā karjeru sākusi estrādes dziedātāja, bet nupat, augustā, viņa ir kļuvusi par žurnāla „Klubs” vāka meiteni un Rīgā atvērusi savu veikalu kopā ar zvaigžņoto biznesa partneri - izcilo pludmales volejbolistu Aleksandru Samoilovu.

Dzimtas vienotības spēks
Kamēr gulbenieši apbrīno vai apskauž Jeļenu, ir kāds cilvēks šajā pilsētā, kas ar īpašu sirds degsmi seko līdzi visām jaunās dāmas gaitām, zina visus viņas punus un laurus. Tā ir Olga Pribura, Jeļenas vecmāmiņa. „Esmu laimīga vecmāmiņa. Man visi mani bērni ir labi. Jeļena ir viena no trim maniem mazbērniem, kurus visus ļoti mīlu. Es nekad nebaros. Cenšos saprast. Uzticos. Saprotu, ka ir jauni laiki un jāpieņem daudz kas tāds, par ko agrāk man nebija nojausmas. Ir jāatbalsta bērni, kad tie seko pa pēdām savam sapnim. Nedrīkst traucēt. Katram cilvēkam dzīvē ir savs ceļš. Savējiem vienmēr esmu mācījusi, ka nav tāda vārda – nevaru. Ir jāvar un viss būs labi,” saka O.Pribura. Jeļena vecmāmiņai allaž jautājot pēc padoma. Un tas esot jānovērtē.
Katram no O.Priburas mazbērniem izraudzītais liktenis veidojies atšķirīgi, bet reizē visi šie likteņi ir savstarpēji cieši saistīti, jo dzimta turas kopā. Mazdēls Valērijs dzīvo Kijevā, un viņam ir savs bizness. Mazmeita Olga Rīgā strādā Valsts kontrolē, ir precējusies, viņai ir divi bērni. Dzimtā valda sirsnīgas un gādīgas savstarpējās attiecības. Gadumijā mēs visi esam kopā. Parasti – Rīgā, kur mūs sapulcina manas meitas Irēna un Ludmila. Reizēm visi satiekamies Gulbenē. Tāpat arī dzimšanas dienās,” stāsta O.Pribura.
Vecmāmiņa atzīst, ka mazmeitas fotogrāfijas „Klubā”, protams, viņai bija zināms lojalitātes pārbaudījums, un viņa to godam izturēja, pierādot, ka ir mīloša un sirdī jauna. „Man patīk! Ļenai izdodas viss, ko viņa dara. Arī šajās fotogrāfijās nav nekā tāda, kas būtu nepieņemams. Protams, ienāk prātā, vai vispār vajadzēja... Taču cilvēki man saka, ka bildes patiešām ir skaistas un piedienīgas,” saka vecmāmiņa.

Vecmāmiņa – Jeļenas autoritāte
Jeļena saka, ka, protams, saprot vecmāmiņas neviennozīmīgo attieksmi pret mazmeitas bildēm žurnālā „Klubs”, jo vecmāmiņas jaunības laikā nekas tāds nebija iespējams. Savu nostāju Jeļena skaidro tā: „Esmu par skaistumu, un, ja šis skaistums tiek parādīts pieklājīgi un ieturēti, man nav nekas pretī. Tas ir šovbizness. Protams, esmu domājusi par robežām. Nesen pārrunās ar kinorežisoru no Maskavas man tika jautāts: „Vai tev būs drosme filmēties, ja kādā no ainām mugurā nebūs drēbes?” Sākumā es, protams, apmulsu, bet tad režisors piebilda: „Ja tu to nevarēsi, tu nekad nebūsi aktrise. Aktieris nepieder sev, viņš pieder lomai, kuru viņš spēlē.” Tas ir jautājums par ideju, kuras vārdā cilvēks kaut ko dara vai nedara. Neatbalstu rīcību bez motivācijas. Būt slavenai uz piecām minūtēm par katru cenu un bez sajēgas – tas nav tā vērts.” Jeļena saka, ka vecmāmiņa modri seko visam, kas plašsaziņas līdzekļos tiek rakstīts, sacīts vai rādīts par mazmeitu. Bieži vien šajā ziņā vecmāmiņa ir pat labāk informēta par mazmeitu.
Savu izcelsmi no Gulbenes Jeļena nekad nav noliegusi. „Nesenās intervijas laikā žurnālam „Klubs” mēs ar redaktoru 20 minūtes runājām tikai par Gulbeni vien,” viņa smaida. Un piebilst: „Man ir liels prieks, ka daudzi gulbenieši, no kuriem daudzus es pazīstu personīgi, mani internetā apsveic un raksta labus vēlējumus. Tas tiešām ir ļoti patīkami, jo Gulbene man vienmēr būs tuva. Tur vienmēr būs manas mājas, un es labprāt braucu un braukšu ciemos, kā arī piedalīšos pasākumos.”

Vēlas atgriezties Ukrainā un dziedāt
„Šobrīd vairāk uzturos Latvijā, jo ir iesākts savs bizness. Maija beigās Rīgā atvēru itāļu brenda „Mangano” veikalu, kas ir pirmais šī zīmola veikals Baltijā. Par savu uzņēmumu domāju jau sen, un, kādu laiku dzīvojot Ukrainā, smēlos dažādas biznesa idejas. Šis brends tur ir ļoti populārs, un, izsverot visas iespējas un manus mērķus, pieņēmu lēmumu iepriecināt arī Latvijas modīgos cilvēkus ar šīm drēbēm. Protams, kā jau jebkurā biznesā, ieguldījumi nebija mazi un pašai savu līdzekļu nepietika, palīgā nāca labs draugs – pazīstamais sportists Aleksandrs Samoilovs. Esmu viņam ļoti pateicīga, šobrīd uzņēmums pieder mums abiem. Ar A.Samoilovu man ir ļoti draudzīgas attiecības, viņš ir lielisks biznesa partneris, jo ļauj vadīt uzņēmumu man pašai, viņš uzticas man. Bet es ļauju viņam nedomāt ne par ko citu, izņemot volejbolu. Tādēļ arī rezultāti viņam šobrīd ir izcili,” no sirds saka Jeļena.
Vai tas nozīmē, ka viņa ir atmetusi ar roku estrādes solokarjerai. “Es vēl joprojām muzicēju, saceru pati sev dziesmas un drīz atgriezīšos Ukrainā, lai tās ierakstītu. Līdztekus ir arī piedāvājums filmēties, bet tas lai paliek noslēpums. Varu teikt, ka brīvā laika ir ļoti maz, viss jāsakārto tā, lai prombūtnes laikā uzņēmums strādātu tikpat labi, kā tagad. Protams, liels paldies jāsaka manai mammai, kura man palīdz, strādājot pie manis. Viņas lielā darba pieredze palīdz sakārtot visus jautājumus precīzi un ātri,” saka Jeļena.
Viņu valdzina Ukraina. Arī tāpēc, ka tur ir brālis, daudz draugu, arī Jeļenas vokālā pedagoģe. „Tur ir citāds dzīves temps. Varētu pat teikt, ka trīs gadu laikā, kurus esmu pavadījusi Ukrainā, esmu guvusi iekšēju briedumu, pat jūtos tā, it kā trīs gadu vietā būtu nodzīvojusi jau gadus desmit. Esmu ļoti daudz mācījusies,” atklāj jaunā sieviete. Viņa atzīstas, ka ļoti ilgojas pēc brāļa Valērija. Abi mēdzot sarunāties latviski, tas viņus tuvina mājas sajūtai un palīdz saziņā tad, kad negribas, lai citi zinātu, par ko viņi sarunājas.

◆ Mamma Irēna: „Viņa kopš mazotnes ir bijusi mērķtiecīga. Šķēršļi viņu neattur, tieši pretēji! Apturēt viņu nav iespējams. Esmu meitu vienmēr atbalstījusi.”
◆ Brālis Valērijs: „Par Ļenas fotosesiju žurnālā „Klubs” uzzināju no cilvēkiem, kuri dzīvo Kijevā un Rīgā pat nav bijuši. Tas man bija patīkams pārsteigums. Puskijeva jau zina par žurnālu, bet es ne! Bildes man ļoti patika. Ļena ir domājošs cilvēks. Protams, bizness – tas nav vienkārši. Man pašam viņas gados nebija padomdevēju apkārt, pie kā vērsties. Tagad es ar prieku esmu māsas padomdevējs. Viņa ir mana vienīgā māsa, kam tad vēl lai es palīdzētu, ja ne Ļenai?!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir sava veiksmes formula

Kategorijas