Augļu dārza fanātiķis

2013. gada 5. septembris 00:00

176

„Interesanti, ka mūsu dārzos audzētie augļi ir salīdzinoši saldāki un sulīgāki nekā, piemēram, Pūrē audzētie. Tie atšķiras arī pēc krāsas. Mums āboliem daudz izteiktāka ir sarkanā krāsa, bet Pūrē – brūngani sārtā. Tas ir tāpēc, ka Latvijas ziemeļu daļā ir krasāka klimatisko apstākļu maiņa,” novērojis Daukstu pagasta zemnieku saimniecības „Pļavnieki” saimnieks Guntars Sebris, kurš šobrīd gādā par vairāk nekā sešus hektārus lielu augļu dārzu un turpmākajos gados ir iecerējis tam atvēlēt līdz pat desmit hektāriem lielu platību.
„Desmit hektāri ir maksimālais apjoms, lai ar augļu dārza uzturēšanu un kopšanu varētu tikt galā viens cilvēks. Aplami domā tie cilvēki, kuri uzskata, ka pietiek iestādīt ābeli un tikai gaidīt ražu. Labas ražas ieguve prasa lielu darbu,” saka saimnieks, izrādot augļu dārzu, kur, kā viņš pats saka, aug skaitliski daudz dažādu ābolu, plūmju, ķiršu un bumbieru šķirņu. Šogad dārzs saimniekiem atmaksā ar izcilu ražu, kas galvenokārt tiek pārdota vietējā tirgū, kā arī iestādēm, kas to vēlas. Šis esot savāds gads, jo viss, kam bijis jāienākas tikai septembra beigās, jau ir nogatavojies augusta beigās. Guntars gan bilst, ka īpaši lielā daudzumā bumbierus, plūmes un ķiršus, kā arī ābolus pārdot nevarot, jo šī labuma pa pilnam ir arī citos dārzos. „Diemžēl pie mums vairumā nepieņem augļus tālākai pārstrādei, lai uz vietas ražotu sulas un citu, tāpēc jāsamierinās ar tā saukto galda patēriņu. Komercstruktūrām daudz izdevīgāk ir augļus ievest. Mums jau iesaka kooperēties, bet, ja tuvākais augļu ražotājs atrodas 50 kilometru attālumā, kāda tur vairs kooperācija! Ir jau doma par dārza ogu saldēšanu, viens otrs gudro, kā pašam pārstrādāt ābolus, bet nekas lielāks jau vēl nav izdomāts,” prāto Guntars. Viņš nolēmis vairāk par 10 hektāriem lielāku dārzu neveidot, jo tad ir jādomā, kur dārza kopšanai iznomāt tehniku, ja pašam tādas nav.

Izvēlas puspundures
Augļu dārza izveidei noskatītajā vietā pirmos augļu kokus „Pļavnieku” saimnieki iestādīja pirms 12 gadiem ar domu, ka tā materiālais atbalsts būs lielajās plēves siltumnīcās audzētie tomāti, gurķi, salāti, redīsi un citas dārza kultūras. Pa šiem gadiem augļkopis praktiski pārliecinājies, kādas ābeļu, bumbieru, plūmju un ķiršu šķirnes ir piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, jo neizturīgākās bojā aizgājušas pašas.. Augļu dārzā tiek stādītas puspundura ābelītes. Lielākā daļa no tām šogad briedina spēkus, lai ābolus ražotu nākamajā gadā. „Ābelēm, kam šogad ir liela augļu raža, nākamajā gadā ābolu nebūs. Ja būtu atstāta tikai trešā daļa no ābolu aizmetņiem, tad vēl varētu cerēt, ka raža būs arī nākamgad. Tajos zaros, kur augļu aizmetņi ir retināti, āboli un bumbieri ir lieli un skaisti, bet augšējos zaros, kur augļu aizmetņus netiku retinājis, no desmit bumbieriem skaists ir tikai viens. Arī mazajām ābelītēm normēju ābolu skaitu. Labāk, lai mazāk, bet lielāki un kvalitatīvāki āboli,” norāda saimnieks.

Nevari aizsniegt - nogriez
Gandrīz visiem lielākajiem augļu kokiem ir nogrieztas galotnes, lai veidotos jauni dzinumi. „Ir jārīkojas tā, kurus zarus nevar aizsniegt, tie ir jānogriež. Lielajos dārzos visiem augļu kokiem ir tikai trīs galvenie zari. Jābūt gataviem, ka pēc pareizas zaru izgriešanas dārzs izskatīsies nežēlīgi izgraizīts, bet zari, kas ir garāki par trīs metriem, ir jāapgriež. Šobrīd tam ir vispiemērotākais laiks, tāpēc jau esmu izgraizījis gan plūmes, gan ķiršus,” iesaka Guntars. Arī bumbierēs visi augļi ir viegli aizsniedzami. Augļkopis neiesaka audzēt konkrētas bumbieru šķirnes, bet katram izvēlēties sev piemērotākās. „Katrai šķirnei ir kaut kas labs un arī slikts. Vasaras un rudens šķirņu bumbieri ļoti strauji gatavojas. Pēdējiem, tiklīdz būs gatavi, būs tumšs vidus. Savukārt ziemas šķirņu bumbieriem ir būtiska to uzglabāšana, jo tie būs ēdami tikai oktobra beigās,” stāsta saimnieks, kurš ļaujas dažādiem eksperimentiem ar dažādām šķirnēm. „Latvijā noteiktas šķirnes augļu dārzu nemaz nav. Visi ir izmēģinājuma dārzi. Pat Dobelē neviens speciālists nepateiks, kādas šķirnes augļu kokus vajadzētu audzēt,” prāto Guntars.

Ar miglošanu neaizraujas
Augļkopis pārliecinājies, ka augļu koki paši itin labi tiek galā ar dažādiem kaitēkļiem, tāpēc viņš ar vairākkārtēju miglošanu neaizraujas, jo, piemēram, cīnoties ar tīklērcēm, bieži vien tiek iznīcināti tieši to ienaidnieki. Arī augļu koku pārlieku mēslošanu Guntars neatzīst. Rudenī viņš izmanto komplekso mēslojumu, bet pavasarī - slāpekli. „Ja augļu koku lapas ir tumši zaļas un izskatās veselīgas, tad slāpeklis nav vajadzīgs, jo tas veicina jauno dzinumu veidošanos, koku pārvēršot par džungļiem,” pārliecinājies saimnieks. Tiem, kas dārzos labprāt audzē plūmes, viņš atgādina, ka pēc desmit gadiem plūmi nāksies nogriezt, jo tā savu laiku būs atražojusi. Savukārt puspundura ābelīšu mūžs ir 15 gadi. Aprikozes un persikus audzēt dārzos gan Guntars neiesaka, jo ir pārliecināts, ka ziemā tie nosals. Viņš smej, ka ar augļu dārziem noņemas miljonāri un fanātiķi. „Es piederu otrajiem, jo man nav tik daudz naudas, lai algotu strādniekus. Arī 10 hektāru augļu dārza ierīkošana prasa lielus materiālos ieguldījumus, tāpēc pats potēju ābelītes, nevis iesaistos valsts subsīdiju sistēmā, jo ir pārāk daudz dažādu noteikumu. Cilvēki šodien tikai dzenas pēc subsīdijām un atļaujas strādāt pavirši,” uzskata Guntars. Viņš izrēķinājis, lai pilnībā no jauna ar augļu kokiem apstādītu 10 hektārus, būs vajadzīgi 15 tūkstoši latu, ja stādus audzē pats. „Stādu vairumcena šodien ir 3 lati plus pievienotās vērtības nodoklis,” piebilst Guntars. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Augļu dārza fanātiķis

Kategorijas