Apčī! Klāt ziedu laiks

2011. gada 5. jūnijs 17:47

917

Ir cilvēki, kuriem pavasara atnākšana saistās nevis ar prieku, bet gan ar raižpilnu laiku. Ārā spīd saule, sāk ziedēt puķes, bet viņi nespēj domāt par pavasara jaukumiem, jo ikreiz šajā laikā degunā nejauki kņud, grauž acis un trūkst elpas. Skaidrs, ka tā ir alerģija.

Ar katru gadu palielinās cilvēku, īpaši mazuļu, skaits, kurus skar dažādas alerģijas. Nereti tās tiek pārmantotas. Ja viens no vecākiem ir alerģisks, risks arī bērnam tādam būt ir 30 procentu, bet, ja abi vecāki, alerģijas pārmantošanas iespēja ir vēl lielāka.

Ziedputekšņu alerģijas
Polinoze jeb siena drudzis, ko pazīst kā ziedputekšņu alerģiju, skar līdz 20 procentu cilvēku. To izraisa ziedputekšņi, kas gaisā parādās pavasarī, sākoties koku ziedēšanai. Šogad 8. martā bija manāmi pirmie alkšņu un lazdu ziedputekšņi, aprīļa vidū sākās bērzu ziedēšana, kas var turpināties pat līdz Jāņiem. Paralēli zied visi pārējie koki - ozoli, oši, papeles -, nezāles, tad labība. Tikai uz rudeni ziedputekšņu izraisītās alerģijas samazinās.

Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka polinozes izpausmes ir acu asarošana, niezēšana, apsārtums, deguna tecēšana, aizlikts deguns, šķaudīšana, kā arī var parādīties astmas simptomi - klepus, apgrūtināta elpošana, smaguma sajūta vai «svilpšana» krūtīs. Lai pasargātu sevi no ziedputekšņiem, ieteicams valkāt saulesbrilles, jo acs gļotāda ir ļoti uzņēmīga pret gaisā virmojošajiem alergēniem. Katru vakaru ieteicams mazgāt matus, jo pa dienu tajos uzkrājas ziedputekšņi.

Pavasarī mēdz saasināties alerģiskās ādas slimības - atopiskais dermatīts, ekzēmas, kā arī bronhiālā astma. «Tas var būt saistīts ar vitamīnu trūkumu, ādas sausumu, ultravioleto staru aktivitāti, ziedputekšņiem gaisā. Vispār dažādas hroniskas saslimšanas mēdz saasināties periodos, kad mainās gadalaiki,» stāsta S.Puriņa.

Pārtikas alerģijas
Biežākie pārtikas alerģijas ierosinātāji bērnībā ir govs piens, olas, zemesrieksti, zivis, taču kā alergēns var būt jebkurš pārtikas olbaltums. «Alerģijas iemesli var būt dažādi, piemēram, iedzimtība, pārlieka sterilitāte (normālas mikrofloras neesamība, sadzīves ķīmijas izplatība), saskare ar daudzām ķīmiskām vielām, piesārņojums, rafinētu pārtikas produktu lietošana, kā arī pārāk maz «labo baktēriju» uzturā,» skaidro daktere.

Alerģiju profilaksei jaundzimušajam pēc iespējas ilgāk vajag saņemt mātes pienu.
Alerģiju izplatību veicina arī pārtikai pievienotie konservanti, krāsvielas, īpaši daudz to ir našķos. Ar pārtikas alerģiju visbiežāk sirgst mazi bērni, pieaugot simptomi samazinās. Taču tas nenozīmē, ka nevajag pievērst uzmanību savai alerģijai, cerot, ka tā pati pāries. Neārstēta alerģija var pāraugt astmā, un tās jau ir neatgriezeniskas izmaiņas.

Sadzīvot var
Alerģiju nevar izārstēt, bet tās simptomus iespējams mazināt. Ja ir aizdomas par alerģiju, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai alergologa. Pirmais, ko var darīt, - stiprināt imūnsistēmu. Jācenšas izvairīties no alerģijas izraisītājiem. Ārsta nozīmētos medikamentus jāsāk lietot, negaidot īstu paasinājumu, tad efektivitāte būs augstāka, atgādina daktere S.Puriņa.

Specifisks imūnterapijas kurss ir vienīgā alerģijas cēloņa ārstēšanas metode, kad organismā, pakāpeniski palielinot devas, tiek ievadīts «vainīgais» alergēns. Imūnterapija jāsāk vairākus mēnešus pirms prognozējamās sezonas sākuma. Smagākās alerģijas izpausmes ir astma, Kvinkes tūska, anafilaktiskais šoks - tās pat var apdraudēt dzīvību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apčī! Klāt ziedu laiks

Kategorijas