Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepielūdzamais stress

2011. gada 5. jūnijs 17:43

820
Nepielūdzamais stress

Visu laiku esmu kustībā. Tik daudz kas jāpadara! Apsēžos un šķiet, ka zeme deg. Vainas izjūta un trauksme - ko es te sēžu un neko nedaru! Vēl veļa jāmazgā, krāsns jāiekurina, suns jāpabaro... Liekas, tas nekad nebeigsies. Vai varam ietekmēt un vadīt savu pašsajūtu?

 

Visu laiku esmu kustībā. Tik daudz kas jāpadara! Apsēžos un šķiet, ka zeme deg. Vainas izjūta un trauksme - ko es te sēžu un neko nedaru! Vēl veļa jāmazgā, krāsns jāiekurina, suns jāpabaro... Liekas, tas nekad nebeigsies. Vai varam ietekmēt un vadīt savu pašsajūtu?


Normas robežās pieļaujams
«Stress jeb spriedze ir normāla psihoorganiska atbildes reakcija uz neparedzētām situācijām, kurās nonākam. Lielākoties ikdienā iespēju robežās esam sev radījuši noteiktu lietu un darbību kārtību, tomēr dzīve ievieš savas korekcijas un piegādā neparedzētas pārmaiņas,» stāsta psiholoģe Inga Birkmane. Lai nu kā, stress jeb spriedze ir ne vien dabisks un normāls organisma stāvoklis, bet pat nepieciešams, lai cilvēku mobilizētu rīcībai. Kāpēc tad mēs tik daudz runājam par stresa negatīvo ietekmi, par saslimšanām, ko tas rada, ja jau tas mums ir pat nepieciešams? Ja mūsu prāts brīdī, kad būtu jāmetas skriešus, saka: «nav vērts», «nepaspēšu», enerģija iestrēgst, stress uzkrājas un spriedze paliek. Attālums starp «vajag» un «sasniedzu» kļūst aizvien lielāks. Ko darīt?

Trīs enerģijas pārstrādes varianti
Tā kā pastāv enerģijas nezūdamības likums, uzkrātā enerģija būtu kaut kur jāliek. Daudziem to izdodas iztērēt pozitīvās vai veselīgās darbībās, piemēram, sportā, labdarībā, mākslā, darbā, jaunradē, mašīnu remontā, mājas uzkopšanā. Tomēr vairumam šī enerģija neapzināti izlaužas destruktīvi - kā impulsīvas dusmas, emocionāli izvirdumi, negatīvas manipulācijas, terors ģimenē, atkarības, mobings (līdzcilvēku nomelnošana, verbāla pazemošana).

 

Ir vēl trešais variants, kā pārstrādāt uzkrāto stresu, - organiski, turpina I.Birkmane. «Organiskajai pārstrādei ir daudz dažādu smalku līmeņu. Biežāk tās ir psihosomatiskās saslimšanas - no it kā nevainīgas saaukstēšanās līdz nopietnākām kaitēm. Un tad nu organisms «dedzina» to ar temperatūru vai kā citādi transformē un izvada. Jo sarežģītāku slimību «iedarbina», jo senāka, komplicētāka spriedze krāta un ilgāks atveseļošanās mehānisms nepieciešams. Zinot to, vai mums nevajadzētu priecāties par mūsu slimībām un pieņemt tās ar pateicību? Nu kaut vai par to, ka organisms nāk prātam palīgā un cīnās, kā nu var. Protams, labāk gan būtu neslimot. Bet, lai to panāktu, mums nopietni jādomā, kā neuzkrāt stresu,» atgādina psiholoģe.


Pie negatīvajiem spriedzes transformācijas procesiem jāpieskaita bezmiegs, pārlieka apetīte vai tās trūkums, hronisks nogurums, īslaicīga redzes, dzirdes pasliktināšanās, garastāvokļu maiņas, neirotiskas reakcijas, piemēram, nagu graušana. Arī traucējumi sociālajā dzīvē, piemēram, mācībās.