Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izgaršo Dzejas dienu ābolu grozu

Malda Ilgaža

2013. gada 10. septembris 00:00

495
Izgaršo Dzejas dienu ābolu grozu

Septembris nav iedomājams bez dzejas, jo tieši šajā laikā visplašāk izplatās dzejas garainis. Par to varēja pārliecināties visi, kas pagājušās piektdienas vakarā vismaz uz brīdi uzkavējās laukumā pie Gulbenes bibliotēkas, lai ieklausītos vietējo dzejas un dziesmu autoru balsīs Dzejas dienu pasākumā „Nesaki – rudens!”.
„Tie, kas seko līdzi aktivitātēm, ir pamanījuši, ka septembrī arī Gulbenē notiek ar dzeju saistīti dažādi pasākumi. Līdz šim mums pietika ar bibliotēkas iekšējām telpām, bet šogad dzejošanas garainis ir tik ļoti izplatījies, ka gribējām pieskandināt plašāku teritoriju, liekot apstāties tiem cilvēkiem, kuri parasti bibliotēkai iet garām. Pirms 11 gadiem Gulbenes bibliotēkā sāka darboties literātu klubs „Autogrāfs”. Laika gaitā autoru skaits un sastāvs ir mainījies, nemainīgas ir palikušas kopējās intereses – vēlēšanās un prasme savas domas izteikt dzejiski vai prozaiski. Mūsu novadā ir daudz cilvēku, kuri raksta dzeju, tāpēc iepazīstinām ar radošajām personībām, to darot ar dzeju un dziesmu tekstiem, ar mūziku, krāsām un grāmatām, aicinām pacelt skatienus augšup, jo ikdienā ejam, skatoties sev zem kājām,” atklājot pasākumu, teica Gulbenes bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa.

Iepazīstina ar savu dzeju
Kā nobrieduši un saulē apsārtuši rožāboli klausītājus uzrunāja dzejnieki Inta Aizkalniete, kura mēdz dziedāt, kad ir skumji un kad ir prieks. Ja negribas dziedāt skaļi, viņa to dara sevī. Savu dzeju lasīja romantiskā reāliste Daiga Kalinka, Evita Lūse – dzejniece, kurai patīk vērot dzīvi, Arvis Degums – praktisks cilvēks, kurš jokojot bilst, ka olas pirms vārīšanas mēdzot nomizot, lai tās būtu mīkstākas, Sarmīte Zviedre, kurai patīk apceļot Latviju, iepazīstot tās dabu un cilvēkus, Irisa Puidze, kas stundām varētu raudzīties zvaigznēs. „Viss, ko es rakstu, ir par mani. Ja gribat uzzināt par mani kaut ko jaunu, tad lasiet manu dzeju,” ieteica Irisa. Dziesmas ar pašsacerētiem vārdiem izpildīja grupas „Vilx” mūziķis Vijārs Griķis un Aigars Ķerps. Uzstājās arī Aivars Osis, atzīstot, ka viņā dzimst tikai skanošas un košas domas. Savukārt Vītola izdevniecības redaktore Ilona Vītola, kura mēģina saskatīt gudrību ne tikai cilvēkos, bet arī dabā un kosmosā, piedāvāja iespēju iegādāties izdevniecībā drukātos dzejas un prozas izdevumus.
„Šogad izdevniecība ir izdevusi divus krājumus, kur mūsu novadnieki dzejnieki ir arī dziesmu autori. Tas ir Harijs Ozols un Hardijs Madzulis. Ceru, ka šiem izdevumiem varētu sekot arī Vijāra Griķa grāmata. Patīkami, ka mūsu dzejas autori nerunā par drausmīgām ciešanām, narkotiskiem murgiem, nāvi, kā tas ir daudzu citu dzejā. Tas ir tāpēc, ka vide mūs saudzē un sirdī esam labāki. Interesanti, ka arvien vairāk uzmanības tiek veltīts vēsturei, īpaši skolu vēsturei,” iepazīstināja I.Vītola.
Dzirkstošiem un sulīgiem cukurīšiem tika pielīdzināti jaunie autori, kuri iepazīstināja ar saviem darbiem: Monta Gāgane, Agnese Līcīte, Karīna Silauniece, Inga Deigele, Amanda Baldone un Daina Rēdere.
    
Kopīgi rada gleznu
Lai ikviens pamanītu, kāda krāsu bagātība ir septembrī, bija iespējams aplūkot arī Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbus. Dzejas dienu ābolu grozā bija likts arī mākslas pedagoģes Rudītes Liepiņas vadītais plenērs, kur mākslinieki bija gan dzejnieki, gan citi pasākuma dalībnieki. Katram bija iespējams iekrāsot kādu ieskicētu krāsu laukumu. Kopīgi tapa rudenīgām noskaņām piesātināta glezna, kas tiks ierāmēta un novietota bibliotēkā. Drsomīgākajiem bija iespējams izmantot arī brīvo mikrofonu, lai lasītu savu dzeju. ◆