Ielūkoties Īslandes skarbajos vaibstos

2011. gada 5. jūnijs 17:31

977

Ne vienmēr nepieciešama prāva naudas summiņa kontā, lai apceļotu tālāku sapņu zemi, pārliecināta Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Līvija Vilcāne. Piemēram, uz skarbo ziemeļvalsti Īslandi, kas vilina ar saviem geizeriem, lavas laukiem, vienkāršību un cilvēcību, viņa tika, pateicoties starptautisku fondu atbalstam.

«Valsts izglītības attīstības aģentūra bija izsludinājusi stipendiju konkursu mācībām, lai varētu papildināt zināšanas, kā strādāt ar migrantiem un citām sociālā riska grupām. Pieteicos, un pagājušā gada augustā piecas dienas pavadīju Īslandē. Manuprāt, gan izglītības darbiniekiem, gan citu profesiju pārstāvjiem ir izdevīgi izskatīt programmas, ko mums piedāvā starptautiskie fondi un projekti. Tā ir iespēja ne tikai nostiprināt svešvalodu zināšanas, izzināt citu kolēģu pieredzi un no attāluma pavērtēt situāciju savā valstī, bet arī iepazīt konkrētās valsts iedzīvotājus, kultūru un tradīcijas,» potenciālos izglītības tūristus iedrošina Līvija. Lai gan mācības Īslandē bijušas diezgan saspringtas, viņa ar gandarījumu atzīst, ka izdevies ielūkoties šīs Eiropā otrās lielākās salas savdabībā.

Rūpējas par tūristiem
«Divreiz esmu bijusi Norvēģijā, bet Īslandi biju noglabājusi plauktiņā ar domu, ka kādreiz dzīvē to noteiktu gribētu apskatīt. Lai saprastu, ko nozīmē dzīvot platuma grādos, kur daba un izdzīvošana daudz skarbāka,» stāsta Līvija, atklājot, ka Īslandē daudzas lietas viņu ārkārtīgi pārsteigušas. Piemēram, īslandiešu lielā vienkāršība un viesmīlība. Tas ļāvis sajust, ka šajā vietā un laikā esi laipni gaidīts un ar tevi rēķinās. To apliecinājusi arī īpašā attieksme pret ceļotājiem. «Īslandē gādā par tūristu informēšanu. Izstrādāti ļoti daudzi maršruti, ko var apskatīt. Klāt apraksti, cenas. Piestātnēs sagaida tūristu autobusi ar konkrēto maršrutu norādēm un gidi, kas runā angļu, vācu vai franču valodā.»

Suvenīrs - lavas gabaliņi
Īslandieši savā zemē, kur vairāk nekā puse teritorijas gan ir neauglīga, lielākoties reklamē geizerus, ūdenskritumus un vulkānus. (Viens no tiem - Eijafjallajekulla - ar savu izvirdumu pērn pavasarī uz vairākām dienām radīja pamatīgu haosu Eiropas gaisa satiksmē). Lielākoties šī dabas savdabība koncentrējas trīs nacionālajos parkos. Vienu izdevās apskatīt arī Līvijai. Lai arī šī ekskursija nebija no lētajām (85 eiro), sešas stundas Īslandes skarbajos apskāvienos bijušas to vērtas. «Redzējām milzu ūdenskritumu, lielās klinšu sienas. Gājām arī uz aprimušu vulkānu, kuram visapkārt ir lielāki un mazāki atdzisušas lavas gabaliņi. Daudzi tos ņem līdzi kā suvenīrus no Īslandes.»

Kupla zāle vien pie geizeriem
«Ja īslandieši atbrauktu pie mums, viņi visvairāk varētu priecāties par mūsu zaļo zāli. Tur tās praktiski nav. Apkārt vien sacietējusi lava, zaļumu kriksīši, vāzē liekami bērziņi, sīkas sūnas un ziediņi, bet viņiem tā ir vērtība. Iespējams, tāpēc arī īslandieši mēģina «atdzīvināt» akmeņus pie mājām, tos apgleznojot. Uzreiz ir, kur aci piesiet,» turpina ceļotāja, precizējot, ka zāli gan var atrast pie siltajiem geizeriem. Tie savukārt, lai arī bieži vien atrodas uz lauksaimnieku zemes, tomēr ir valsts īpašums. «Geizeriem apkārt ir siltumnīcas, kur audzē tomātus. Tūristu stāvlaukumā redzējām, kur tos var nopirkt, safasētus pa trim vai pieciem. Klāt pielikta cena, bet neviens nestāvēja un neskatījās, cik katrs to naudiņu atstāj,» īslandiešu spēju uzticēties svešiniekiem atklāj Līvija. Neaizslēgti mājokļi un automašīnas šajā salā esot ierasta lieta. Tas bijis manāms arī galvaspilsētā Reikjavīkā, kas tāpat kā visa Īslande augu valsts nabadzību cenšas kompensēt ar tīrību un sakoptību.

Īslandes vienkāršie cilvēki
Īslandes bagātība nenoliedzami ir iedzīvotāji. Lielākoties viņi mitinās nelielās mājās. Tajās nav nekā lieka, bet viss piemērots dzīvošanai salas skarbajos apstākļos. Īslandieši augstā godā tur ģimeni un tās tradīcijas, novērojusi Līvija. «Manas dvēseles stīgas ļoti aizskāra vakars pie mūsu kursu pasniedzējas, kura aizveda mūs uz savām lauku mājām. Strādādama Eiropas Padomē un arī augstskolā, viņa būtu varējusi atļauties greznību, taču viņa pārsteidza ar ārkārtīgi lielo vienkāršību un pieticību. Mājiņa maza, nelieli lodziņi, daudz sveču, ģimenei un visai dzimtai mīļas un vērtīgas lietas, suvenīri, pie sienām fotogrāfijas. Pasniedzēja mums stāstīja visu dzimtas vēsturi. Kā nokļuvuši Īslandē, iekopuši laukus. Mums tas būtu jāpamācās,» ceļojuma atmiņās veldzējas Līvija, novēlot ikvienam izmantot izdevību bagātināt sevi arī ārpus mūsu valsts robežām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ielūkoties Īslandes skarbajos vaibstos

Kategorijas