Kipras garša

2013. gada 12. septembris 00:00

Gvajave esot īsta vitamīnu bumba – C vitamīna tur esot piecas reizes vairāk nekā apelsīnos! Tur klāt vēl visādi mikroelementi un citi vitamīni. Ne velti daudzas tautas gvajavi izmanto kā medicīnas līdzekli dažādu slimību ārstēšanā. No gvajavēm gatavo ievārījumus, sulas, salātus, tās var ēst arī svaigas, ja vien netraucē tos specifiskā smarža. Stāsta – tā nomācot pat tabakas smaržu.
Nektarīni labi zināmi arī Latvijā, tomēr Kiprā tie ir īpaši sulīgi un gardi. Turpat blakus ir mango, kas pirmajā brīdī skatienu pat nepiesaista: zaļi, šķībi, un veikalos tie parasti parādās augustā vai septembrī. Toties – kāda tiem smarža!
Septembrī un oktobrī veikalos valda vīnogas ‘Tomson’ un ‘Sultana’ - plānu miziņu, bez kauliņiem un ļoti saldas. Tām blakus āboli, melones, granātāboli un hurma. Novembrī – apelsīni un pomelo, kivi, vilkābeles augļi un „olaugi” jeb balti baklažāni, no kā kiprieši vāra saldu ievārījumu. Decembrī pārdošanā ir dažādu šķirņu citrusaugļi: citroni, apelsīni, greipfrūti, pomelo, klementīni, bergamotes, kā arī hurma, avokado un ēdamie kastaņi – vēl viens mans gardums. To pagatavošana vienkārša: iegriezt miziņu, uzlikt uz pannas, pārklāt ar vāku, lai neaizlec, un gaidīt, līdz kastaņi izšķilsies. To lobīšana īsti piedien garajiem ziemas vakariem. Garša – saldi miltaina.
Tas, protams, nebūt nav viss. Turp aizbraucot katrs atradīs kaut ko jaunu, ko gribēsies iepazīt un pagaršot – iespēju ir bezgala daudz.

Kipras virtuve
Vairāki mani paziņas pirms braukšanas uz Kipru smalki izjautājuši gan par vietām, ko vajadzētu apmeklēt, gan par to, kur un ko noteikti vajadzētu nogaršot. Iespēju ir daudz un dažādas, viss, kā parasti, atkarīgs no maciņa biezuma.
Var izīrēt auto un sastādīt savu ekskursiju plānu, var iegriezties jebkurā Kipras tūrisma aģentūrā un izvēlēties kādu no piedāvājumiem. Var rezervēt vietu kādā viesnīcā, iepriekš labi izpētot karti un palasot internetā publicētās atsauksmes, vai arī – atvaļinājuma laikam izīrēt istabu vai dzīvokli. Jebkurā gadījumā tas izmaksās krietni lētāk, nekā šeit pieejamais tūrisma firmu piedāvājums, kurā iekļauts arī viesnīcas serviss.
Kur paēst vakariņas? Ikvienā valstī – gan pie mums, gan ārzemēs – darbojas princips: laba prece ir tur, kur stāv rinda, jeb – laba kafejnīca ir tur, kur daudz apmeklētāju. Kiprieši reti vakariņo mājās, viņu dzīvesstilam atbilstošākas ir vakariņas ārpus mājas, īpaši piektdienu un sestdienu vakaros un svētdienu pusdienās.
Tāpēc – jo vairāk apmeklētāju ieņēmuši vietas pie galdiņiem, jo gardāka un lētāka virtuve. Par šī principa pareizību esam pārliecinājušas ne reizi vien, īpaši vēlākās vakara stundās, kad atsevišķās ielu kafejnīcās grūti atrast brīvu galdiņu. Bet, ja zināms, ka šajā vakarā tur muzicēs kāds no vietējiem mūziķiem, galdiņu visdrošāk rezervēt jau iepriekš.
Vakariņošanas laiks parasti iesākas pēc astoņiem vai arī vēlāk, bet pusdienas – pēc vieniem un ilgst stundas 4-5. Nevienam nekur nav jāsteidzas, jo ne jau ēdiens kipriešiem ir galvenais. Viņi pulcējas, lai parunātos par dzīvi, paklačotos un cita starpā arī paēstu.
Ko kiprieši parasti ēd? Lai gan kādā rakstā reiz lasīju – vispopulārākie ir kartupeļi, droši varu apgalvot – gaļa! Visdažādākajos veidos pagatavota. Tai klāt, protams, dārzeņi un tur klāt vēl – citrons. Tas paredzēts sulas uzsmidzināšanai uz zivju un gaļas ēdieniem, salātiem. Tāpēc visai bieži, jau piesēžot pie galda, starterī līdz ar maizes grauzdiņiem, sieru un tzaziki mērci uz galda savu vietu ieņem četrās daļās sagriezts citrons un olīvas.
Tzaziki mērce ir viens no produktiem, ko noteikti vajadzētu pagaršot Kiprā. Tā ir kā nesalds, krējuma konsistences jogurts ar sarīvētiem jeb smalki sagrieztiem skābiem gurķiem, ķiploku un piparmētrām.
Citas mērces, kas bieži tiek piedāvātas, bet ar īpatnēju garšu: humus – gatavota no zirņu biezeņa, ķiploka, citrona sulas un olīveļļas, un tahini – gatavota no sezama sēklām un citronu sulas.
Reizēm starterī tiek piedāvāti kaperi, grilēts halumi vai feta. Starp citu – kipriešiem kaperi nav tikai marinētie Flinders rožu neatvērušies pumpuri, bet arī jauno kaperu dzinumi, pat tādi, kam ir ērkšķi.
Pasūtot salātus, pārsteigumu būs mazāk, jo pārsvarā tie ir tradicionālie grieķu salāti, ar fetas siera gabaliņiem virspusē. Svarīgi pirms ēšanas atcerēties tos apsmidzināt ar citrona sulu.
Paši populārākie kipriešu pamatēdieni noteikti ir kleftiko un suvla vai suvlaki. Kleftiko gatavo no jēra gaļas, un tas ir ilgs process – tikai vairāku stundu sautēšanās rezultātā iegūst tik mīkstu, maigu un aromātisku garšu. Suvla ir jēra, cūkas vai vistas gaļas šašliks, bet, tā kā kipriešiem nav pieņemts gaļu pirms cepšanas marinēt, tas izdodas sausāks un sīkstāks. Suvlaki ir gandrīz tas pats, tikai mazākos gabaliņos. Suvlaki visbiežāk tiek gatavoti brīvā dabā, draugu pulciņā, un visbiežāk sākas ar jēra noskatīšanu iepriekšējā dienā un gaļas ieguves procesu nākamajā rītā. Lai cienastu vieglāk un ātrāk varētu sagaidīt, kompāniju sastāda kāds stiprāks grādīgais dzēriens, bet, lai prāts neierūsētu, noder nardas vai kārtis. Reizēm tur pievienojas lukaņika un basturma (dēvētas arī par vietējām desām) - mazas desiņas, kas parasti tiek ceptas uz grila. Basturma garšvielu un pikantuma ziņā krietni pārspēj lukaņiku, un latvieša vēderam šķiet par stipru.
Mums ar meitu vislabāk garšo šeftaļa – mazas cūkgaļas kotletītes, ietītas plānā bekona šķēlītē un grilētas. Lavā atradām krodziņu, kur tās izdodas neticami gardas un sulīgas un nav nemaz tik dārgas, un nu esam to piekritējas. Mēģināju arī mājās pagatavot ko tamlīdzīgu, bet – katram citas valsts ēdienam vajadzīgas ne tikai iemaņas, bet arī nepieciešamās sastāvdaļas.
Frutētija jau sen biju pamanījusi – kiprieši vairumā pērk gan pārdošanā izliktās vīnogu lapas, gan kabaču un ķirbju ziedus. Tagad zinu, kā tos pielietot. Vīnogu lapās ietin maltās gaļas un rīsa masu un iegūst dolmu - gardus veltnīšus. Tikpat neparasts ēdiens ir čiček dolma - ķirbju ziedi, kas pildīti ar smalki sastrādātu maisījumu, kur sastāvā ir rīsi, maltā gaļa, sīpoli, piparmētras, tomātu mīkstums, olīveļļa un garšvielas. Pildījumu liek ziedkausiņos, katru no tiem aizloka kā aploksnīti, tad pildītos ziedus sakārto katlā cits citam blakus, pārlej ar nelielu ūdens daudzumu un slēgtā traukā vāra neilgu laiku. Kipriešiem šis ēdiens ir cieņā, bet es nekļuvu par tā piekritēju, iespējams, savādo garšvielu pēc.
Kipriešiem labi padodas arī musaka – ar malto gaļu, bešamela mērci un sieru pildīti baklažāni. Gardi. Krietni sātīgs ir kartupeļu sīpolu, tomātu un jēra vai cūkas gaļas sautējums māla podā - tavas. Savukārt stifado gatavo no liellopa gaļas, vispirms labi apcep, pēc tam sautē ar garšvielām uzlabotā sarkanvīnā. Ēdiens ar mazliet itālisko nosaukumu „pastičio” izrādījās krāsnī gatavots kārtains sacepums no makaroniem, maltās gaļas un bešamela mērces.
Kā piedevas gaļai visbiežāk tiek pasniegts pilavs – attāls radinieks plovam, tikai pilavu gatavo no sasmalcinātiem kviešiem, kam bieži pievieno nūdeles.
Jā, daudz un dažādi sarežģīti nosaukumi, kas nebūt vēl neraksturo visu Kipras virtuvi – esmu dzirdējusi, ka Kipras virtuve skaitoties pati bagātīgākā Vidusjūrā. Šos ēdienus paši kiprieši min kā iecienītākos.
Kā tūrists es noteikti izvēlētos mezē. Tas nav viens ēdiens, bet veseli 10 vai 20, atkarībā no izvēles. Asorti. Ja pasūtīsiet gaļas mezē, jums atnesīs cūkgaļu, liellopa, aitas un pat putna gaļu, atškirīgi pagatavotu. Ja vēlēsieties zivju mezē, ko vislabāk baudīt kādā zivju krodziņā vai restorānā, jums atnesīs visus zivju produktus, kas ir virtuvē – garneles, mīdijas, zivju suflē, kalmāru, astoņkāji u.c.. Protams, tas nebūs lēti – vidēji 17 eiro personai, bet ir to vērts, lai vienreiz nesteidzīgi izbaudītu.
Mezē pasūta minimums diviem cilvēkiem. Ēdienus pasniedz uz maziem šķīvīšiem, raiti, cits pēc cita. Vispirms vieglās uzkodas, tad – karstās. Ja būsiet izvēlējušies gaļas mezē, tad iesaku pirmos ēdienus nesteigties noēst, jo pats gardākais nāk uz beigām: kleftiko, stifado, suvla... Lai gan – ar zivju mezē jau tāpat – pati sātīgākā un gardākā – ceptā jūras zivs cipura tiek atnesta pašās beigās.
Kad būsiet daļējie iztukšojuši pēdējo šķīvīti, iespējams, vairs nebūs spēka piecelties no galda, bet nekur jau nav jāsteidzas. Pirms jums atnesīs rēķinu, vēl paredzams pārsteigums - pateicība par to, ka esat izvēlējušies šo restorānu. Dāvanā - glāze kommandorijas vai kāda cita vietējā vīna, augļu šķīvis vai saldumi.
Un pat nemēģiniet atteikties, bet lēnām to izbaudiet. Nekur nav jāsteidzas. Kiprā laiku mēra savādāk – izbaudītajos mirkļos. Iespaidos, atklāsmēs, atpūtas brīžos, saules piepildītās stundās.
Lai gan – kas to liedz arī šeit? Atrast laiku apstāties un izbaudīt atvasaras mirkli. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kipras garša

Kategorijas