Dzīvo un dzied Čehijā

2013. gada 13. septembris 00:00

682

Ar Viktoriju Petuhovsku pirmo reizi iepazinos, kad intervēju viņu pirms sešiem gadiem. Toreiz meitene mācījās Gulbenes 2.vidusskolas 12.klasē un spēlēja mūzikas skolas pūtēju orķestrī. Viņa mani bija apbūrusi ar savu skanīgo balsi, dziedot orķestra pavadījumā. Tagad 24 gadus vecā Viktorija dzīvo Prāgā (Čehija), taču joprojām viņas dzīvē vieta tiek atvēlēta arī mūzikai. Augusta nogalē, piedaloties starptautiskā vokāli muzikālā konkursā “Kolorīts 2013”, izcīnīja 3.vietu.

Ir gatava riskēt
Viktorija stāsta, ka šis konkurss ir galvenais krieviski runājošās Prāgas kopienas muzikālais notikums. Šis konkurss bija pusfināls, bet fināls notiks oktobra sākumā un tajā piedalīsies 13 dažādu valstu pārstāvji.
“Lai iekļūtu pusfinālā, dalībniekiem bija jāiziet divas atlases kārtas, kurās no pieciem desmitiem izvēlējās desmit labākos. Starp daudziem profesionāļiem es kā amatiere jutos nedaudz nedroši, taču mīlestība uz mūziku vienmēr ir lielāka par bailēm, tāpēc es riskēju un tas bija lieliski!
Pēc atlasēm līdz pusfinālam konkursantiem bija tikai nedēļa, lai sagatavotos, kas ir ļoti maz, sevišķi tāpēc, ka viena no nepieciešamajām dziesmām bija jāsagatavo no nulles un krievu valodā. Uzskatu krievu valodu par sev tuvu valodu, lieliski tajā orientējos, jo studēju krievu filoloģiju Latvijas Universitātē, taču dziedājusi krieviski es līdz šim nebiju, jo domāju, ka man ir šausmīgs akcents. Tomēr pati biju pārsteigta, cik labi viss izdevās,” stāsta Viktorija. “Otrajā kārtā iekļuva tikai pieci konkursanti, tostarp arī es. Pati bieži esmu bijusi konkursu un koncertu skatītāja, tāpēc zinu, ka tam, kurš neatrodas uz skatuves, dažkārt koncerta laikā ir garlaicīgi, tāpēc uzstājoties vienmēr cenšos sagādāt kādu pārsteigumu arī publikai. Arī šī reize nebija izņēmums, jo otrajai dziesmai es sarīkoju, manuprāt, grandiozu šovu.”

Dziesma ar pārsteigumu
Ideja par savu uzstāšanos Viktorijai prātā ienākusi pavisam negaidīti. “Protams, bija ļoti maz laika, lai visu paspētu, turklāt mani nedēļu pirms uzstāšanās pieveica saaukstēšanās, taču padoties bez cīņas es netaisījos, tāpēc konkursa otrajā kārtā uz skatuves iznācu ietērpta kā divi dažādi cilvēki. Viena manis puse (tērps, frizūra, grims) bija ietērpta vīrieša izskatā, bet otra - sievietes. Dziesma, kuru izpildīju, ir duets, tāpēc ar spoguļa palīdzību uz skatuves es centos radīt ilūziju, ka mēs esam divi. Un beigās atklāju, ka tomēr es esmu viena, kurā ir divi cilvēki,” stāsta jauniete. Konkursantus vērtēja profesionāla žūrija, tāpēc dzirdēt pēc sava uznāciena vienu vienīgu: „Mēs esam šokā, tas bija neatkārtojami!” Viktorijai esot bijis ļoti patīkami. “Izcīnītā trešā vieta pusfinālā man dos iespēju uzstāties arī konkursa finālā. Konkursa fināls norisināsies kā festivāls veselu nedēļu. Tās laikā visi konkursanti aktīvi apmeklēs dažādas skatuves mākslas nodarbības, kas palīdzēs vēl labāk sagatavoties savam uznācienam finālā. ”

Prāgā jūtos lieliski
Pēc Gulbenes 2.vidusskolas absolvēšanas Viktorija iestājās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē Krievu filoloģijas bakalaura studiju programmā. Viens no obligāti apgūstamajiem priekšmetiem bija čehu valoda, kas Viktorijai ļoti iepatikās. Patīkamu iespaidu uz meiteni bija atstājis arī ceļojums ar orķestri uz Prāgu, tāpēc, kad čehu valodas pasniedzēja izvēlējās septiņus labākos kursa studentus, lai sūtītu tos uz diviem mēnešiem uz Prāgu apmaiņas programmā, Viktorija bijusi ļoti priecīga, ka bijusi starp izvēlētajiem studentiem. “Pēc diviem mēnešiem Prāgā es sapratu, ka tā ir vieta, kurā jūtos lieliski, vieta, kurā varu realizēt visas savas ieceres, tāpēc pēc iestāšanās maģistrantūrā es atgriezos Prāgā apmaiņas programmas gaitā jau uz četriem mēnešiem. Vēlāk arī izlēmu, ka palikšu šeit,” stāsta jauniete. Iejutusies Prāgā viņa ir jau kopš pirmās minūtes. “Uzreiz jutos kā mājās, šaubu nebija. Šobrīd dzīvoju dzīvoklī kopā ar vēl divām kaimiņienēm,” stāsta Viktorija. Viņa atzīst, ka čehi ir ļoti mierīga un jauka tauta. “Viņi ir tādi… varētu teikt - nesaspringti, viss notiek viegli, it kā rotaļājoties. Ļoti ciena cilvēkus, kuri cenšas runāt čehu valodā, dažādi atbalsta un palīdz, ja redz, ka cilvēkam ir vajadzīga palīdzība. Uzņemta es šeit tiku lieliski. Visiem ļoti patīk, ka esmu no Latvijas, un viņi jūtas pārsteigti, ka nepilnu divu gadu laikā, dzīvojot Čehijā, esmu iemācījusies tik labi runāt viņu valodā.”
Protams, Viktorija atzīst, ka ir grūti būt prom no mājām, no ģimenes, jo mājās viņa atbrauc tikai reizi gadā - Ziemassvētkos. Ikdienā ar ģimeni un draugiem viņa kontaktējas ar interneta palīdzību. “Uz Gulbeni galvenokārt braucu atpūsties - baudīt laiku ar ģimeni, satikt draugus, iegriezties mīļajā mūzikas skolā, lai apciemotu Donātu Veikšānu. 15 orķestra sastāvā pavadītie gadi vienmēr rosina manī nostalģiskas sajūtas. Tieši orķestris man iemācīja mīlēt mūziku tās visās krāsās.”

Vēlas studēt konservatorijā
Lai arī darbu neesot bijis viegli atrast, Viktorija šobrīd strādā Prāgas Attīstības centrā – starptautiskā kompānijā, kas nodarbojas ar konferenču rīkošanu. Viņa ir komunikāciju menedžere un atbildīgā persona par biznesa pasākumu konferences laikā. “Ikdienā brīvi izmantoju visas četras valodas, kuras protu – latviešu, krievu, angļu un čehu. Vēlos pamēģināt iestāties Prāgas konservatorijā. Pazīstamie mūziķi saka, ka esmu gana talantīga, lai viņi mani uzņemtu bez nopietniem iestājeksāmeniem. Iespējams, to arī mēģināšu darīt,” stāsta Viktorija. Viņa atklāj, ka mūziku cenšas neaizmirst ne dienu. “Joprojām rakstu dziesmas, dziedu, spēlēju flautu un klavieres. Aktīvi iesaistos krieviski runājošās mākslinieciskās kopienas „Pragmatiki” rīkotajos muzikālajos pasākumos. Esmu arī piedalījusies atlasēs čehu talantu šovos.” Bez aizraušanās ar mūziku Viktoriju saista arī dzeja, proza. Viņa arī pati šad tad kaut ko uzraksta. “Man patīk lasīt, ceļot, iepazīt jaunas vietas un cilvēkus, patīk šūt - bieži vien saviem skatuves tērpiem roku pielieku arī pati. Esmu arī atgriezusies pie gleznošanas (mācījos mākslas skolā),” stāsta jauniete.
Vai tuvākajā laikā Viktorija plāno atgriezties Latvijā un Gulbenē? “Atgriešanos Latvijā neizslēdzu, taču šobrīd tam gatava vēl neesmu. Šķiet, ka tik daudz kas vēl jāpaspēj izdarīt te, Prāgā. Par Gulbeni - ir grūti pateikt. Laikam jau pēc Prāgas virsotnēm tur man būs par šauru, bet arī to neizslēdzu. Visādi jau dzīvē notiek...”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvo un dzied Čehijā

Kategorijas