Atbalstu tiesībsarga centienus

2013. gada 19. septembris 00:00

263

- Man grūti spriest, kāpēc vispār tika ieviestas darba burtnīcas plašos apmēros, es pati pedagoģiskajā darbā nepraktizēju darba burtnīcu obligātu iegādi apmācāmo priekšmetu satura apguvei, jo viennozīmīgi katrs skolēns ir atšķirīgs un atšķirīga ir arī viņa mācību satura uztvere un apguve, kuru nevar iekļaut darba burtnīcā. Arī vecāku finansiālā situācija nekad nav bijusi vienāda, un nespēja iegādāties nepieciešamās darba burtnīcas pašam skolēnam rada zināmus psiholoģiskus traucējumus, noslēgtību mācību gadu uzsākot.

Prioritāte ir mācīt mācīties
Mācību stunda ir process, kurā notiek zināšanu apguve, ir saskarsme starp skolotāju un skolēnu, kā arī starp pašiem skolēniem. Stundas mērķis nevar būt darba burtnīcu aizpildīšana. Darba burtnīcas ir tādas, kas it kā aizstāj lasīšanu par tēmu, ir kā konspekts, bet tam taču ir domātas mācību grāmatas, vai arī darba burtnīcas satur jautājumus vai apgalvojumus, kurus būtībā var uzdot skolotājs stundas laikā, tādos gadījumos es arī neredzu darba burtnīcu atdevi.
Domāju, ka profesionālam skolotajam nav nekādu problēmu novadīt stundu, neizmantojot darba burtnīcas. Prioritāte ir mācīt mācīties. Protams, laiks, kad mājās skolotājs gatavoja uzskates materiālus, ir pagājis, šobrīd tas vairs nav tik darbietilpīgs process, jo iespējas izmantot jaunāko tehnoloģiju ir arī Latvijas skolās.
Darba burtnīcas pašas par sevi nevar novecot, novecot var pedagogs, novecot var mācību metodes. Pedagogu vidējais vecums valstī ir pāri četrdesmit gadi, tas ir zināms pamats metodes izvēlē. Ļoti maz ir tādu pedagogu, kuri mērķtiecīgi un ātrāk nekā skolēni apgūst modernās tehnoloģijas un izmanto datorprogrammas mācību satura mācīšanā.

Arī internetā ir pieejami papildmateriāli
Domāju, ka ir skolēni, kuri līdz galam neizprot, kādēļ jāpilda tās burtnīcas, ir pieraduši pie kaut kādas sistēmas. Vislabāk būtu, ja katrs skolotājs savām stundām izveidotu savu apmācības sistēmu ar vai nu darba lapām, vai darba burtnīcu konkrētai klasei, bet pedagoga intelektuālā darba apmaksa ir neadekvāti zema mūsu valstī, tādēļ publicēto darba burtnīcu izvēle ir labākais nākamais risinājums.
Manā pieredzē pirmās divas mācību nedēļas vienmēr ir bijušas klases un skolēnu diagnostika attiecīgajā priekšmetā, klases iepazīšana, tad ir tematisko plānu attiecināšana konkrētai klasei un apmācības procesā individuālas pieejas izmantošana. Nevarēja būt ne runas jau maijā sastādīt darba burtnīcu sarakstu, jo skolēni arī mainās, mainās to attieksmes un prasmes. Tomēr individuāla pieeja stundās ir vislabāk praktizējama skolēnu skaitam klasē līdz piecpadsmit skolēniem, bet, ja ir ap trīsdesmit skolēniem klasē, protams, darba burtnīca ir viens no veidiem, kā visus vienlaikus nodarbināt visu mācību gadu.
Jebkurā gadījumā nav tādas darba burtnīcas publicētas, kas kavētu mācību satura apguvi, tās veicina temata apguvi, bet šobrīd arī internetā ir pieejami daudz plašāki papildmateriāli, kas ir skolēniem šķiet interesantāki, daļa ir zināma par brīvu, skolēns var izvēlēties pats sev atbilstošāko, tie dod rezultātus mācību vielas apguvē. Bet atkal atgriežamies pie tā, ka tieši skolotājs iemāca skolēnam atrast šos papildmateriālus vai norāda sākotnējas adreses, tātad skolotājam atkal jau jāzina tās pirmajam.
Es atbalstu tiesībsarga centienus mazināt skolēnu vecāku izmaksas, beidzot tas ir panākts. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vairs neplāno izdevumus darba burtnīcām, tas jau arī nemaz nav tās uzdevums, un labi vien ir, ka paziņo par to tagad, lai skolotāji laikus var plānot nākamo gadu bez nekādas neziņas vai stresa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atbalstu tiesībsarga centienus

Kategorijas