Pie krīzes esam pieraduši

2013. gada 20. septembris 00:00

547

“Kraujas Z” ir tirzmaliešu ģimenes uzņēmums. „Tajā strādājam visi, arī dēls, kurš atbild par tehnikas remontiem un sagādes jautājumiem. Strādā arī vīra brālis un mans brālis. Ģimenes uzņēmumā viss nav nemaz tik vienkārši. Tomēr galvenais, ka mums pašiem ir darbs, jo mazo uzņēmumu būtība un arī uzdevums ir nodrošināt savai ģimenei iztiku, lai nevienam nav jālūdz palīdzība,” saka Sandra Zirne, iekārtojusies krēslā uzņēmuma ofisā, kas ierīkots atsevišķā ēkā, lai nodalītu mājas un darba dzīvi.
Savulaik Sandra, kura ir galvenā runātāja, strādājusi Tirzas pagasta pašvaldībā par pagasttiesas priekšsēdētāju, tad palikusi bez darba, bet vīrs Jānis jau tolaik bijis saistīts ar mežiem. Tad arī pieņemts lēmums, ka abi ir jauni cilvēki un jāuzsāk pašiem savs bizness. Vienīgā tehnika sākumā bijis traktors, tāpēc pirmais ceļš mērots uz „Hipotēku un zemes banku”. „Toreizējā bankas pārvaldniece Līga Nagle mums uzticējās un piešķīra 12 tūkstošus latu lielu kredītu. Tajā laikā tā bija liela summa, bet aizdevums bija pirmais atspēriena solis. Sākumā bijām reģistrējušies kā zemnieku saimniecība, bet vēlāk izveidojām sabiedrību ar ierobežotu atbildību,” atceras Sandra. Par pirmo kredītu uzņēmums iegādājies „Belarus” traktoru, kas godam kalpo vēl šodien. Saprotot, ka ar to vien ir par maz, saimnieki atkal riskējuši un devušies uz banku un līzinga kompānijām pēc nākamajiem aizdevumiem. Šodien uzņēmuma rīcībā ir jaudīga un moderna meža izstrādes tehnika, darbs tiek dots gandrīz 20 cilvēkiem. Savulaik nodarbināti pat 24 strādnieki.

Neskaidrības rada nodokļu politika
Pagaidām uzņēmums nodarbojas tikai ar mežizstrādi, bet tiek domāts arī par pārstrādi, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. „Diemžēl vēl arvien par to nav nekādas skaidrības. Tā ir vislielākā problēma, ka uzņēmēji nesaprot, kas notiks nākotnē. Nav nekādas skaidrības par nodokļiem. Pārāk liels ir sociālais nodoklis, ko uzņēmējs maksā par nodarbinātajiem. Šobrīd tie ir 24,9 procenti, bet to vajadzētu samazināt vismaz līdz 20 procentiem. Tas, manuprāt, ļautu samazināt ēnu ekonomiku, jo pašreizējā nodokļu politika uz to tikai mudina. Saprotu, ka valstij ir vajadzīgi nodokļi, bet arī uzņēmējiem ir jāizdzīvo, jo nodokļi nospiež uzņēmējus. Katru mēnesi SIA „Kraujas Z” tikai par darbiniekiem samaksā 5000 latu sociālo nodokli. Ir jāatlicina līdzekļi arī cirsmu iegādei, kur tad vēl degvielas un rezerves daļu iegāde. Ar tiem saistītie izdevumi tikai palielinās. Cenšamies visus nodokļus samaksāt laikā, neko nekavējot. Man joprojām nav skaidrs, kāpēc nav kārtīga valsts attīstības plāna, kurā paredzēta arī mežsaimniecības nozares plānveidīga attīstība, jo mežs ir mūsu valsts lielākā bagātība, ko mēs varētu izmantot, lai radītu jaunas darbavietas, lai valsts kasē ieplūstu nodokļi? Kāpēc mēs kokmateriālus pārstrādei izvedam no valsts, ja pašiem varētu būt savi pārstrādes uzņēmumi? Par to it kā runā, bet reālas rīcības jau nav. Es neredzu mūsu valsts atbalstu mežiniekiem, lai gan ir valstis, kur mežistrādē izmantotajiem traktoriem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis,” stāsta uzņēmēja.

Eksports arī uz Igauniju
Uzņēmums cirsmas galvenokārt pērk pa visu Vidzemi, sadarbojoties lielākoties ar privāto mežu īpašniekiem. Ar valsts mežu izstrādi uzņēmums nenodarbojas. Apaļkoku uzņēmums pārdod gan daudziem Latvijas kokmateriālu pārstrādes uzņēmumiem, gan arī eksportē uz Igauniju, jo tur salīdzinoši ir lielākas cenas atsevišķam apaļkoku sortimentam. „Mēs nedzenamies pēc augstākajām cenām, bet liekam uzsvaru uz ilggadējiem sadarbības partneriem. Uzņēmuma darbības labākā reklāma ir sadarbības partneru atzinība. Savulaik nozīmīgs partneris bija arī akciju sabiedrība ”Latvijas valsts meži”, kam tika sniegti transporta pakalpojumi, bet šobrīd to nedarām, uzskatot, ka paši nodarbojamies arī ar mežizstrādi, tāpēc ļaujam šajā sadarbībā iespiesties tiem, kas sniedz tikai transporta pakalpojumus. Mēs paši varam nodrošināt visu mežistrādes ciklu. Katru gadu vienmērīgi aug arī uzņēmuma apgrozījums. Strādājam ar peļņu,” rēķina Sandra.

Jauns mežs 20 hektāru platībā
SIA „Kraujas Z”, piemēram, pagājušajā gadā iestādījuši jaunu mežu par Eiropas atbalsta naudu lauksaimniecībā neizmantotajās platībās vairāk nekā 20 hektāru platībā papildus ar likumu noteiktajai izcirsto meža platību atjaunošanai. Šogad vairāk nekā 70 hektāru platībā ir jākopj jaunaudzes. Arī tam tiek izmantots Eiropas finansējums. ”Šo darbu veicam pašu spēkiem, piesaistot arī pašnodarbinātās personas, tomēr ar katru gadu arvien vairāk pārliecināmies, ka laukos trūkst laba darbaspēka, lai gan esam gatavi viņiem iedot gan darbarīkus, gan samaksāt nodokļus un tamlīdzīgi. Kuram katram mežistrādes tehniku uzticēt nevar, tāpēc sūtām cilvēkus mācīties,” stāsta Sandra.
Viņa uzskata, ka jau deviņdesmitajos gados mežos lielie koki ir izcirsti. „Jebkurš mežs ir cērtams pareizā laikā. Nevaram gaidīt brīdi, kad koks izaugs pārāk liels. Iespējams, ka valsts mežos ir samazināts cērtamo koku apkārtmērs tikai tāpēc, lai gūtu peļņu. Slikti, ka valsts meži nesakārto savas platības. Joprojām valsts mežos nav iztīrītas snieglauzas. Mēs joprojām daudz strādājam, lai izzāģētu nolauztos mazos kokus. Jānis vienmēr mežu uzlūko ar saimnieka aci un piktojas, kāpēc privātais uzņēmums vai meža īpašnieks var sakopt mežu, bet valsts nevar,” piktojas arī Sandra.

Nodarbojas ar labdarību
Uzņēmums nodarbojas arī ar labdarību, sadarbojoties ar „ziedot.lv”, materiālā palīdzība ārkārtas gadījumos tiek sniegta arī strādniekiem, finansiālais atbalsts netiek liegts arī dažādos pagasta pasākumos un tamlīdzīgi. Kolektīvs dodas kopīgās ekskursijās un tiek sveikts Ziemassvētkos. „Šovasar strādniekiem kopā ar ģimenēm noorganizējām braucienu uz Igauniju, kur jau ir ieviests eiro. Kā uzņēmēja eiro ieviešanā Latvijā saskatu plusus, jo ienākumi no eksporta, kā arī līzingi ir ņemti eiro, bet cilvēkiem naudas maiņa būs smaga. Kopīgie braucieni ļauj arī darbinieku sievām izrauties no mājām. Laukos diemžēl ir cilvēki, kas pat līdz Rīgai nav varējuši aizbraukt. Lauki diemžēl paliek arvien tukšāki, dzīves līmenis tajos krītas, tieši tāpēc atbalstām jaunos cilvēkus, kuri nāk pie mums praksē. Maksājam viņiem arī darba algu,” stāsta uzņēmēja, kuras vaļasprieks ir puķes. Pēdējā laikā tam pievienojusies vēl viena aizraušanās – astroloģija, kas, izrādās, palīdz arī uzņēmuma nākotnes izzināšanā.
Sandra gan uzsver, ka galvenokārt uzņēmumam ir jāatrodas nemitīgā attīstībā. „Arī krīzes laikā, iespējams, ejot uz risku, mēs iegādājāmies jaunu kokvedēja automašīnu. Vai tad domājat, ka krīze šodien ir beigusies? Nav beigusies, bet mēs visi esam pie tās pieraduši.”

Fakti

◆ SIA „Kraujas Z” dibināta 2000.gadā.
Šobrīd dod darbu 18 cilvēkiem, nodarbinot
3 baļķvedēja vadītājus,
3 mežizstrādes tehnikas vadītājus, 2 remontstrādniekus, 1 traktoristu,
3 harvestera vadītājus un vēl citus speciālistus.

◆ Uzņēmums iepērk mežus un cirsmas par labām cenām, sniedz mežizstrādes pakalpojumus un kokvedēja transporta pakalpojumus, atjauno un kopj izcirstās meža platības.

◆ Galvenie sadarbības partneri ir Latvijas mežu īpašnieki – gan fiziskas, gan juridiskas personas.

◆ 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar 2010.gadu palielināts 2,55 reizes. Arī 2012.gadā uzņēmums strādājis ar peļņu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pie krīzes esam pieraduši

Kategorijas