Ceļš uz grāmatu bijis ilgs

2013. gada 24. septembris 00:00

Gulbenes kultūras centrā 20.septembra vakarā tika svinēti svētki Daigas Kalinkas dzejas grāmatai „Sev un Tev”. Tajā, kā saka pati autore „beidzot kopā salikti, salasīti, sagūstīti mani pa pasauli klīstošie vārdi.” Atklājot grāmatas atvēršanas pasākumu, Gulbenes bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa atzina, ka ikviena jauna grāmata, kas tiek izdota mūsu novadā, ir svētki ne tikai autoram, bet arī lielai lasītāju saimei.

Ar sievišķīgu smalkumu
“Daigas dzejā tvertie mirkļi ir kā mazas gleznas. Viegls krāsu akcents, un - vietām tie kairina kā kafijas smarža un šķiet apskurbuši no magoņu trauksmainās ziedēšanas, vietām izskan kā krītošu lapu lietū gaistošas dzērvju klaigas, toties citviet nolīst kā visbaltākais laiks, kā saules lietus pār sev tuviem cilvēkiem. Krāsaini mirkļi. Dzīvesgudri un pacietīgi, neuzbāzīgi un pieticīgi, iztvīkuši un mazliet nosaluši, priecīgi un ar vēju skrieties kāri. Vienā gleznā iegleznoti – kā dzīparu dzīpariem izmargoti. Pieskārieni un mirkļi. Kā skaļi neizrunāti vārdi vai trausli ieskicētas līnijas, kas ved uz klusinātu sarunu ar lasītāju. Kā saudzīgi vai kolorīti pieskārieni ikviena lasītāja domu stīgām. Katra vibrācija liek tām sanēt un zumēt, līdz aizkustina un mudina dzīvot līdzi. Varbūt šīs rindas ir... nenosūtītās vēstules Tev?” tā grāmatas autores dzeju raksturoja I.Krūmiņa. Daigas krājums priecē ne tikai dzejas cienītājus, bet arī tos, kas pazīst viņas otu pieskārienus zīdam, jo grāmatā rakstītos vārdus papildina krāsainas gleznu reprodukcijas. Dzejas krājums ir sievišķīgi smalks. Tā autore it kā ar vienkāršiem vārdiem un salīdzinājumiem spējusi atklāt sievietes iekšējo pasauli. Daigas dzeja būtībā ir intīma viņas saruna pašai ar sevi.
„Man šī ir ļoti nozīmīga diena, jo tie vārdi, kas iepriekš ir bijuši pierakstīti uz salvešu malām, dažādās piezīmju burtnīcās, ceļojuši internetā, tikuši iekalti kapu piemineklī, atnākuši atpakaļ pie manis sirsnīgu novēlējumu veidā, tagad ir raduši mājvietu – sakārtoti un salikti grāmatā. Ceļš uz grāmatu patiesībā ir bijis diezgan ilgs. Pirmais paldies, ka tā ir tapusi, manai ģimenei, kura ir man palīdzējusi, līdzi jutusi un dažādi atbalstījusi. Vislielākais paldies manai mammai! Arī Ivetai, kura ir mani labvēlīgi vilkusi, stūmusi un „aizstūmusi” līdz grāmatai. Laikam cilvēkam pienāk zināms vecums, kad viņš vairs nebaidās parakstīties ar savu vārdu un uzvārdu. Cilvēks, kam pateicoties es sāku rakstīt, ir mana vismīļākā latviešu valodas skolotāja Gulbīša vidusskolā Dagmāra,” uzrunājot klātesošos, teica grāmatas autore, kura savu dzeju savulaik publicējusi ar pseidonīmu Sibilla.

Daudziem sagādā pārsteigumu
„Es jūtos patīkami pārsteigta, jo Daiga ir tāds cilvēks, kurš vispirms izdara, tad parāda un tikai tad runā. Ja kaut kas nav paveikts līdz galam, par to viņa nerunā. Protams, kā mamma es lepojos ar savu meitu. Arī pasākums bija ļoti jauks un emocionāls. Es pati dzeju nerakstu, bet savulaik kalu rīmes. Biju pierakstījusi blociņu ar tām, bet iznīcināju. Pēc tam rakstīju atkal jaunas,” stāsta Daigas mamma Antra. Savukārt Daigas brālis Aigars bija apņēmības pilns turpmāk pievērsties arī dzejas lasīšanai. Viņš solīja, ka noteikti izlasīs māsas dzejoļu krājumu.
Daigai dziesmu dāvāja dzejnieks Arvis Degums un Aivars Osis, kurš pasākumā iejutās fotogrāfa lomā, grāmatas autorei pat sarīkojot fotosesiju. Ar savām kompozīcijām grāmatas atvēršanas svētkiem muzikālo ietērpu radīja mūziķis Grigorijs Gorodko. Daigas dzeju lasīja Gulbenes Tautas teātra aktieri.
Dzejas krājums izdots Vītola izdevniecībā. Izdevniecības redaktore Ilona Vītola atzina, ka Daigas dzejas krājumam ir „ļoti skaista āriņa un ļoti skaista iekšiņa”. Visi, kas iegādājās jauno dzejas krājumu, stājās garā rindā, lai saņemtu autores autogrāfu. Jāpiebilst, ka arī Gulbenei veltītās dziesmas vārdu autore ir Daiga, bet mūziku komponējis Normunds Mazūrs.

* * *
Tu esi saulriets
Aiz pasaules malas krītošs.

Tu esi ziedošs prieks,
Bezgalīgi vīstošs.

Tu esi siltu glāstu gūsts.

Tu esi –
Mana skaistākā
vakardiena.

* * *

Ar smagu un dubļainu papēdi
Tu uzkāpi maniem sapņiem uz astes.

Tagad es kliboju romantiskos vakaros
Un nestājos šaubīgos sakaros.
Piezemēti dzīvojos.
Neredzu dzērves lidojam,
Baroju zvirbuļus smiltīs.

Nokāp no manas astes!...

* * *
Manā dzērvju kāsī
Nepareiza dzērve lido –
Ar asti pa priekšu!
Kā var gaisā klibot?
Nu, ko tur teikt –
Arī tā ir skaisti lidot.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ceļš uz grāmatu bijis ilgs

Kategorijas