Projektu lietderīgumu vērtē deputāti

2013. gada 26. septembris 00:00

191

Kā saprast, kurš projekts ir lietderīgs, bet kurš ne? Kurš būtu atbalstāms, bet kurš ne?
Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Guna Švika skaidro, ka visas projektu idejas tiek apkopotas katra gada investīciju plānā, ko analizē un apstiprina deputāti. Idejas tiek saņemtas no deputātiem, pārvalžu vadītājiem, iestāžu vadītājiem un citiem. Nodaļa idejas apkopo. Pēc tam izanalizē, vai tās atbilst novada attīstības plānam. “Parasti jau atbilst, jo, strādājot pie attīstības plāna, arī visi ir iesaistīti,” piebilst G.Švika.

Vajag vēl un vēl
“Atveroties projektu iespējām, tiek ņemts investīciju plāns un atbilstoši tam virzīti tālāk projekti. Protams, tagad jau konkrēti zinot katra projekta nosacījumus, deputāti vērtē, ir vai nav lietderīgi. Tikai pēc deputātu lēmuma var iesniegt projekta pieteikumu attiecīgajam fondam izvērtēšanai. Lielākā daļa projektu tiek sniegti uz atklātajiem konkursiem, kur iepriekš nevar zināt, kurus atbalstīs, bet kurus ne,” stāsta G.Švika un piebilst, ka darbinieki veic tehnisko darbu, lēmumu pieņem deputāti, kuri ir tiesīgi arī paši pārskatīt lēmumu.
“Nodaļā neviens nekad nav nācis un teicis, ka kaut ko nevajag, tieši otrādi, ka vajag vēl un vēl papildināt investīciju plānu. Arī par kaut kādiem nelietderīgajiem projektiem man nav informācijas.
Jāņem gan vērā tas, ja grib piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, tad stingri jāvadās pēc Ministru kabineta noteikumos norādītajām pozīcijām un naudu drīkst ieguldīt tikai noteikumos paredzētajiem mērķiem un nekam citam. Varbūt cilvēki saka, ka viņi gribētu citādi. Protams, katram ir savs viedoklis un tas ir normāli, bet projekta nosacījumi ir stingri, ja tos neievērosim, finansējumu nesaņemsim,” skaidro G.Švika.

Neatbalstāmie līdz domes sēdei nenonāk
Deputātam Gunāram Ciglim nenāk prātā projekts, kurš būtu bijis nelietderīgs, jo tie, kas nav bijuši atbalstāmi, parasti jau līdz domes sēdei nemaz nenonākot. Viņš stāsta, ka, izvērtējot projekta lietderību, tiekot ņemti vērā dažādi vērtēšanas kritēriji. Piemēram, vai tas kaut kad var atmaksāties. Bieži vien esot tā, ka projekti prasa daudz papildizmaksu. “Tad tie ir diskutējami jautājumi. Piemēram, par sporta zālēm. It kā jau tajā brīdī sporta zāli var uzbūvēt, bet tad uzreiz vajag darbiniekus, to ir nepieciešams apsildīt, uzturēt un tas viss uzliek budžetam lielu slogu,” saka G.Ciglis un piebilst, ka savukārt ielu projekti vienmēr vairāk vai mazāk ir atbalstāmi, jo pa sabrukušu ielu neviens nevar pabraukt. Viņš arī uzskata, ja kāds projekts ir iesākts realizēt, tad tas arī jāpabeidz, lai nesanāk tā, kā ar ģimnāzijas starpbūvi. “Tai vajadzēja būt jau pabeigtai pirms četriem gadiem, nevis noturēt četrus gadus un tagad domāt, kā lai pabeidz. Manuprāt, ja kaut kas jau ir sākts darīt, tad tas jāizdara līdz galam,” saka G.Ciglis.

Politika – stratēģijas spēle
Deputāts Intars Liepiņš atzīst, ka tad, kad viņš paceļ roku par kādu projektu, ir izvērtējis visus plusus un mīnusus, kā arī ietekmi uz novada attīstību. “Visi projekti izraisa diskusiju, vismaz tam tā vajadzētu būt, jo tikai tad var izvērtēt plusus, mīnusus, ieguvums, zaudējumus. Taču bieži vien valda uzskats, ja Eiropas Savienība piedāvā finansējumu, tad grābjam, ko varam, neskatoties, vajag vai ne. Ja dod, tad ņemam. Pēc laika valstī paliek daudz tukšu ēku, kurās ir ieguldīta Eiropas Savienības nauda. Beigās tas vēl ir robs pašvaldības budžetā, jo naudu varēja iztērēt lietderīgāk. Bet tas ir uz katra deputāta sirdsapziņas un uz viņa atbildību,” saka I.Liepiņš un piebilst, ka reizēm esot jāsaķer galva, kad par kādu jautājumu esot bijis pozitīvs balsojumus. Tieši par kuru tā esot bijis, I.Liepiņš neatklāj. “Politika - tā ir tāda stratēģijas spēle. Jebkuru jautājumu var noformulēt tā, lai cilvēks nenobalsotu pret, līdz ar to šādā veidā jautājums tiek aizlaists, bet tas notiek visur. Kā ir teicis Guntis Blūms – balsojuma rezultātu izlemj klusējošais vairākums,” saka I.Liepiņš.
Runājot par lobiju, kas, iespējams, var slēpties zem kāda projekta, deputāts norāda, ka lobijs jau pastāv visā pasaulē. “Lobijs patiesībā nav pati sliktākā lieta, ja tas nes pienesumu, nevis zaudējumus,” ir pārliecināts I.Liepiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Projektu lietderīgumu vērtē deputāti

Kategorijas