Saskatījās internetā

2013. gada 27. septembris 00:00

1116

Katru nedēļas nogali, brīvdienās un svētkos gulbeniete Evita Zālīte kopā ar meitām sēžas pie automašīnas stūres vai autobusā, lai mērotu ceļu no Gulbenes uz Baltinavu, kur savā zemnieku saimniecībā dzīvo un strādā viņas vīrs Jānis Zālītis. Pirms pieciem gadiem abi iepazinušies internetā. Šā gada 24.augustā Evita un Jānis reģistrēja savu laulību Balvu novada dzimtsarakstu nodaļā.
Ikdienā Evita strādā par vizuālās mākslas skolotāju Gulbenes 2.vidusskolā un ir populāra leļļu māksliniece, viņas darinātās lelles patīk visiem, bet Jānis savā saimniecībā, kur palīdz arī viņa mamma, audzē gaļas lopus un nodarbojas ar biškopību. „Mēs abi esam kopā, bet šķirti. Tāda diemžēl ir dzīve, jo mūsdienās ģimenē ir vajadzīgi regulāri ienākumi. Tas, ko lauksaimniekam reizi gadā samaksā Eiropa, nekam neder. Tā ir vienreizēja gada alga. Diezin vai cilvēks prot šo vienreizējo gada algu sadalīt: to tērēšu janvārī, februārī, martā. Arī audzējot gaļas lopus, peļņa ir tikai rudenī. Jānim ir daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 90 hektāri. Viņam grūti atstāt saimniecību, tāpēc uz Baltinavu ceļu biežāk mēroju es. 45 minūtes un 60 kilometriem kā ar akmeni pāri pārsviest. Jānis ir dzimis Cēsīs, bet uz Baltinavas novadu pārcēlies, atgūstot īpašumā sava vectēva zemi. Citām sievām vīri strādā Anglijā un gadu neiznāk satikties, bet kas tad mums? Piecas dienas, un abi varam būt kopā. Ir taču arī tālrunis. Ikdienas darbā dienas tik ātri sasienas kamolā, ka tikai vakarā attopos, ka Jāņa nav blakām. Piedevām kāzās man vēl uzdāvināja piecus pīlēnus. Tā nu, dzīvodama pie mammas Gulbenē Lazdu ielā, ucinos ar visu. Kolēģiem skolā smejos, ka rītos man ir pilns darbu komplekts. Pat jāpaspēj pīlēm tārpi sarūpēt,” smejas Evita.

Vispirms notestējusi
Ar Jāni Evita iepazinusies interneta portālā „draugiem.lv”. Izpētot, cik cilvēkiem uzvārds ir Zālītis, Evita ievērojusi puisi, kuram tāds pats vārds un uzvārds kā viņas tēvam, kurš dzīvo Lejasciema pagastā. It kā pa jokam viņa Jānim uzrakstījusi: „Sveiks, mana tēva vārda uzvārda brāli!” Atbildi nenācies ilgi gaidīt. „Par mūsu iepazīšanās dienu abi uzskatām 2008.gada 20.septembri, lai gan klātienē satikāmies oktobrī, jo tad tiek svinēta Skolotāju diena. Uz norunāto vietu Gulbenes centrālajā skvērā pie strūklakas Jānis ieradās ar koši sarkanu rozi. “Biju uztraukusies, bet mums uzreiz izveidojās labs kontakts. Pirms tam arī vēstulēs Jānim tiku uzdevusi daudz jautājumu, piemēram, ko viņš domā par ģimeni, darbu, kā ar alkoholu, kādas ir intereses? Viņš uz visiem jautājumiem atbildēja atklāti. Atbildes mani apmierināja. Tā arī sākās mūsu draudzība,” atceras Evita. Nepilnus divus gadus regulāri abi satikušies, līdz pieteikusies meitiņa Esmeralda, kurai ir trīsarpus gadu. „Līdz ar meitiņas piedzimšanu mūsu saikne kļuva daudz ciešāka. Domājam arī vēl par bērniņu, cerot, ka tas būs puika, jo ir taču vajadzīgs vēl viens Jānis Zālītis,” piebilst Evita. Abi audzina arī Evitas meitu Līvu, kurai ir 12 gadu.

Ar kāzām nesteidzas
Lai gan Jānis vairākkārt Evitai izteicis priekšlikumu par kāzām, viņa izturējusies atturīgi.
„Es biju tā, kas šo soli atlika no vasaras uz vasaru. Arī šajos Līgosvētkos Jānis abām mammām prasīja, vai drīkst mani precēt. Beidzot nolēmām, ka sarakstīsimies Balvu dzimtsarakstu nodaļā. Būdami Balvos, spontāni aizgājām un uzrakstījām pieteikumu, ka kāzas būs 31.augustā. Par vedējiem izraudzījāmies Jāņa brāli Voldemāru ar sievu, bet viņa aizņemtības dēļ kāzu dienu nācās pārcelt uz 24.augustu. Burtiski stundu pirms ceremonijas atkal zvanīja vedēji, lai pateiktu, ka nevarēs ierasties arī šajā datumā. Nekas cits neatlika, kā lūgt savu kolēģi Lauru un viņas vīru Ingusu Matisonus, lai viņi ceremonijas laikā ir mums blakus,” stāsta Evita. Par kāzu mielastu gādājusi Jāņa mamma un kaimiņmāju saimniece. Uz dzimtsarakstu nodaļu devušies katrs no sava novada. „Es apzināti iegādājos tādu kāzu kleitu, lai to varētu izmantot arī citos pasākumos. Ja kādreiz ar Jāni apstiprināsim laulību baznīcā, tad šūšu baltu,” prāto Evita. Laulības gredzenus darinājis jaunā vīra brālis Voldemārs Zālītis, kurš ir rotkalis. Jāņa gredzenā ir iegravēts Evitas vārds, bet Evitas – vīra vārds. „Kad Jānis mani iepazīstināja ar savu mammu, viņš teica, ka saticis meiteni ar tādu pašu uzvārdu,” piebilst Evita.

Viens otru papildina
„Visiem mūsu kāzas bija liels pārsteigums. Daudzi man vaicāja, kas tagad ir mainījies. Iespējams, mainījusies ir mana pārliecība. Uzskatu, ka cilvēkiem obligāti ir jāapprecas līdz 30 gadiem, jo tad ir tās rozā brilles, tad nav nekāda apjukuma, jo cilvēks jūtas drošs, ka par visu parūpēsies mammas un tēti. Mūsu gadījumā par visu bija jāgādā pašiem. Atšķirība ir arī tā, ka es atpūšos vasarā, kad Jānim tad ir visspraigākais darba laiks, jo lopiem jāsarūpē barība. Protams, es arī metos iekšā visos darbos, cik vien tas ir iespējams. Jānis, savukārt, atpūšas ziemā, kad es esmu brīvāka. Es savā būtībā esmu mierīga un nosvērta, bet Jānis - ietiepīgs. Es daudz nestrīdos, labāk paklusēju un pēc tam izrunājos,” salīdzina Evita. Viņa uzteic vīru par to, ka viņam ir mākslinieciska dvēsele un arī talants. „Viņš man daudz palīdz ar izdomu, iesaka, ko papildināt, lai manām darinātajām lellītēm piešķirtu īpašu odziņu. Vienu gadu, kad gaidīju Esmeraldu, Jānis dzīvoja Gulbenē pie manis. Tolaik pie Birutas Akmentiņas Tautas lietišķās mākslas studijā mācījos aust šalli. Beigās Jānis bija tas, kurš šo šalli noauda. Viņš arī no koka prot izgatavot skaistas lietas, piemēram, mājvārdus. Tējas namiņš manas mammas dārzā arī ir viņa veidots. Mēs viens otru papildinām,” Evita dalās sajūtās. Arī tajās, kas likušas apzināties, ka vīru pilsēta sasaista, jo viņš jūtas brīvs laukos. „Pagaidām neko nesaku, bet kādreiz nākotnē pārcelšos uz dzīvi laukos, šobrīd gan ir jāpelna nauda, jo ir jāizaudzina meitenes,” saka Evita.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saskatījās internetā

Kategorijas