Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atrāda muzeju pēc pārvērtībām

Inita Savicka

2013. gada 27. septembris 00:00

60
Atrāda muzeju  pēc pārvērtībām

Vakar pēc domes sēdes uz Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja fasādes nodošanu un Jūlija Madernieka gleznas atklāšanu pulcējās novada domes vadība, kuplā skaitā arī deputāti, kuri nemaz tik bieži nav manāmi šādos pasākumos.
Viņi arī apskatīja Vecgulbenes muižas klēti - lauku mantojuma glabātāju.

Krājums izaudzis
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka vasarā tika uzsākti muzeja vienkāršotās renovācijas darbi. Remontdarbu laikā tika sakārtota muzeja fasāde, kā arī sakārtota un labiekārtota teritorija, kas ir pie oranžērijas.
Svinīgi nododot muzeja fasādi, novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzsvēra, ka ir patīkami, ja kaut kas mūsu novadā top skaistāks. “Viss tas, kas te ir blakus (Vecgulbenes muiža – red.), varētu būt ar ļoti lielu perspektīvu, bet pagaidām, kas ir noticis, tas noticis. Bet mums Gulbenes novadā ir ļoti daudz skaistu vietu, un viena no tām ir arī muzejs. Ceram, ka kādreiz muzejs pāries uz Sarkano pili,” teica N.Stepanovs.
Muzeja direktore Valda Vorza aicināja visus apskatīt muzeju. Ieejot krājumā, direktore uzsvēra, ka tajā glabājas 55 000 krājuma vienību. “Situācija ir tāda, ka krājuma ziņā esam tā izauguši, protams, labā nozīmē, ka fiziski mums vairs nav vietas, nav telpas.  Sarkanā pils un tās baltā piebūve nav iegriba vai neattaisnota vēlme, tā tiešām ir pamatota vajadzība,” uzsvēra V.Vorza.
Krājumā amatpersonām bija iespēja apskatīt arī interesantāko atradumu – ķieģeli, uz kura redzams dzīvnieka attēls. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka tas tika atrasts arheoloģiskajā izrakumā pie Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas, kur pērnā gada nogalē tika atra kti 1340.gadā celtās viduslaiku pils mūri.

Varam lepoties
Izstāžu zālē V.Vorza aicināja apskatīt arī Jūlijam Maderniekam veltīto ekspozīciju.
Tieši vakar publiskai apskatei tika izlikta J.Madernieka glezna, kas tapusi ogles tehnikā un kurā atainoti Pededzes krasti. Gleznu muzejam ir dāvājuši J.Madernieka radi. Glezna papildina J.Maderniekam veltītās ekspozīcijas zāli. “Šādi ogles zīmējumi viņam ir bijuši desmit, viens no tiem tagad ir apskatāms mūsu muzejā, un mēs ar to varam lepoties. Pat šī darba rāmis ir tapis J.Madernieka dzīvoklī. Galdnieks bija nācis un uz vietas arī gatavojis šim darbam rāmi,” stāstīja V.Vorza.
Pēc muzeja un klēts apskates deputāts Andris Apinītis “Dzirkstelei” atzīst, ka iespaidi ir pozitīvi.
Viņš arī ir par to, ka būtu jāattīsta ideja par muzeja pārcelšanu uz Sarkano pili. “Katrs jau grib, lai būtu arvien labāk, bet jāskatās saprāta robežās, ko varam atļauties,” piebilda A.Apinītis.