Lai neplosītos ugunsgailis

2013. gada 27. septembris 00:00

Šoruden Gulbenes novadā nav bijis ugunsgrēka, kas būtu saistīts ar apkures sistēmas problēmām.

Tuvojoties apkures sezonai, ugunsdzēsēji atgādina iedzīvotājiem par nepieciešamību iztīrīt skursteņus un pārbaudīt, vai apkures iekārtas ir ekspluatācijas kārtībā.

Statistika nemainās
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija liecina, ka pagājušajā gadā Gulbenes novadā reģistrēti 18 ugunsgrēki, no tiem 2 gadījumos iespējamais ugunsgrēka iemesls bija apkures iekārtas bojājums, 2 gadījumos - dūmvada bojājums, 13 gadījumos – apkures iekārtas ekspluatācijas noteikumu pārkāpums un vienā – dūmvada nepareiza izbūve.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis “Dzirkstelei” stāsta, ka šoruden Gulbenes novadā vēl nav bijis neviens ugunsgrēks, kas būtu bijis saistīts ar apkures sistēmas problēmām. V.Griķis stāsta, ka ik gadu mūsu novadā šādu ugunsgrēku statistika esot aptuveni tāda pati.

Pašvaldība jau palīdz
Dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere stāsta, ka ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām problēmām, nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsni un dūmvadu, vai nav radušās plaisas.
Dienests aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību, kā arī pašvaldībās izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” atzīst, ka sociālais darbinieks to jau dara katru gadu. “Šie vientuļie seniori, kas dzīvo viensētas, ir zināmi. Arī citos gados esam palīdzējuši, piemēram, ar skursteņu remontiem. Mums ir arī sadarbība ar mūsu novada skursteņslauķiem. Ja cilvēkam viensēta ir īpašumā, tad, protams, mēs to nedarām par pašvaldības naudu,” stāsta J.Duļbinskis.

Cilvēki ekonomē
Skursteņslauķis Vilnis Vītols stāsta, ka ne visi iedzīvotāji ir apzinīgi un sauc palīgā skursteņslauķi, lai iztīrītu dūmvadus. Esot tādi, kas tīra katru gadu, bet citi tikai tad, kad vairs nevelk. “Tīrīšana maksā aptuveni 20 latus. Cilvēki grib ekonomēt. Ir tādi, kas netīra dūmvadus 10 gadus. Viņi riskē. Kad iet pa ielu, var redzēt, ka ir mājas, kurām dūmvadi ir cauri vai sabrukuši. Cilvēki nerūpējas par savu īpašumu. Varbūt negrib, bet varbūt arī nevar tīri finansiāli to atļauties,” stāsta V.Vītols.
Protams, visvairāk skursteņslauķi palīgā tiek saukti tieši rudeni un interesanti, ka tieši vecā mēnesī, jo esot tāds ticējums, ja dūmvadus tīra vecā mēnesī, tie mazāk piekvēp. “Bet diezin vai tā ir,” apšauba V.Vītols.

Netīrīts skurstenis – ugunsbīstams
“Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu,” uzsver I.Vetere un piebilst, ja ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeš krāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, laikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
“Pat ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību!” uzsver I.Vetere.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai neplosītos ugunsgailis

Kategorijas