Savdabīgs stāsts par Irbīti

2013. gada 1. oktobris 00:00

Pagājušajā piektdienā Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieka Ilmāra Blumberga izstāde „Lietiņš līst! Lietiņš līst! Sapērk bildītes! Sapērk bildītes!” Izstādē I.Blumbergs savdabīgā mākslas valodā atklāj savu skatījumu par mākslinieku – novadnieku Voldemāru Irbi.

Kas paliek pāri, kad cilvēka vairs nav
Izstāde var patikt, var nepatikt, bet tā atklāj, cik lielu nozīmi I.Blumbergs tajā atvēlējis katram sīkumam. Savos zīmējumos, kā arī atsevišķos priekšmetos mākslinieks stāsta par Irbītes pasauli, par viņa pēdējām dienām, ikvienam liekot apstāties pie katra darba un iedziļināties tajā. Dažos darbos ir tikai nedaudzas līnijas, kas it kā norobežo vienu pasauli no otras, krāsu laukums, muša, vēl citos baskājis Irbīte ar bārdas un matu ērkuli sēž pļavas vidū, te atkal no zemes, kur guļ Irbītes miesas, augšup no zāles stiepjas viņa roka. Interesanti, ka I.Blumbergs neaprobežojas tikai ar zīmējumiem, fotogrāfijām, gleznojumiem un priekšmetiem, piemēram, ar lupatiņām, kas izmantotas otas slaucīšanai, ar novalkātām lakādas kurpēm un konfektēm, ar solu, kura virspusi klāj asi dzeloņi, tādējādi apliecinot, ka Irbīte staigājis basām kājām, mīlējis grauzt konfektes un vienmēr atradies kustībā, nerodot laiku dīkai sēdēšanai. Izstāde ir stāsts par Irbīti, par dzīvi un aiziešanu citā pasaulē, par to, kas paliek pāri, kad cilvēka vairs nav.
„Katra skatītāja privilēģija ir saprast darbu tā, kā viņš to vēlas. Irbe vienmēr teica, ka nedrīkst sēdēt uz sola, atpūsties un teikt: „Ak, cik grūti! Cik šausmīga ir dzīve!” Tieši tāpēc izstādē ir soliņš ar naglām, lai jūs padomātu par to, ka nevajag sēdēt un slinkot, ka vajag iet un darīt. Tā ir tā enerģija, kas nāk no šī soliņa,” savu skatījumu atklāja mākslinieks I.Blumbergs.

Irbes māksla bija tīra
Strādājot pie izstādē apskatāmajiem darbiem, I.Blumbergs daudz pētījis detaļas, piemēram, kāda bijusi lidmašīna, kas nometusi bumbu, kuras šķemba trāpījusi V.Irbem. Lidmašīnu viņš salīdzinājis ar mušu, bet bumbu – ar melnu taureni. Mākslinieks vairākkārt ir uzsvēris, ka V.Irbes māksla ir tīra māksla, nevis ierocis vai spēka izpausme. Viņam šķitis interesanti, ka var dzīvot arī tā, kā V.Irbe. Staigāt basām kājām, mazgāties tikai pirms Lieldienām, nedzert, nesmēķēt, našķēties ar saldumiem, būt vienmēr kustībā, pat tad, kad mests ar akmeni, viņš skubinājis citus paiet malā, sakot, ka šis akmens domāts viņam, dzīvot ar pārliecību, ka no šīs pasaules vajag mazāk ņemt, bet vairāk tai dot. I.Blumbergs izstādes sākotnējo ieceri pamato tādējādi, ka viņa kā mākslinieka uzdevums bijis apvienot vienā veselumā dažādas šķautnes, bet pati izstāde ir par dzīves jēgu un pasaules kārtību.
I.Blumbergs 1963.gadā beidzis mācības Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļā. 1972.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu kā scenogrāfs. Ilgu laiku strādājis Dailes teātrī par scenogrāfu, kā arī sadarbojies ar citiem teātriem Latvijā un ārzemēs. Viņa darbi bijuši skatāmi nozīmīgās mākslas izstādēs Austrijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā un citur.
Izstāde muzejā apskatāma līdz 15.novembrim.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savdabīgs stāsts par Irbīti

Kategorijas