Par sīkumiem un lielām lietām

2013. gada 4. oktobris 00:00

715

100 dienas Gulbenes novada domes priekšsēdētāja krēslā? Nikolajam Stepanovam tas ir daudz vai maz?
- Vai nosvinējāt pirmo 100 dienu jubileju?
- Neatzīmēju gan. Mana pirmā iecere, sākot pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus, bija noskaidrot visu par līdzšinējo novada domes darbu, lai saprastu, kas ir izdarīts, kas nav. Pašlaik novadā 45 projekti atrodas dažādās stadijās, no tiem pašlaik tiek realizēti 29 projekti. 11 pagastos ir sagatavoti ūdenssaimniecības attīstības tehniskie projekti. Ir daudz tāda, kas iesākts jau pirms četriem gadiem un vēl nav galā. Tāda ir situācija, piemēram, ar novada valsts ģimnāzijas piebūvi, kuru plānojam pabeigt nākamgad, ar Gulbenes ielu labiekārtošanu, kas turpinās, ar novada infrastruktūras sakārtošanu, ar pašvaldības nolikumu izstrādi un precizēšanu. Es nebūt nenoliedzu iepriekšējās novada domes vadības darbu. Dieva dēļ! Jāsaprot, ka laiks nestāv uz vietas. Situācija mainās, likumi mainās. Daļa Gulbenes ielu vēl paliks rekonstrukcijai nākamgad. Šajā sakarā man ir radušās pārdomas. Pašvaldības rīkotajos iepirkumos ne vienmēr uzvar tie labākie. Uzvar tie, kuri piedāvā mazāko cenu. Un tad pēc tam jābrīnās! Esmu pateicis stingri, ka turpmāk būs tā: līdzko celtnieki nepilda līguma noteikumus, jāraksta akts. Nav jāklanās celtnieku priekšā! Mēs maksājam, tā ir mūsu nauda! Ja mums vēl ir kaut kas jālūdzas, tad mums tādi celtnieki nav vajadzīgi! Turklāt, izsludinot nākamo pašvaldības iepirkumu, šo pieredzi ņemsim vērā un celtnieki, kuros nācies vilties, vairs turpmāk piedalīties mūsu iepirkumu procedūrās nevarēs. Gribētāju taču ir ļoti daudz! Taču, kopumā runājot, ar projektu virzību novadā varam būt apmierināti. Pagaidām man ļoti daudz enerģijas novada domē nākas patērēt ikdienišķu jautājumu, pat sīkumu risināšanā, ar ko man pašam nemaz nebūtu jānodarbojas. Piemēram, atnāk kādas iestādes pārstāvji un sūdzas par savu priekšnieku. Norunājam, ka brauksim uz tikšanos ar kolektīvu. Taču tur pēkšņi izrādās, ka vairs nav, kas runā. Grib, lai rodam risinājumu no malas. Nē, draugi, jums pašiem savā iestādē, savā kolektīvā ir jābūt atbildīgiem.
- Te uzreiz nāk prātā Gulbenes sporta skola un Māra Čakara bezalgas atvaļinājums!
- Pirmkārt, jāsaka, ka šo cilvēku kā profesionāli vērtēju ļoti augstu. Viņš ir pelnījis kopā ar Igaunijas biatlona izlasi kā tās treneris piedalīties Olimpiskajās spēlēs, kas februārī notiks Krievijas Sočos. Otrkārt, Gulbenē vajadzīgs zinošs sporta skolas direktors. M.Čakars šim amatam tika izraudzīts vairāku pretendentu atlasē vēl novada domes deputātu iepriekšējā sasaukumā. Kādas toreiz bija norunas ar viņu, nezinu. Taču vēlāk kļuva skaidrs, ka vienlaikus divās vietās cilvēks nevar būt. Nekādi argumenti te nelīdz. Domājot, kā risināt šo situāciju, bija vairāki varianti. Viens no tiem – uz M.Čakara prombūtnes laiku pieņemt vietas izpildītāju. Šajā laikā M.Čakars pilnā mērā var sevi veltīt trenera darbam Igaunijā. Nākamgad viņš atgriezīsies un turpinās strādāt par sporta skolas direktoru Gulbenē. Nekādu drāmu es te nesaskatu. Ja uz visu šo notikumu fona kāds gribēja paspēlēt teātri, tā ir viņa darīšana. Mani uztrauc pavisam kas cits – pārējo sporta skolas darbinieku darba kvalitāte. Man personīgi gribētos labāku. Ar M.Čakaru par to esam runājuši, mūsu domas lielākajos vilcienos sakrīt.
- Runā, ka domes administrācijā būs reorganizācija.
- Tas ir par skaļu teikts. Ir vēlme precizēt katras nodaļas atbildību. Piemēram, nav saprotams, kāpēc vienā nodaļā apvienotas divas ļoti nozīmīgas kompetences – attīstības jautājumi jeb projektu gatavošana, uzraudzība un pašvaldības nekustamo īpašumu jautājumi. Tāpat vajadzētu precizēt pilsētas un pagastu pārvalžu atbildību. Esmu par to, lai mēs pārvaldēm uzticētu vairāk pienākumu. Piemēram, Gulbenes pilsētas pārvaldes pārziņa faktiski ir tikai kapi un sabiedriskā tualete. Vai tas ir pietiekami? Un ir vēl daudz tādu nianšu. Pašvaldības darbinieku sastāvs ir diezgan liels. Aizrādīt kādam par darba jautājumiem man nepatīk biežāk par pāris reizēm. Ja neizdodas saprasties, tādam darbiniekam var nākties pamainīt amatu vai pat meklēt darbavietu citur. To es pateicu, pirmoreiz tiekoties ar savu kolektīvu. Tagad vēroju, kā mums veicas. Ne viss ir gludi.
- Ekoloģiskā situācija Litenes atkritumu poligonā!
- Poligonā tuvojas beigām modernizācijas projekta darbi. Ir atklājies arī defekts, kas radies projektētāju vainas dēļ. Tehnisku iemeslu dēļ izveidojās noplūde. Poligona īpašnieki par to bija informēti kā par vājo vietu, kas jānovērš reizē ar projekta darbiem. Šobrīd ir rasts pagaidu risinājums, bet ar to ir par maz. Jāveic apjomīgāki uzlabojumi, lai šādas problēmas vairs nebūtu. Es personīgi esmu vairākkārt izjautājis par notiekošo, esmu izbraucis uz Liteni apskatīt situāciju uz vietas. Pēdējā saruna ar SIA “AP Kaudzītes” valdes locekli man bija šopirmdien. Tā ka šis sāpīgais jautājums tiek visu laiku kontrolēts.
- Kas notiek ar skolu optimizāciju?
- Vārds “optimizācija” netiek lietots kā sinonīms vārdam “likvidācija”. Šogad neko neplānojam un arī turpmāk maksimāli centīsimies nelikvidēt nevienu skolu. Taču jāsaprot, ka tas nav tikai no deputātu lēmuma vien atkarīgs. Diemžēl bērnu novadā kļūst arvien mazāk - šogad vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits samazinājies vairāk nekā par pusotru simtu, bet bērnudārzos - par piecdesmit. Tāpēc ir jādomā, kā būt tālāk. Mums ir trīs lauku skolas, kurās audzēkņu skaits ir minimuma robežās. Slikti, ka kritiska situācija kļūst arī vidusskolu posmā. Piemēram, Gulbīša vidusskolā šogad 10.klasē nav neviena audzēkņa. Ja arī nākamgad būs tāpat, būs jādomā, ko iesākt ar šīs izglītības iestādes vidusskolas posmu. Perspektīva nav tā spīdošākā. Domāju, ka 2015.gadā mums būs jāatgriežas pie skolu optimizācijas jautājuma. Tā varētu būt skolu apvienošana vai pārveide par filiālēm. Kad izpildinstitūcija būs gatava nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, tos liksim priekšā gan deputātu, gan skolēnu vecāku apspriešanai.
- Dabasgāzes vads. Vai tiešām mums to vajag?
- Pat ļoti vajag, ja vēlamies Gulbeni padarīt uzņēmējdarbībai pievilcīgāku! Gāzes vads Vidzemes reģiona attīstības plānā ir iezīmēts posmā no Igaunijas uz Valku un no Apes uz Alūksni, Gulbeni un tālāk ar atzarojumiem uz Balviem un uz Madonu. Dabasgāzes izmantošana ir nesalīdzināmi lētāka par propāna gāzi, kuru šobrīd lietojam savās virtuvēs ēdiena gatavošanai. Vai iecere par gāzes vadu caur Gulbeni realizēsies, līdz galam vēl nezinām, jo te ir daudz politisko un ekonomisko kaislību. Taču jebkurš uzņēmējs, kurš pēta iespēju izvērsties mūsu novadā, uzreiz izvērtē visu infrastruktūru un diemžēl kā nepilnību uzskata to, ka te nav gāzes vada. Top koka granulu ražotne, kuras darbībai ļoti būtu noderējusi dabasgāze. Starp citu tur strādās aptuveni 35 cilvēki, vēl tikpat un varbūt pat vairāk cilvēku mežā sagādās materiālu šķeldošanai, kā arī pievedīs to. Tātad kopumā būs apmēram 80 jaunas darba vietas! Jau darbojas asfaltbetona ražotne, kura spiesta izmantot dārgāku gāzi, kas tiek atvesta cisternās. Vēl ir tapusi bitumena līmes ražotne. Iespējams, rastos arī citi uzņēmumi, ja vien novadā būtu pieejama dabasgāze.
- Un kā ar dzelzceļa atjaunošanu uz Pitalovu?
- Mēs ar kaimiņiem esam vienojušies, ka nākamgad pastiprināti strādāsim pie tā, lai tiktu atjaunota dzelzceļa līnija no Gulbenes caur Balviem uz Pitalovu un otrā virzienā darbotos no Gulbenes caur Madonu uz Rīgu. Krievijas pusē dzelzceļa sliedes ir saglabājušās, protams, tās ir jārestaurē. Tur šis dzelzceļš joprojām ir visos plānos. Par to esmu interesējies, pārstāvot Latviju dažādās pierobežas pašvaldību sadarbības sanāksmēs. Cik aktīvi mēs būsim, cik nopietni mūsu vēlmes uztvers Latvijas valdība, no tā ir atkarīgs, vai Latvijā dzelzceļš uz Pleskavu tiks atjaunots. Gulbenes novada uzņēmēji ir ieinteresēti, lai tā notiktu!
- Gulbene nepaliks tā saucamajā pelēkajā ekonomiskajā zonā?
- Pateicoties rekonstruētajam Rēzeknes ceļam, Gulbenes pusē arvien biežāk redzam tranzīta automašīnas. No Ainažiem, Rūjienas, Smiltenes, Valmieras šis ceļš ir taisnākais, braucot uz Maskavu. Tātad ir jādomā par naktsmītņu vietām, par degvielas uzpildes vietām. Infrastruktūra jāattīsta! Tagad dienas kārtībā ir vēl arī Gulbenes-Madonas-Pļaviņu šosejas rekonstrukcija. Otrdien man par šo jautājumu bija nopietna saruna Rīgā. Ir cerības, ka 2015.gadā šim ceļam tiks uzsākts tikpat apjomīgs remonts, kāds ir veikts Rēzeknes ceļam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par sīkumiem un lielām lietām

Kategorijas