Ilgas kopdzīves recepte

2013. gada 4. oktobris 00:00

592

Pavisam drīz gulbenieši Alla un Kamils Rahimovi svinēs 40 gadu kāzu jubileju. Alla atzīst, ka cieņa citam pret citu un savstarpēja uzticēšanās ir noslēpums ilgai kopdzīvei. Pirms vairāk nekā 40 gadiem Kamils armijas dienesta laikā ieradās toreizējā Gulbenes rajonā no savas dzimtenes – Tatarstānas (bijusī Tatārija), nezinot ne krievu, ne latviešu valodu. Dienesta laikā pašmācības ceļā iemācījies krievu valodu, bet latviski runāt, kā pats atzīst, viņam esot ļoti sarežģīti, kaut gan mēģināts ir.
Dienesta laikā viņš iepazinies ar vietējo gulbenieti Allu, uzplaukusi mīlestība, un abi nolēmuši savas dzīves saistīt.
Alla stāsta, ka viņu jaunībā pret šādām laulībām, proti, ar citas tautības pārstāvi, izturējās saprotoši. “Kad mēs sākām satikties ar Kamilu, nebija nekādu šķēršļu mūsu draudzībai. Mani vecāki mūsu draudzību uztvēra saprotoši un mierīgi. Kad mēs nolēmām apprecēties, Kamils uzrakstīja saviem vecākiem vēstuli, vaicājot pēc atļaujas mūsu kāzām. Viņi nebija pret, kaut gan viņiem nav pieņemts precēties ar citas nacionalitātes meiteni. Neapmierināta bija tikai Kamila tante, kura toreiz dzīvoja Maskavā. Bet mūs neviens neatrunāja, savukārt manas draudzenes ļoti priecājās par mums, ka esam atraduši viens otru,” atceras Alla.
Viņa domā, ka mīlestībai nacionalitāte nav šķērslis. “Mēs esam kopā 40 gadus, un es nekad neesmu nožēlojusi, ka sasaistīju savu dzīvi tieši ar šo vīrieti. Mums ir daudz kopīga, mēs saprotam viens otru no pusvārda, no skatiena,” atzīst Alla.
Kamils atceras, ka šeit ieradies 18 gadu vecumā un iedzīvoties svešā vietā, ļoti lielā attālumā no savas dzimtās vietas, neesot bijis nemaz tik grūti, jo vienkārši neatlicis laika skumt un domāt par mājām.

Dzimto valodu nav aizmirsis
Sarunājoties ar Kamilu, gribas teikt, ka šīs tautas pārstāvji ir vienkārši, runīgi, atsaucīgi un laipni. Viņš stāsta, ka saikne ar dzimto zemi viņam nav zudusi, kaut gan lielāko mūža daļu ir pavadījis te, Gulbenē. Agrāk pie vecākiem, brāļiem un māsas braucis ciemos bieži, pēdējā laikā tas sanākot retāk, jo attālums ir liels un brauciens prasa lielus līdzekļus. Arī Alla ir ciemojusies viņa dzimtenē, bet tas jau esot bijis diezgan sen. Tagad nesanākot. Tatarstānā dzīvo Kamila mamma, brāļi un māsa. Tikai viņu vienu dzīves ceļš aizvedis tik tālu prom no dzimtajām mājām. Pirms vairākiem gadiem Kamila vecāki ciemojušies Gulbenē pie dēla. “Tā bija auksta ziema. Es nezinu, vai viņiem šeit patika. Bet kad Kamila brālis bija atbraucis, viņam gan šeit patika,” atceras Alla.
Lai arī Latvijā nodzīvoti četri gadu desmiti, Kamils dzimto valodu nav aizmirsis. Kad zvana radi no tālienes, viņš ar tiem runā tatāru valodā. “Es neko nesaprotu, par ko viņi runā,” smaidot stāsta Alla, kura kursos mācījusies angļu, vācu un latviešu valodu, savukārt pašmācības ceļā mēģinājusi apgūt spāņu un turku valodu, arī tatāru mēģinājusi, bet nav izdevies, jo šīs valodas izruna esot sarežģīta.
“Man gribētos visas valodas iemācīties, jo tas ir noderīgi. Tad, ja kaut kur brauc uz citu valsti, var saprast, ko tur runā,” saka Alla.

Dzied, komponē, sporto, sacer dzeju, zīmē
Ar pacietību un mīlestību Allai un Kamilam izaudzināti pieci talantīgi un radoši bērni. “Ar bērnu auklēšanu un audzināšanu paši tikām galā, savus vecākus neapgrūtinājām. Man nebija grūti tikt galā ar pieciem bērniem,” atceras Alla un stāsta, ka pirmais nācis pasaulē Vadims, kurš tagad dzīvo un strādā Anglijā, meita Jūlija, kura ir kaislīga makšķerniece tāpat kā viņas tēvs, strādā frizētavā Gulbenē. Kamils piebilst, ka Jūliju jau kopš mazotnes ņēmis līdzi zvejā un viņai bijuši pat lielāki lomi nekā pašam. Savukārt meita Dina, kurai pirms aptuveni pieciem sešiem gadiem iznākusi sava dzejoļu grāmata, dzīvo un strādā Rīgā, Marats pavada laiku mājās ar vecākiem, savukārt Renātu, kurš studē Rīgā, daudzi pirms dažiem gadiem iepazina talantu konkursā Pilsētas svētku laikā, kad viņš uzstājās ar paša sacerētu dziesmu, izpildot to hiphopa stilā.
Alla un Kamils var lepoties arī ar pieciem mazbērniem - Ruslanu, Viktoru, Liānu, Kseniju un Matveju. Arī viņiem patīk muzicēt, dziedāt, sportot un zīmēt. Piemēram, Liānu tik ļoti aizrauj mūzikas pasaule, ka viņa nolēmusi pati, lasot mellenes, nopelnīt naudu, lai varētu īstenot savu sapni - nopirkt ģitāru, kuras iegādei bija nepieciešami 70 lati. Tā kā mūzikas skolā Liāna nemācās, tad viņa pašmācības ceļā apguvusi ģitārspēli un spēlē grupā “Hard Road” (“Grūtais ceļš), kurā kopā sanākušas vairākas Gulbenes 2.vidusskolas skolnieces. Grupas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo, lai īstenotu ieceri par kopīgu muzicēšanu, gājis grūti, tāpēc arī grupas nosaukums šāds. Jaunietes kopā muzicē jau vairāk nekā gadu. Šovasar viņas uzstājās Pilsētas svētkos jauniešiem veltītā pasākumā. Liānas sapnis ir kādreiz muzicēt arī uz lielās skatuves. Vēl viņai ļoti patīk zīmēt. Alla piebilst, ka mazmeitas zīmējumi esot ļoti skaisti. Izrādās, ka arī pati Alla un Liānas mamma mīl zīmēt. “Es gleznoju savam priekam. Pašlaik man ļoti patīk zīmē acis, jo tās mani piesaista,” saka Liāna.
Visi kopā parasti sanāk uz svētkiem, piemēram, pavisam nesen Kamils nosvinēja 60 gadu jubileju kuplā savējo saimē. “Bija jauki, kad visi sapulcējāmies kopā,” atzīst Alla. Ģimenē katru gadu tiek svinēti Ziemassvētki, Līgosvētki, arī Latvijas dzimšanas diena, jo tieši šajā dienā dzimšanas dienu svin arī Alla, kurai šogad apritēs sestais gadu desmits.

Par Rahimovu ģimeni

◆ Alla un Kamils drīzumā svinēs 40 gadu kāzu jubileju.
◆ Izaudzināti pieci bērni: Vadims, Jūlija, Dina, Marats, Renāts.
◆ Mīlestību sniedz mazbērniem: Ruslanam,Viktoram, Liānai, Ksenijai, Matvejam.
◆ Gandrīz visu trīs paaudžu pārstāvji zinības apguvuši un apgūst Gulbenes 2.vidusskolā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ilgas kopdzīves recepte

Kategorijas