Tiekas ar uzņēmējiem

2013. gada 8. oktobris 00:00

Pagājušajā nedēļā Gulbenes novada domes un Gulbenes pilsētas pārvaldes vadība uz tikšanos bija aicinājusi Gulbenes pilsētas uzņēmējus. Šoreiz tikšanās notika ar pilsētas uzņēmējiem, bet paredzēts rīkot vismaz divas šādas tikšanās arī ar lauku uzņēmējiem. Iecerēts visiem kopā aizbraukt uz kādu konkrētu uzņēmumu.
Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 30 Gulbenes uzņēmēji, kā arī prāvs skaits novada domes deputātu. Uzņēmēji tika iepazīstināti gan ar šobrīd realizētajiem novada projektiem, gan ar plānotajiem darbiem 2014.gadā un vēl tālākā perspektīvā. Vispirms Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzņēmējus iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģionu, to saistot kontekstā ar Gulbenes novadu un pilsētu.
Maziepriecinoša prognoze bija saistībā ar Gulbenes pilsētas skolām. Līdz 2015.gadam netiek plānota to reorganizācija, bet pēc tam nāksies ķerties pie šī procesa. Bez ievērības nepaliks arī abas novada profesionālās vidusskolas, jo 2015.gadā paredzēts tās profesionālās arodvidusskolas, kurās ir mazāk par 300 audzēkņiem, nodot pašvaldību pārvaldījumā. „Novadam nav finansiāli pa spēkam uzturēt divas profesionālās vidusskolas, tāpēc nāksies domāt, kā rīkoties tālāk,” norādīja N.Stepanovs. Viņš atzina, ka Gulbenes novadam ir sadarbības partneri ārzemēs, bet biznesā ar ārvalstīm tomēr īpaši neveicas. Ja sadarbība, N.Stepanova vārdiem izsakoties, puslīdz nopietni veidojas ar Pleskavas apgabalu un arī Baltkrieviju, tad ar Dāniju, Poliju, Lietuvu, Igauniju un Itāliju sarunas īsti nevedas.

Satrauc dzelzceļš
Tiekoties daudz tika runāts ne tikai par dzelzceļa līniju atjaunošanas iespējām. Uzņēmēji pauda neizpratni, kāpēc savulaik tika demontēti sliežu ceļi. „Ne jau bez pašvaldību ziņas tas tika darīts. Dzelzceļa jautājums ir risināms valsts līmenī, bet tas jāaktivizē pašvaldībām,” norādīja uzņēmējs Arnis Začs. Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja padomnieks Māris Pūķis, atbildot uz šo izteikumu, teica, ka sliežu ceļu demontēšana bijis tālaika valdības politisks lēmums. „Mēģināja likvidēt pasažieru pārvadājumus, tas neizdevās, tad tika optimizēti sliežu ceļi, nojaucot neizdevīgos posmus. Lai gan jau ir pagājuši 20 gadi, dzelzceļš joprojām nav ierakstīts zemesgrāmatā. Ko darīt ar nojauktajiem? Ja atjaunot, tad tam jāatrod līdzekļi,” uzsvēra M.Pūķis.

Iesaka būt prasīgākiem
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis vērsās pie uzņēmējiem pēc padoma, ko iesākt ar tiem īpašumu saimniekiem, kuri savus īpašumus neuztur kārtībā. Tika piesaukts gan bijušās rūpnīcas „Straumes” cehs, gan bijusī veļas mazgātavas ēka pilsētas centrā, gan bijušais maizes kombināts un citi. Kā slikts piemērs tika minēta bijušās saldētavas teritorija, kur ēkas pērn tika nojauktas, bet tagad teritorija ir aizaugusi. Īpašniekiem izteikts brīdinājums, bet viņu atbilde: „Mans privātīpašums, kā gribu, tā daru!”
„Vai uzņēmēji ir gatavi runāt ar saviem darbiniekiem, kuri strādā, saņem algu un tomēr nemaksā par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem, jo pilsētā ir lieli parādi SIA „Gulbenes namiem”, „Vidzemes enerģijai” un „Albai”. Puse no nemaksātājiem ir strādājošie?” interesējās N.Stepanovs. Zālē skanēja ieteikums pret nemaksātājiem vērsties tiesas ceļā, kas tika oponēts ar norādi, ka tiesu izdevumi bieži vien ir lielāki nekā parāda summa, kā arī skanēja izteikums, ka minētie uzņēmumi ne vienmēr ir korekti pret iedzīvotājiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tiekas ar uzņēmējiem

Kategorijas