Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

2013. gada 8. oktobris 00:00

(Turpinās no 12.septembra)

1909.gada 23.septembrī Krievijas impērijas Vidzemes guberņas biedrību un organizāciju reģistrā savus statūtus reģistrējusi “Aahof” jeb Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (Lejasciema BUB). Biedrības dibinātāji bija vietējie iedzīvotāji Kārlis Bikiņš, Augusts Briedis un Krišs Suntožs. Pieņemtie statūti noteica, ka biedrībā būs brīvprātīgie biedri, aktīvie biedri, biedri dāvinātāji un goda biedri.

Biedrības struktūra
Par brīvprātīgiem un aktīviem biedriem varēja būt tikai vīrieši. Aktīviem biedriem bija jāpiedalās ugunsgrēku dzēšanā un biedrības pārvaldē, kā arī jāmaksā biedrības gada maksa, bet brīvprātīgie biedri varēja veikti vienīgi ugunsgrēku dzēšanas darbus. Biedriem dāvinātājiem ugunsgrēku dzēšanā nebija jāpiedalās, to galvenais uzdevums bija atbalstīt biedrību ar bezmaksas darbiem, dažādu lietu dāvinājumiem un naudas ziedojumiem. Par biedru dāvinātāju varēja būt arī sievietes, dažādas biedrības un iestādes. Goda biedra statusu teorētiski varēja iegūt ikviens, kurš biedrību atbalstījis ar naudu vai darbu, arī drosmīgākie ugunsdzēsēji. Šī statusa piešķiršana varēja notikt tikai ar pilnas biedru sapulces lēmumu. 1910.gadā par pirmo Lejasciema BUB Goda biedru kļuva Andrejs Gross.
Biedrība savā darbībā balstījās uz pilnu biedru sapulci, kuru sasauca vienu reizi gadā. Pilna biedru sapulce izpildīja lēmējvaras funkcijas, pieņemot lēmumus par visiem jautājumiem, kuri attiecās uz biedrību. Izpildvaras funkcijas tika nodotas sapulcē ievēlētajai biedrības valdei. Valdes ziņā bija biedrības naudas lietu vešana, pilnu sapulču nolēmumu izpildīšana, gada pārskatu sastādīšana, biedru pieņemšana, ugunsdzēsēju komandai nepieciešamo lietu iegāde un cits. Biedrības valdes sastāvu veidoja valdes priekšnieks, ne mazāk kā divi no pilnas sapulces ievēlēti aktīvie biedri, ugunsdzēsēju komandas priekšnieks un biedrības mantas pārzinis. Visi valdes locekļi biedrībā strādāja bez atalgojuma.
Biedrībai bija atļauts: uzturēt ugunsdzēsēju komandu un īpašu skursteņslauķu nodaļu, pārbaudīt, kā biedrības darbības rajonā iedzīvotāji izpilda visus likumus, kas saistās ar ugunsdrošību, iegūt nekustamo īpašumu ugunsdzēšanas rīku uzglabāšanai un komandas lokalizācijai, ierīkot bufeti ar alkoholisko dzērienu tirgošanas iespēju. Biedrība varēja rīkot balles, koncertus, teātri, loterijas un citus pasākumus, lai nopelnītu līdzekļus biedrības vajadzībām, galvenokārt ugunsdzēsēju komandas aprīkojuma un tehnikas iegādei.

Zvans ziņo par ugunsgrēku
Faktisko darbību Lejasciema BUB uzsāka 1909.gada 3.decembrī, kad par pirmo biedrības priekšnieku ievēlēja Kārli Bikiņu, bet par ugunsdzēsēju komandas priekšnieku - Augustu Briedi. Pirmajā biedru naudu samaksājušo sarakstā uzskaitīti 33 biedri.
Lejasciema BUB ugunsdzēsēju komandas uzdevums bija ugunsgrēku dzēšana ne tikai Lejasciemā, bet arī tuvākajā apkārtnē. Zināms, ka 1911.gadā biedrības ugunsdzēsēju komandas ugunsdzēšanas iecirknī bija Lejasciems, Auguliena, Sinole, Mālu muiža, Dūre, Zeltiņi un Galgauska, nedaudz vēlāk arī Velēna.
Ziņošana par ugunsgrēku noteiktā iecirkņa vietā notika ar Lejasciema luteriskās baznīcas zvana zvanīšanu: 1 sitiens - Lejas miests; 2 sitieni - Lejas pagasts; 3 sitieni - Auguliena; 4 sitieni - Dūre; 5 sitieni - Sinole; 6 sitieni - Mālu muiža; 7 sitieni - Galgauska un 8 sitieni - Zeltiņi.

Biedra nauda - 10 kapeikas
Līdz 1917.gadam Lejasciema BUB skaitījās ķeizariskās Krievijas ugunsdzēsēju biedrības biedrs, tādēļ vienreiz gadā par katru biedrības biedru bija jāmaksā biedra nauda – 10 kapeikas par katru biedru. Lejasciema BUB naudas izdevumu uzskaites grāmatā ierakstīts, ka Krievijas ugunsdzēsēju biedrībai 1911.gadā samaksāti 8 rubļi un 20 kapeikas, 1913.gadā - 3 rubļi un 70 kapeikas, bet 1915.gadā - 4 rubļi 90 kapeikas. Biedru skaita svārstības varēja rasties dažādu apstākļu ietekmē. Biedrība bija tikko izveidota, tās biedri mācījās darboties atbilstoši statūtiem. Gadījās arī kļūdas, neīstie cilvēki biedrības atbildīgākajos amatos un tā tālāk.
Tā jau 1910.gada 12.decembrī pilnas biedru sapulces laikā tika konstatēti vairāki biedrības valdes pārkāpumi. Pēc divām nedēļām sasauktajā ārkārtējā pilnā biedru sapulcē no amata atstādināja valdes priekšnieku Kārli Bikiņu, par vietas izpildītāju ievēlot valdes locekli Antonu Uisku. 1911.gada 9.janvārī par jauno biedrības valdes priekšnieku ievēlēja Pēteri Kalniņu, bet viņa vietnieka amatā - ārstu Ferdinandu Klaustiņu. Ugunsdzēsēju komandas priekšnieka amatā pārvēlēja Augustu Briedi.
Jaunizveidotā ugunsdzēsēju biedrība krasi mainīja ierasto lietu kārtību apkārtnes iedzīvotāju ikdienas darbos. Dokumentos fiksēti vairāki ugunsdzēsēju komandas izbraukumi uz viltus ugunsgrēkiem – līdumu dedzināšana. Ugunsdzēsēju komandas izbraukuma izdevumus, kuri radās sakarā ar zirgu nomāšanu, biedrība piedzina no līduma dedzinātājiem. Šādas situācijas apkārtnes iedzīvotājus noskaņoja pret biedrību, tie nespēja izprast un pieņemt izveidojušos situāciju uguns apkarošanas jomā.

Saņēma uzturnaudu
Ugunsdzēsēju komandas sastāvā pēc amatu sadalījuma varēja būt priekšnieks, priekšnieka palīgs, nodaļu priekšnieki, nodaļu priekšnieka palīgi, ugunsdzēsēji un mantas pārzinis. Komandas kopējo darbu vadīja komandas priekšnieks, bet ugunsgrēka dzēšanas laikā gan komandas priekšnieks, gan visi komandas locekļi bija padoti vietējās policijas priekšnieka rīcībai. Arī biedrības ugunsdzēsēji strādāja bez atalgojuma, bet viņu atbalstīšanai biedrība praktizēja dienas uzturnaudas izmaksu. Sākotnēji ar pilnas biedru sapulces lēmumu pieņēma, ka katrs komandas loceklis, ierodoties uz apmācībām vai ugunsgrēka dzēšanu, saņēma 10 kapeikas lielu dienas uzturnaudu. Protams, ka, mainoties varām, ekonomiskajai situācijai un citiem apstākļiem, arī šis finansiālais atbalsta lielums mainījās.
Pirmajos biedrības statūtos bija noteikts, ka ugunsdzēsēju komanda pēc pienākumu izpildīšanas specifikas dalāma nodaļās: kāpēji, šprices vīri, ūdens piegādātāji un kārtības uzturētāji. 1911.gada 13.martā Lejasciema BUB ārkārtēja pilna biedru sapulce apstiprināja ugunsdzēsēju komandas priekšnieka Augusta Brieža sastādītos „Dienesta noteikumus Lejasciema brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai”, lai katrs komandas loceklis zinātu un varētu precīzi veikt savus pienākumus.
(Turpinājums sekos)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas