Dzirkstele.lv ARHĪVS

Draudzība internetā izvēršas radošā kopdarbā

Diāna Odumiņa

2013. gada 8. oktobris 00:00

248
Draudzība internetā izvēršas radošā kopdarbā

Zīmēšana un matemātika – tās ir divas nozīmīgas aizraušanās 19 gadus vecās gulbenietes Andras Sebastianas Lauvas-Salnājas dzīvē, kura šobrīd Latvijas Universitātē pirmo gadu studē matemātiku un statistiku. Tāpat kā savulaik, novada valsts ģimnāzijā mācoties, viņa arī augstskolas studijās lekciju laikā mēdz kaut ko uzzīmēt uz klades malas. Tas netraucē vienlaikus dzirdēt, ko stāsta pasniedzējs. Jauniete ir beigusi Gulbenes mākslas skolu, kurā izkopusi sava talanta savdabību. Likās, ka diezin vai viņai kādreiz nāksies profesionāli pielietot savas mākslinieciskās prasmes, jo ir sevi teju pilnībā atdevusi matemātikai, taču notika citādi.
Portālā “Draugiem.lv” Andra Sebastiana iepazinās ar ventspilnieku, jauno dzejnieku Jāni Lūciņu. Viņš savus interneta draugus, kuriem patīk un kuri prot zīmēt, aicināja ilustrēt topošo dzejas grāmatu “Vilka gars”. Šajā grāmatā ir apkopoti J.Lūciņa dzejoļi ar viņa radošo pseidonīmu Jans Ikes. Atsaucās pavisam 38 zīmētāji, tostarp Andra. Grāmata būs 249 lappuses bieza, tai klajā jānāk 10.novembrī. “Tā kā visā kopumā šis ir bijis viens no vislielākajiem darbiem, kādu esmu savā dzīvē veicis,” internetā raksta autors, 24 gadus vecais J.Lūciņš, kurš pateicas visiem saviem atbalstītājiem.
“Interesanti ir tas, ka dzīvē mēs nekad neesam tikušies. Mēs satikāmies kopīgā grāmatā. Piesaistīja piedāvājums apvienoties un redzēt sava darba rezultātu. Tas mobilizēja. Ilustrāciju tapa daudz, arī autoru ir daudz un katra veikums - atšķirīgs. Man līdz šim trūka priekšstata par to, kā vajadzētu zīmēt ilustrācijas grāmatai. Šī ir mana pirmā šāda veida pieredze,” “Dzirkstelei” bilst Andra. Viņai drauga dzejoļi šķiet vienkārši, lakoniski, ar skaidru domu. Tāpat viņa veidojusi ilustrācijas vairākiem dzejoļiem. Andra Sebastiana nenoliedz, ka viņas filozofiju raksturo kristīgais pasaules uzskats. Zīmīgi ir to dzejoļu nosaukumi, kuriem ilustrācijas zīmējusi viņa, - “Viss, kas bijis starp mums”, “Ļauj rozēm ziedēt!”, “Dieva bērniņš”, “Vēja dvēsele”.
Pārdomas, ko Andrā Sebastianā radījusi sadarbība ar dzejnieku, ir romantiskas, skumjas un vienlaikus gaišuma pilnas: “Zem šīs saules esot, ap mums ir daudz cilvēku. Taču mēs katrs zinām, kas ir vientulība. Šī sajūta cilvēku pavada visu mūžu.” Caur ērkšķiem uz rozēm, uz mūžību! Arī šī tēma ir tuva Andrai.