No bitēm pie krūmmellenēm

2013. gada 10. oktobris 00:00

754

Tirzas pagasta „Brīvzemniekos” Daiga un Krišus Muktupāveli pievērsušies krūm-melleņu audzēšanai un biškopībai.

Absolūti jauna pieredze
„Laukos esam iejutušies ļoti labi, jo varam būt saskaņā ar dabu. No sirds darām to, kas mums patīk un interesē. No pilsētas uz laukiem pārcēlāmies arī tāpēc, ka mums ir divi mazi bērni. Meitiņai Matildei ir četri, bet Madarai Terēzei - divi gadi. Lauki ir ideālākā vide bērniem, ko nevar salīdzināt ar četrām sienām pilsētā un mūriem visapkārt,” atzīst Daiga, kura sevi uzskata par gulbenieti, lai gan Rīgā ir pavadīti vairāk nekā desmit gadi. Saimniekošana laukos viņai ir absolūti jauna pieredze. Katru dienu Daiga un Krišus apkārtējā dabā atklāj kaut ko skaistu, jaunu un pārsteidzošu. Šobrīd neviens no viņiem nevar iedomāties, ka vajadzētu doties atpakaļ uz Rīgu vai pat Gulbeni. „Arī Tirzas pagasts ir sociāli aktīvs, kad meitas paaugsies, būs viegli iesaistīties arī pagasta aktivitātēs,” piebilst Daiga.

Pagaidām pushektārs
„Brīvzemniekos” pagaidām tikai pushektāra platībā pirmo gadu sakņojas krūmmellenes. „Vēl jau visi darbi pie stādījuma nav pabeigti. Ir idejas, ko vēl varētu audzēt, jo zemes pietiek. Mūsu rīcībā ir 18 hektāru lauks. Arī laistīšanas infrastruktūra ir tāda, ka tai var pievienot vēl vairākus laukus ar citām kultūrām. Ar tuvējo dīķi laistīšanai ir par maz, tāpēc nācās ierīkot dziļurbumu 170 metru dziļumā,” stāsta Krišus. Viņš kopā ar patēvu Jāni Ģipsli no Lizuma pagasta ir nodibinājuši SIA „Tirzas oga”, kā arī raduši sadarbības partnerus Liepājas pusē, kas krūmmelllenes pārdod lielveikalu tīklos. Zem viņu vārda pēc pāris gadiem būs iespējams pārdot arī „Brīvzemniekos” iegūto ogu ražu. „Lai iegūtu labu ražu, ir jābūt zināšanām par to, kā pareizi sagatavojama augsne, katru gadu krūmi ir jāizkopj, jāierīko laistīšanas sistēma, jāzina, kā pareizi mēslot un tamlīdzīgi. Platībai tiks uzlikts arī noņemams un uzliekams plēves jumts, lai ogas straujāk nogatavotos un tām nevarētu piekļūt putni. Stādījumi ir mulčēti ar skuju koku mulču,” stāsta Krišus. Stādījuma ierīkošanai ticis rakstīts projekts un iesniegts Lauku atbalsta dienestā atbalsta programmā „Lauku saimniecību modernizācijai”. Krišus pieļauj, ka varētu tapt vēl kāds ar biškopību saistīts projekts, lai gan viņam nepatīk pārliekā birokrātija ar ko nācies sastapties. Platības apstādīšanai bijuši nepieciešami 2400 krūmmelleņu stādu. Ar žogu apjoztais stādījums, lai tam nepiekļūtu stirnas un aļņi, vēl gaida tā nodošanas brīdi. Saimnieki stāsta, ka tikusi rīkota krūmmelleņu stādīšanas un ravēšanas talka. Pagaidām nav izdomāta ierīce ogu novākšanai, tāpēc, kad tās ienāksies, būs jāaicina palīgā talcinieki. „Mums bija doma, ka varētu nodarboties, piemēram, arī ar aitkopību, bet sapratām, ka dzīvnieki „piesien” pie mājas, un tomēr ir jākoncentrējas uz kaut ko vienu,” pārliecināts Krišus.

Sirdslieta ir bites
Lai gan tiek domāts ne tikai par krūmmelleņu audzēšanu, Krišus atzīst, ka viņa sirdslieta tomēr ir bites. Septembrī viņš nokārtojis eksāmenu un ieguvis biškopja sertifikātu. Šobrīd Krišus gādā par 12 bišu saimēm. „Galvenais, ka man pašam un pārējiem ģimenes locekļiem medus ļoti garšo. Sākotnēji biškopību apguvu pašmācībā, jo, kad no Rīgas pārcēlāmies uz Gulbeni, tad – uz „Brīvzemniekiem”, sākām domāt, ko mēs te, laukos, darīsim. Bija laiks, kad domāju, ka biškopība ir vecīšu nodarbošanās, bet, iepazīstot nozari mazliet vairāk, sapratu, ka tā ir domāta man, jo ir iespējams dažādi eksperimentēt. Jau pirmajā gadā sapratu, ka kaut ko daru nepareizi, jo bites daudz spietoja, arī medus ieguve nebija tā labākā. Teoriju apguvu no grāmatām, bet prakse pie pieredzējušiem biteniekiem ir pavisam cita lieta. Domāju arī par dravas paplašināšanu, bet pagaidām noņemos vēl arī ar mežu audzēšanu. Sniedzu pakalpojumus mežu īpašniekiem,” saka Krišus. Viņš iemēģinājis roku arī bišu stropu gatavošanā, tomēr izšķīries par labu somu tipa putuplasta stropiem, kas ir viegli. Arī to konstrukcija atšķiras ar to, ka peru telpa atrodas stropa apakšā, bet bites medu nes augšā.

Laukiem ir jāpatīk
Krišus nenoliedz, ka savulaik bijušas pavisam citas dzīves vērtības, ka dzīvots, tā sakot „na haļavu”. „Bet tāda dzīvošana – braukšana, ballēšanās, pilsētas bruģa mīņāšana - nedod cilvēkam gandarījumu. Tas ir tāds plastmasas gandarījums. To visu var darīt, lai saprastu, kas tas ir un kādas ir sekas tādam dzīvesveidam,” pārliecinājies Krišus. Tagad viņš piekrīt gudram domātāja izteikumam, ka „darbs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām”. „Ir jāpatīk dzīvot laukos un jāzina, ko patīk darīt. Daudzi izvēlas laukos, jo tajos dzīvot ir vienkāršāk. Ar ūdeni problēmu nav, sagādā malku un dzīvo kaut vai no pabalstiem. Liela daļa tā arī dara, lai gan diezin vai to var nosaukt par dzīvošanu. Ir cilvēki, kuri dzīvo pilsētā un uz laukiem atbrauc kā uz viesu māju. Viņi domā, ka mauriņš laukos vienmēr ir īss un ziemā celiņi vienmēr iztīrīti, bet tā nav,” prāto Krišus.

Fakti

◆ Krūmmelleņu dzimtene ir Ziemeļamerika. Mūsdienās tās sastopamas Liebritānijā, Austrālijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un vēl arī citās Eiropas valstīs.

◆ Ogas ir vērtīgākas par savvaļas mellenēm. Tās satur maz kaloriju, toties ir daudz šķīstošo šķiedrvielu, vitamīnu A, C, E, kā arī B grupas vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus.

◆ Krūmmellenes izmanto medicīnā un kulinārijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No bitēm pie krūmmellenēm

Kategorijas