Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Pētījums: gandrīz trešdaļa Latvijas skolēnu uzskata, ka farmaceitam jāpilda arī ārsta funkcijas

Līna Lisnere, "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu vadītāja
Veselība

2013. gada 10. oktobris 17:13

93
Pētījums: gandrīz trešdaļa Latvijas skolēnu uzskata, ka farmaceitam jāpilda arī ārsta funkcijas

Kā noskaidrots portāla Prakse.lv projekta „Virtuālā prakse” ietvaros, Latvijas skolēniem ir liela interese, taču neviennozīmīgas zināšanas par farmācijas nozari un farmaceita darba pienākumiem. Taujāti par to, kādi, viņuprāt, ir farmaceita pienākumi, gandrīz trešdaļa jeb 29% respondentu kļūdaini atbildējuši, ka farmaceita darba pienākumos ietilpst arī cilvēka sliktās pašsajūtas iemeslu noteikšana un nepieciešamo medikamentu izrakstīšana vieglu slimību, piemēram, saaukstēšanās gadījumos. Savukārt puse (50%) Latvijas skolēnu uzskata, ka farmaceitam jāzina minimāli divas valodas, kamēr pareizo atbildi (Latvijā farmaceitam nepieciešams zināt vismaz trīs valodas) sniedzis 41% respondentu.

Prakse.lv projektā „Virtuālā prakse” farmaceita darbu „BENU aptiekās” skolēni var iepazīt, atbildot uz jautājumiem par farmaceita ikdienas pienākumiem, uzdevumiem un tiesībām, nepieciešamajām prasmēm, karjeras iespējām, medikamentu uzglabāšanu un izsniegšanu aptiekā, kā arī farmācijas nozari kopumā.Kā rāda apkopotie rezultāti, vislabākās zināšanas skolēniem ir tieši par regulējumiem, kas attiecas uz farmācijas nozari. Piemēram, visi skolēni ir informēti par to, ka farmaceita darbību regulē gan Farmācijas likums, gan arī Latvijas farmaceitu ētikas kodekss, tāpat ļoti labas zināšanas skolēniem ir par farmācijas produktu kontroli - 84% skolēnu zināja, ka farmācijas produktu ražošanu kontrolējošā iestāde Latvijā ir Veselības ministrija.Nedaudz kļūdaināki rezultāti tika uzrādīti, atbildot uz jautājumiem par aptieku darbību. Piemēram, vērtējot aptiekas sniegto farmaceitisko aprūpi, par farmaceitisko aprūpes indikatoru tiek uzskatīta pacientu apmierinātība. Savukārt puse (52%) „Virtuālās prakses” dalībnieku atzīmēja, ka indikators ir arī aptiekas finansiālā izaugsme.
Jautāti par stingrās uzskaites zāļu uzglabāšanu, piektā daļa (20%) skolēnu aplami norādīja, ka šādi medikamenti jāuzglabā ārpus aptiekas, īpašā noliktavā. Tomēr 80% skolēnu atzīmēja pareizo variantu, atbildot, ka zāles drīkst uzglabāt aptiekas telpās.
Tāpat informācijas trūkums atspoguļojās arī skolēnu atbildēs par medikamentu iedalījumu. Tikai 15% „Virtuālās prakses” dalībnieku atzīmēja pareizo atbilžu variantu, ka medikamenti iedalāmi patentētajos, vispārējos medikamentos un medikamentos, ko pārdod brīvā tirdzniecībā bez receptēm. Turpretī lielākā daļa – 85% respondentu – uzskatīja, ka medikamenti tiek iedalīti recepšu un bezrecepšu medikamentos.
„Sniedzot iespēju skolēniem iziet virtuālo praksi, ļaujam ikvienam pārliecināties par savām zināšanām, kā arī par to, vai farmaceita profesija skolēniem šķiet interesanta un piemērota karjeras izvēle. Lai arī atbildes uz atsevišķiem jautājumiem rādīja, ka skolēnu priekšstati par farmaceita profesijas ikdienu un veicamajiem pienākumiem mēdz būt maldīgi, tomēr kopumā Latvijas skolēni ir samērā labi informēti par farmaceita karjeras iespējām, darba uzdevumiem un pat par farmācijas produktu ražošanas kontroli. Tā kā interese no skolēnu puses ir liela un iespējas mācīties – daudzveidīgas, ir pamats cerēt, ka Latvijā aug talantīgu farmaceitu paaudze,” komentē „BENU aptieku” Attīstības daļas vadītāja Viktorija Kļukina.

Kategorijas

Kategorijas