Spēlē, pat ja baidies zaudēt!

2013. gada 15. oktobris 00:00

244

Starp “Gulbenes apļu” dalībniekiem soļošanas sacensībās dāmu konkurencē vislabāko rezultātu šogad atkal uzrādīja galgausniete Ilma Melne. Jaunietes progress soļošanā jūtams ar katrām sacensībām. Viņa uzrāda arvien labākus rezultātus un priecē gan tuviniekus, gan arī treneri Juri Gjaču.
Ar sportu “uz tu” Ilma ir jau ilgāku laiku. Viņa stāsta, ka, mācoties 5.klasē, sākusi spēlēt futbolu Gulbenes komandā “Kristīne”. “Spēlēju futbolu pāris gadus, bet tad komanda diemžēl izjuka, jo negaidīti nomira mūsu treneris Boriss Jamkovijs. Tad iznāca, ka pievērsos soļošanai. Skolā bija jākārto ieskaite, un skolotāja atzina, ka soļošana man tīri labi padodas. Viņa deva ziņu trenerim J.Gjačam. Drīz vien es devos uz sacensībām Lietuvā, kur labi nostartēju – man bija 2.vieta, tā arī man iepatikās šis sporta veids,” stāsta sportiste. Pēc 9.klases absolvēšanas Galgauskas pamatskolā Ilma nolēma doties mācīties uz Lizuma vidusskolu, lai varētu arī trenēties pie trenera J.Gjača. Šobrīd Ilma jau startē ne tikai dažādās Latvijas līmeņa, bet arī starptautiskās sacensībās.

Treniņi – Ilmas ikdiena
“Soļošana mani aizrauj tāpēc, ka tas ir kas tāds, ko nedara citi. Man patīk arī, ka treniņos, soļojot garos gabalus, varu mierīgi padomāt,” saka Ilma. Treniņi ir viņas ikdiena – lai arvien uzlabotu rezultātus, bez tiem neiztikt. “Lai 10 kilometrus nosoļotu, vajag sagatavoties. Cenšos trenēties katru vakaru. Kad mācījos Lizumā, trenējos kopā ar treneri, tagad, mācoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā (šobrīd Ilma studē jau 2.kursā), to daru viena pati. Ļoti labi, ka studenti var par brīvu trenēties trenažieru zālē, iet uz baseinu – trenēties jau vajag, ne tikai soļojot, bet jāveic arī dažādi citi treniņi. Prieks, ka mani atbalsta arī draugi un uztraucas, vai esmu bijusi treniņā. Ar draugiem joprojām izturības trenēšanai brīvajā laikā spēlēju arī futbolu,” stāsta soļotāja. Jāpiebilst, ka Ilma ir arī universitātes izlasē. “Viņi bija ļoti priecīgi, jo līdz šim viņiem nebija soļotāju, bet tagad būs un izlasei tas sacensībās nesīs papildu punktus,” saka jauniete. Ilma ir uzņēmusies arī sporta dzīves organizēšanu savā fakultātē.

Liels atbalsts no trenera
Ilma vēlas uzrādīt arvien labākus un labākus rezultātus. Pēdējās sacensībās viņai ir izdevies uzstādīt personiskos rekordus, par ko pārsteigums ir citiem un pašai sportistei - gandarījums. Mērķis ir startēt arī Eiropas čempionātā. Vasarā viņa vēlas pamēģināt noiet 20 kilometru distanci, tik daudz līdz šim viņai nav iznācis soļot. “Lielu atbalstu treniņprocesā man sniedz treneris J.Gjačs. Viņš man cenšas piezvanīt katru vakaru un apjautāties, vai esmu izdarījusi visu, kas jāizdara. Tas mani stimulē darboties. Liels paldies trenerim arī jāsaka par to, ka viņš vienmēr aizved un atved no sacensībām. Tas ir liels atbalsts.
Šobrīd domāju, iespējams, ja man būtu cits treneris, varbūt nemaz vairs neturpinātu soļot. Ir treneri, kas nespēj ieinteresēt. Man patīk, ka J.Gjačs to māk izdarīt, ka viņš arī nekad neko nepārmet, bet pasaka, ka ir labi un nākamreiz būs vēl labāk. Treneris man ir kā pamudinājums turpināt sportot,” saka jauniete. Savulaik Lizumā Ilma kopā trenējās arī ar mūsu novada soļotāju Edgaru Gjaču. “Arī viņš dalās savā pieredzē un parasti atbalsta mani arī sacensībās, uzsauc “Aiziet, aiziet!” un novēl veiksmi. Īstenībā sacensībās visi sportisti ir draudzīgi, aprunājas, novēl veiksmi, atbalsta. Komandu sporta veidos tas nav tik izteikti,” atzīst soļotāja.

Soļots arī mīnus 20 grādos
Stāstot par treniņiem, sportiste atklāj, ka sākumā rakstījusi arī treniņu dienasgrāmatu, bet tagad viņa vairs to nedara. “Pirms došanās trenēties izvērtēju arī laika apstākļus, lai gan soļots ir dažādos laika apstākļos. Visgrūtāk ir, kad ir apledojis un ārā ir mīnus 15, mīnus 20 grādi. Taču īstam sportistam nekas netraucē – ja kaut kas ir jāizdara, to atlikt nevar, galvenais ir sasniegt savu mērķi!” Protams, reizēm mācību dēļ gadās kādu treniņu izlaist, taču ir arī bijušas reizes, kad Ilma arī ļoti vēlu vakarā – pat ap pusnakti - ir gājusi soļot. “Patiesību sakot, man arī ir grūti iztikt bez kustībām. Ja dienu vai divas neesmu bijusi soļot, kājas kļūst stīvas un sāk sāpēt. Man gribas trenēties, jo īpaši, ja ārā ir labs laiks!” Vienā sezonā sacensībās Ilma nosoļo vismaz 50 līdz 60 kilometrus, citreiz arī vairāk, treniņos, protams, tiek nosoļots vēl daudz vairāk. “Kopumā ar soļošanas sportu nodarbojos jau vairāk nekā piecus gadus, kas nozīmē, ka vismaz dažas reizes apkārt Latvijai jau varētu būt apgājusi.”

Sportiskais piemērs –
Agnese Pastare
Pirms sacensībām Ilma parasti cenšas apskatīties sportistu sarakstu, kas startē, cik liela ir konkurence. “Kad sāc soļot, uztraukums pazūd un tad domā tikai par labu rezultātu. 10 kilometru distancē sarežģītais brīdis jeb lūzuma posms ir apmēram 7.kilometrs, kas ir jāpārvar. Kad tas ir garām, tad jau zini, ka būs arī finišs. 20 kilometros šāds lūzuma posms varētu būt apmēram 14. vai 15.kilometrs, citi sportisti to ir stāstījuši. Bet tad jau vienmēr ir kāds, kurš no malas uzsauc, ka viss būs kārtībā, ka tu to vari. Tas ļoti palīdz un uzmundrina!” saka jauniete. Kā sportiskais piemērs un arī galvenā konkurente Ilmai šobrīd ir Agnese Pastare. “Viņa ir pieredzējusi soļotāja. Es no viņas rezultāta atpalieku vēl diezgan daudz, taču man ir, uz ko tiekties. Katrreiz mēģinu pēc iespējas vairāk viņai pietuvoties. Arī viņa vienmēr sacensībās, mani apdzenot, uzmundrina, pamāca,” stāsta Ilma.

Ir jāriskē!
Ilma studē Pārtikas tehnoloģijas fakultātē ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. “Man bija doma arī studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, taču izdevās iestāties šeit un labi vien ir. Man būs profesija, un mācīties nekad nav par vēlu, pēc tam varu mācīties arī kaut ko papildus. Sports ir sports, nekad neko nevar zināt, kā viss var pavērsties, tāpēc ir labāk, ka būšu ieguvusi profesiju pavisam citā jomā.” Sevi Ilma raksturo kā ļoti mērķtiecīgu cilvēku, gan sportā, gan arī citās dzīves situācijās viņa vienmēr mēģina tikt līdz galam. Sportiskā mērķtiecība viņai palīdz arī dzīvē.
“Mans dzīves moto ir “Spēlē, pat ja baidies zaudēt!”. Ir jāriskē! Pat ja kaut kas neizdosies, vienmēr būs iespēja gūt kādu vērtīgu mācību. Tieši tādēļ es vienmēr visur cenšos piedalīties un gūt kādu jaunu vērtīgu pieredzi, izmēģināt kaut ko jaunu,” saka galgausniete.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Spēlē, pat ja baidies zaudēt!

Kategorijas